Elita Veidemane / Autori

“Mūsu skolā mobilos telefonus audzēkņiem esam aizlieguši lietot jau gadus trīs,” teic Jūrmalas Valsts ģimnāzijas direktore Ieva Taranda, “protams, ja tie nepieciešami mācību procesā, tad atļaujam.” Liegums izmantot mobilos tālruņus līdz 6. klasei visās skolās stāsies spēkā 2025. gada 31. maijā, un līdz šim datumam jābūt izstrādātiem arī skolas iekšējiem noteikumiem par telefonu izmantošanu. Augšminētajā skolā liegums attiecas uz visām klasēm, ne tikai uz posmu no pirmās līdz sestajai klasei. Un skolēnu protesta kliedzienus tā kā nedzird.

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) tradicionāli izrāda nekonkrētu (nekādu) attieksmi pret Krievijas asiņaino agresiju Ukrainā. Tikmēr mūsu valsts, lai piedalītos ANO, tērē simtiem tūkstošu eiro tikai ANO programmām vien. Latvijas amatpersonas jau uzņēmušas kursu uz lepošanos ar kandidēšanu ANO Drošības padomes vēlēšanās 2025. gadā, lai iekļautos Drošības padomē 2026.–2027. gadā. Ko par šo absurda teātri domā Latvijas pastāvīgās pārstāvniecības Ņujorkā vadītāja vietnieks (patlaban – vadītāja pienākumu izpildītājs) Oļegs Iļģis un politologs Filips Rajevskis, skaidroja “Neatkarīgā”.

Viena no Bolderājas mūzikas un mākslas skolas pedagoģēm tiek vainota profesionālā neatbilstībā. Skolas direktors Artūrs Cingujevs atzīst “Neatkarīgajai”, ka ar pedagoģes profesionālās kvalifikācijas jautājumu viņš tiek “mocīts” jau vismaz pusgadu. Viņaprāt, sūdzību patiesie iemesli gan meklējami Mūzikas akadēmijas skandālā.

NATO valstis un pašas transatlantiskās organizācijas vadība pēc zemūdens kabeļu sabojāšanas sola palielināt militāro klātbūtni Baltijas jūrā, piektdien paziņojis NATO ģenerālsekretārs Marks Rite. “Runāju ar [Somijas prezidentu] Aleksandru Stubu par Somijas vadīto izmeklēšanu par iespējamo zemūdens kabeļu sabotāžu. Es paudu pilnīgu savu solidaritāti un atbalstu,” tīmeklī paziņoja Rite. Pagaidām gan šī NATO gatavība “kaut ko darīt” tuvojas Apvienoto Nāciju Organizācijas hroniskajai nevarībai. Atliek gaidīt? Cik ilgi?

SIA “Sociālais uzņēmums Zoopolicija.lv” uzdeva jautājumus Rīgas valstspilsētas pašvaldības ierēdņiem, kur vest klaiņojošus suņus svētku laikā, jo, kā zināms, gadu mijas uguņošana ļoti biedē dzīvniekus. Publicējam Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta atbildes uz jautājumiem par rīcību ar klaiņojošiem un savvaļas dzīvniekiem. Šī informācija ir ārkārtīgi svarīga tiem, kuri gatavi palīdzēt dzīvniekiem.

Tā kā nodokļu maksātāju nauda tiek pļekarēta milzu apjomos un regulāri, sāk jau aizmirsties 300 000 eiro piešķīrums “pētījumam” par “Bolt” un “Wolt” pārtikas piegādātāju aktivitātēm, viņu paradumiem un ekonomiskajām ilgām. Redakcija saņēma atbildes uz jautājumiem par šo tēmu. Saraksti nu publicējam pilnā apjomā, jo teksts ir tā vērts, lai to saglabātu nākamajām paaudzēm kā piemēru birokrātiski perfektai valodai.

Tīmeklī lasām: “Loģika gluži kā ielu cīņās jaunībā. Ja neatbildēsi uz uzbrukumu, to uztvers kā vājuma pazīmi, un būs arvien jauni un nekaunīgāki uzbrukumi. Ja dosi pretim un spēcīgi, tad nākotnē liks mierā.” Autors: NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts. Aktuāls ieraksts, ņemot vērā dažādu kuģu “aktivitātes” Baltijas jūrā, kurā izvietotos sakaru un elektrokabeļus regulāri bojā Krievijas, Ķīnas un citu valstu pārstāvētie kuģi.

Piefiksēts jau trešais ārvalstu kuģis, kas veicis būtiskus stratēģiskās infrastruktūras bojājumus Baltijas jūrā. Kamēr mēs, nodokļu maksātāji, sedzam izdevumus par naidnieku kaitējumiem, tikmēr NATO laiski spriež, kā varētu vai nevarētu ar šādām diversijām cīnīties nākotnē – respektīvi, no NATO līdz šim nav nekādas militāri cienīgās reakcijas. Kāpēc tik gļēva attieksme?

Ziemsvētku saruna ar Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes baznīcas mācītāju Kristu Kalniņu: par to, kā mainās cilvēki, par to, ko un kāpēc viņi meklē baznīcā, par to, kā ļaunums atrod savus kalpus, par to, ko gribas pateikt mūsu valsts pārvaldītājiem un par daudz ko citu.

Par Adventa laiku, par Dieva bērna atnākšanu klusumā un mūsu cilvēciskā skaļuma noliegšanu, par to, vai Latviju varētu glābt bērni, par to, kā nepalaist garām pašiem savu dzīvi – intervija ar bīskapu emeritus Pēteri Sproģi.

Sākušās garās brīvdienas – cilvēkiem, bet ne dzīvniekiem. Brīvdienas nemaina to, ka dzīvnieki cieš un gaida uz palīdzību. Kamēr vēl Rīgas domē (RD) bija atrodama kāda amatpersona, tika sniegtas atbildes uz mūsu jautājumiem, kas ir aktuāli dzīvniekiem – īpaši situācijā, kad RD pieņēmusi lēmumu nenodrošināt diennakts stacionāru nelaimē nonākušo dzīvnieku, kuri ir traumēti, slimi vai atrodas acīmredzami bezpalīdzīgā stāvoklī, glābšanai Rīgas ielās un pagalmos. Rīgas dome atsakās pagarināt esošo līgumu un ir iecerējusi samazināt pakalpojuma apjomu. Bet ko reāli darīt iedzīvotājiem, kuri tomēr vēlas palīdzēt dzīvniekiem?

Nodibinājums “Dzīvniekupolicija.lv” ceļ trauksmi par Rīgas domes pieņemto lēmumu nenodrošināt diennakts stacionāru nelaimē nonākušo dzīvnieku, kuri ir traumēti, slimi vai atrodas acīmredzami bezpalīdzīgā stāvoklī, glābšanai Rīgas ielās un pagalmos. Rīgas domes ierēdņi – pēc biedrības rīcībā esošās informācijas – atsakās pagarināt esošo līgumu un ir iecerējuši samazināt pakalpojuma apjomu, jo jaunajā iepirkumā nav paredzēts diennakts stacionārs, kurā bija apmaksāta diennakts uzturēšana un pirmā vai pēdējā palīdzība.

Politikas kuluāros arvien biežāk dzird runājam par pamieru, kas būtu jārealizē starp Ukrainu un Krieviju. Bet vai tas maz ir iespējams? Savu redzējumu sniedz NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts un politologs Andis Kudors.

1988. gada 16. decembrī iznāca pirmais īstais laikraksta “Atmoda” numurs. Kāpēc saku – pirmais īstais? Tāpēc, ka tā paša gada oktobrī, kad notika pirmais Latvijas Tautas frontes (LTF) kongress, tika nodrukāta dubultlapiņa ar nosaukumu “Atmoda”, ko pēc tam vairs neizdeva: tās redaktors Ingus Gailums vairs neaktivizēja savus žurnālista dotumus. Tad LTF priekšsēdētājs Dainis Īvāns uzaicināja mani veidot “Atmodu”.

Svētdien, 15. decembrī, notika Nacionālās apvienības gadskārtējais kongress, kurā sprieda par tuvākajiem mērķiem un prioritātēm. Partijas vadītāja nu ir Saeimas deputāte Ilze Indriksone, viņa nomainījusi ilggadējo politiskās apvienības vadītāju Raivi Dzintaru. Vai šī maiņa atnesīs jaunas vēsmas Nacionālajā apvienībā, kas pēdējos gados ir palikusi klusa un visai rātna?

“31. decembrī LTV7 ēterā būs skatāms pēdējais ziņu raidījums krievu valodā. Krievu valodas raidījumu pārtraukšana sabiedriskajā televīzijā ir pilnībā loģiska, ņemot vērā agresīvās nacionālās minoritātes rusofobisko darbību pastiprināšanos,” vietnē “Facebook” raksta Rīgas domes deputāte (GKR) un LTV7 raidījuma vadītāja Natālija Ābola. Latviešu nodēvējums par “agresīvo nacionālo minoritāti” izsaucis lielu viļņošanos sabiedrībā. Situāciju vērtē politologs Filips Rajevskis un sociologs Aigars Freimanis.

Kāpēc premjere Evika Siliņa kolēģiem atgādina par mērenību ēšanas paradumos; ko neuzcels Hosams Abu Meri; kāpēc vajadzīgas slimnīcu padomes; kāpēc Anda Čakša padzen ministrijas vadošos darbiniekus un ko no viņas mēs un pasaule varam mācīties – “Neatkarīgās” saruna ar ārstu Pēteri Apini.

Joprojām nerimst sabiedrības sašutums par ASV vēstnieka Kristofera Robinsona uzrunu krievu valodā. Vai ASV Latviju uzskata par Krievijas teritoriju? Un joprojām ASV vēstniecības mājaslapā ir saite uz informāciju krieviski. Tāda ir Igaunijā izvietotās ASV vēstniecības mājaslapās, bet nav Lietuvas un Polijas mājaslapās. No kādiem apstākļiem ir atkarīga valodas izvēle? Par to “Neatkarīgā” runā ar politologu Andi Kudoru.

“Neaizrijies! Neapvemies!” – šie spožie vārdi, kurus premjere Evika Siliņa Saeimas zālē veltīja deputātam Edvardam Smiltēnam, viņai vilksies pakaļ kā dubļains striķa gabals. Bet varēja notikt arī citādi, ja vien iedomātās debesīs dzīvojošā premjere būtu vismaz nojautusi, ka pēc tādas neglītas izgāšanās vajag atvainoties. Tas būtu pašsaprotami. Aptaujāju, ko par to domā valsts augstās amatpersonas un politologs.

Krievu okupantu uzsāktā kara laikā ieraudzīt jūsmīgu video ar kremli fonā, kur smaidīgs meitietis latviski klāsta par to, cik mīļi ir sagaidīt jauno gadu kopā ar ģedumorozu (salavecis – krievu val.) un sņeguročku (sniegbaltīte – krievu val.) – tas ir varens pārdzīvojums. Šis video, izrādās, bija ražots 2020. gadā zem Latvijas nacionālā kultūras centra (LNKC) “jumta”. Tikai pirms pāris dienām, sākoties skandālam, tas tika izņemts no aprites.

Sestdien pēc piecarpus gadu atjaunošanas darbiem, kas izmaksāja 700 miljonus eiro, tika atklāta Parīzes Dievmātes katedrāle. Starp viesiem bija vairāk nekā 40 valstu un valdību vadītāji un citas amatpersonas. Bija arī Lietuvas un Igaunijas pārstāvji, taču nebija mūsu Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča. Nejaušība? Diplomātisks kāzuss? Neuzaicināja? Par vēlu uzaicināja? Eksistē kāda sazvērestības teorija? Intriga saglabājas…

Kārtējā Saeimas izgāšanās notika piektdien, 2025. gada budžeta skatīšanas laikā. Pēc Saeimas frakcijas “Stabilitātei!” rosinājuma Daugavpils pensionāru biedrībai “Krona” tika piešķirti 52 400 eiro – “darbības nodrošināšanai, nepieciešamā aprīkojuma un inventāra iegādei un senioru interešu pārstāvniecībai, tajā skaitā informētības pasākumu organizēšanai Latgales reģionā”. Par to nobalsoja 62 deputāti no JV, ZZS, PRO un LPV – neskatoties uz to, ka šī biedrība piedalās 9. maija “uzvaras svētku” svinēšanā.