SIA “Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs” (ZOO) pievienos uzņēmumam SIA “Rīgas meži”. Šo lēmumu pēc karstām debatēm 25. martā pieņēma Rīgas dome. Pirms apvienošanas pamatkapitālā tiks ieguldīti 1 450 000 eiro, piešķirot tos no izdevumiem neparedzētajiem gadījumiem. Apvienošanas galvenais mērķis esot nepieciešamība steidzami sākt ekspozīcijas “Himalaji” izveidi, kuras izmaksas būs ap 8,35 miljoniem eiro. Par to, kāds liktenis gaida zoodārzu, “Neatkarīgās” saruna ar SIA “Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs” valdes priekšsēdētāju Jāni Rudzīti.
Kāpēc tika nolemts Rīgas ZOO pievienot uzņēmumam “Rīgas meži?”
Ilgtermiņā tas būs labākais veids, kā nodrošināt zoodārza attīstību - piesaistot investīcijas, lai objekts kļūtu finansiāli spēcīgāks. Ar šo divu juridisko personu apvienošanu nekas nesākas un nebeidzas, bet konkrētajā brīdī tas, manuprāt, spēcīgi bīdīs ZOO attīstību.
No kā līdz šim veidojās zoodārza budžets?
No trim lielām sastāvdaļām: biļešu ieņēmumi - aptuveni 60%, Rīgas domes finansējums - 30%, valsts finansējums - 10%.
Un kāds pamats ir domāt, ka finansiālā situācija būs labāka, ja ZOO tiks pievienots “Rīgas mežiem”?
Esošais finansējums nosedz uzturēšanas izmaksas. Ja skatāmies attīstības virzienā, ir nepieciešamas nopietnas investīcijas.
Ko vēl vajadzētu zoodārzam? Dzīvnieku ir daudz, tie ir interesanti. Kas vēl nepieciešams?
Ir nepieciešams sakārtot infrastruktūru. Trešdaļa no esošās infrastruktūras ir morāli novecojusi, savā uzturēšanā neefektīva un apgrūtinoša, ir problēmas arī ar energoefektivitāti. Ir vajadzīga gan darbinieku, gan apmeklētāju vides uzlabošana. Būs arī ieguldījums jaunu ekspozīciju izveidei. Lai noturētu apmeklētāju stabilu plūsmu, ik pēc trim vai četriem gadiem ir nepieciešams jauns piedāvājums. Ja nu ne pavisam svaigs, tad atjaunots.
Kam piederēja ideja pievienot ZOO “Rīgas mežiem”?
Gala lēmumu pieņēma zoodārza vadība, Rīgas dome, tas bija kopīgs koleģiāls lēmums, secinot, ka tas būs labākais risinājums.
Cik dzīvnieku mitinās Rīgas zoodārzā?
Aptuveni 2700, 300 dažādas sugas.
Vai ir tādi gadījumi, ka uz ZOO atnes kādu eksotisko dzīvnieku, kuru mājās nedrīkst turēt?
Diemžēl tādi gadījumi mēdz būt. Tādus dažkārt atrod pamestus. Tādus, kurus mājās nedrīkst turēt, konfiscē, un tos mums piegādā speciāli apmācīti cilvēki. Mēdz būt eksotiskie putni, dažas bruņurupuču sugas. Ir arī skumīgi stāsti - dzīvokļos dažkārt tiek turētas pumas.
Saimniekiem pašiem nav bail?
Tā ir vieglprātīga rīcība. Bija gadījums, kad mājas apstākļos tika turēts leopards. Viņam tika nodarīts pāri, lai mazinātu viņa bīstamību.
Kādā veidā? Nagus izrāva?
Diemžēl jā.
Daļa cilvēku ir nelieši. Čūsku kāds nav atnesis?
Ir. Pēc divu dienu uzmanīšanas mēs viņu noķērām, viņa izrādījās ļoti komunikabla un tagad strādā mūsu izglītības nodaļā.
Izglītības nodaļā?!
Viņa nav indīga, viņu ir iespējams paņemt rokās.
Jūsu zoodārzā mitinās dzīvnieki, kas ir izmirstošo sarakstā.
Tā ir viena no zoodārzu misijām: palīdzēt sugām, kuras ir apdraudētas. Piemēram, ir viena gliemežu suga, un Rīgas ZOO ir viens no pasaules zoodārziem, kas nodarbojas ar šīs sugas uzturēšanu. Vēl ir Amūras tīģeri, un ir reāls prieks, ka šie Amūras tīģeri vairojas - šobrīd mums tādi ir četri.
Un kas notiek ar kokvardi?
Pavairojas, laižam atpakaļ dabā - to dabiskajās dzīvotnēs. Tas pats notiek ar partulas gliemežiem. Vēl mums ir smilšu krupis. Tas ir tipisks mūsu reģiona abinieks. Iespēju robežās mums jāsaudzē šie abinieki, kuri mēdz lēkt pāri ceļiem.
Kā jūs domājat - vai Latvijā vairums cilvēku ir saudzīgi pret dzīvniekiem?
Es gribētu ticēt, ka vairums cilvēku ir gana toleranti pret dzīvniekiem. Protams, lielāku publicitāti iegūst tie, kuri ir nežēlīgi pret dzīvniekiem. Ja kāds nebrīvē turēts dzīvnieks tiek palaists atpakaļ dabā, viņš var neizdzīvot, jo tādiem dzīvniekiem nav savvaļas instinktu.
Ir jau arī dabiskie dzīvnieku ienaidnieki - mednieki. Viņi apgalvo, ka mūsu mežos esot pārāk daudz briežu: vajagot atšaut.
Uz jautājumu var atbildēt ar pretjautājumu - pret ko šis skaits tiek mērīts? Daba vairāk vai mazāk pati saregulē situāciju, nosakot dzīvnieku dabīgo daudzumu. Iespējams, kādā vietā briežu ir vairāk nekā agrāk, bet jāņem vērā, ka dzīvnieki nepazīst robežas: viņi iet tur, kur vairāk barības. Saprāta robežās dzīvnieku skaits, protams, tiek regulēts. Taču precīzi pateikt - tur un tur ir par daudz dzīvnieku, - es būtu ļoti skeptisks par tādiem apgalvojumiem. Jo neviens nevar pateikt - cik tad pasaulē vajadzētu būtu briežiem vai kādai citai konkrētai sugai. Jo mazāk mēs iejauksimies dabas procesos, jo cilvēcei tas būs prātīgāk.
Kuri dzīvnieki Rīgas ZOO izsauc apmeklētāju vislielāko interesi?
Ja zoodārza vadītājs varētu nosaukt šo vienu dzīvnieku, viņš gan būtu laimīgs vadītājs. Tad viņam būtu skaidrs, uz kuru pusi strādāt. Bet vislabākie dzīvnieki ir tie, kuri visvairāk kustas, ir aktīvi. Tradicionāli - plēsīgie kaķi, visu veidu pērtiķu sugas. Un tad sākas kokteilis. Blakus ekspozīcijās ir lielais aligators un skudras. Ja palūkojamies, kurš piesaista apmeklētāju interesi ilgāk, tad skudras ir uzvarētājas. Ver vērot, cik aktīvi un veikli viņas pārvieto barību, ceļ mājas un tamlīdzīgi. Bet aligators… Lai cik viņš būtu iespaidīgs - viņš lielāko laika daļu tikai guļ. Taču zoodārza cilvēku pienākums ir salikt sugas tā, lai tās būtu interesantas neatkarīgi no lieluma. Tad apmeklētāji redzēs dzīvnieku pasaules dažādību.
Tātad Rīgas ZOO par apmeklētāju daudzumu nevar sūdzēties?
Tas ir objektīvs. Siltajā sezonā cilvēku ir vairāk, un mūsu uzdevums tagad ir attīstīt infrastruktūru tā, lai tā būtu pievilcīga arī aukstajā sezonā. Mums pietrūkst iekštelpu ekspozīciju. Tāpēc arī viens no investīciju projektiem, kas drīz tiks uzsākts, ir Himalaju ekspozīcija. Zoodārzā atgriezīsies arī lāči. Himalajos dzīve notiek visu gadu. Un šī ekspozīcija turklāt būs siltumu maz prasoša. Vienā zoodārza daļā, kas šobrīd faktiski ir tukša, drīz uzsāksim Himalaju projekta īstenošanu. Tur būs sniega leopardi, Tibetas melnais lācis, šakālis, reģionam raksturīgie putni, dzeltenkakla cauna un citi. Protams, viņi visi kopā nedzīvos. Bet tā būs ļoti interesanta ekspozīcija.
Jā, lasīju: tur varēs redzēt ne tikai sniega leopardu un Himalaju melno lāci, bet arī zeltaino šakāli, manulu, Indijas dzeloņcūku, baltpurnu briedi, Mišmi takinu, Ķīnas zilo aitu, kiangu, mājas jaku, mandarīnu tritonu, Dērbija papagaili, sarkanknābja zilo žagatu, bārdaino grifu, klinšu ērgli un citus putnus…
Laipni lūgti apmeklēt mūsu jauno ekspozīciju! Tā drīz taps. “Himalaji” ir pirmais posms ceļā uz zooloģiskā dārza ilgtermiņa attīstības plānā iezīmēto transformāciju par mūsdienīgu bioparku.
P.S. Tas nav pirmā aprīļa joks! 1. aprīlī ieeja Rīgas zoodārzā - tikai par vienu eiro.
