Izglītības kursa lēmējiem kārtējo reizi šķiet, ka jālikvidē vēl viena lauku skola. Nu, tiešām, kāda tur mācīšanās Latvijas pierobežā, Latgales galā? Tagad kārta pienākusi Lūcijas Rancānes Makašānu amatu pamatskolai, kas ir izcila mācību iestāde ar gadsimtu (!) tradīcijām. Nav skaidrs, kāpēc tā būtu jālikvidē, par iemesliem pagaidām klusē gan novada pašvaldība, gan Izglītības ministrija. Mēģinām izdibināt, kam ir izdevīga šī faktiski pretvalstiskā darbība.
Cik esam slikti vai dārgi?
Skolas direktore Gundega Rancāne uzrakstījusi vēstuli Rēzeknes novada pašvaldības deputātiem, jo viņiem tā kā būtu jāzina, kas notiek pašu novadā. Ikvienai skolai tiek noteikta akreditācija, lai zinātu, piemēram, cik tā izmaksās, kāds būs skolēnu piepildījums un pedagogu devums. Akreditāciju veic eksperti, novērtē parametrus, un pēc tam pašvaldībai un Izglītības ministrijai var pajautāt: vai šīm institūcijām ir “pie kājas” komisijas ekspertu atzinumi?
Katrai skolai ir savs statuss, un tās pilda savu akreditācijas uzdevumu - tāpat arī Makašānu amatu pamatskola. “Mēs gaidām, ka pašvaldība - deputāti un ierēdņi - izmantos akreditācijas komisijas ziņojumā rakstīto, lai ministrijai argumentētu iestādes pastāvēšanas nepieciešamību, bet uz skolu brauks ar idejām attīstībai, nevis lai stāstītu, cik esam slikti, dārgi vai to, lai pedagogi jau sāk meklēt citu darbu. Tādu iespēju 2024. gada novembrī skolā rosināja viena no pašvaldības deputātēm,” teic Rancāne.
“Kāpēc tiek tērēta valsts nauda, cilvēku laiks akreditācijām, ja ne ministrija, ne pašvaldība neņem vērā atzinumus? Makašānu skolas gadījumā es uzskatu, ka skolas likvidācija ir kaitniecība valsts nacionālajām interesēm, ja ņem vērā esošo ģeopolitisko situāciju,” saka Rancāne.
Rancānu dzimtas ieguldījums
Makašānu pamatskola nav izdomājusi sev kādu īpašu statusu, bet, apkopojot akreditācijas komisijas atzinumus, var secināt: komisija uzskata, ka skolas saglabāšana un darbības turpināšana kā izņēmums skolu tīkla kārtošanas apstākļos ir būtiska divu galveno faktoru dēļ.
Un tie ir. Pirmkārt, izglītības iestāde nodrošina Latgales tradicionālo amata prasmju saglabāšanu un pārmantošanu (koka krucifiksu darināšana Latgalē, tradicionālā tautas lietišķā māksla, koktēlniecība), kas būtu potenciāli izvērtējamas iekļaušanai Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā un kam nepieciešama neatliekama saglabāšana saskaņā ar Konvenciju par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu.
Skolas darbības pārtraukšanas gadījumā ir ticami, ka vismaz daļa amata prasmju varētu pilnībā izzust; iekļaušanai Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā būtu izvērtējams arī Rancānu dzimtas ieguldījums latviskās un latgaliskās dzīvesziņas veicināšanā.
Gaida atbalstu no pašvaldības
Otrkārt, skola nodrošina izglītības ieguvi mājām raksturīgā iekļaujošā vidē bērniem un jauniešiem, kuru ģimenē ir sociālekonomiski sarežģīti apstākļi un/vai kuriem ir grūtības iejusties lielākās izglītības iestādēs. Tā nodrošina mācības un praktiskās nodarbības izglītojamajiem ar nelieliem autiskā spektra traucējumiem, kas ir pilnībā novēršami šāda veida iestādē.
Šādi uzdevumi ir risināmi personalizētā audzināšanas procesā, pieskaitot vēl praktisko darbu ievirzi mākslā, kas kalpo arī par spēcīgu veselību veicinošu faktoru.
Tas viss nav parauts no gaisa, tas secināts sarunu rezultātā ar skolēniem, viņu vecākiem, skolotājiem. Spēcīgs pamudinājums dzīvot pareizāk ir arī skolas apkārtējā vide, kas ir latgaliski skaista.
Ņemot to visu vērā, skola arī tagad gaida politisko atbalstu gan no pašvaldības, gan no valsts. Protams, arī finansējumu, jo skolas pašas par sevi nevar eksistēt.
Rēzeknes novada deputāti saņem vēstuli
Makašānos skola eksistē kopš 1884. gada, bet 1992. gadā ar izglītības ministra Andra Piebalga pavēli tā tika pārveidota par amatu vidusskolu, lai izglītojamajiem līdzās vispārizglītojošiem mācību priekšmetiem mācītu tradicionālās kokamatniecības un tekstildarbu prasmes. Kopš 2012. gada amatniecības prasmes skolā māca arī pamatizglītības posmā no 1. līdz 9. klasei. Bet straujais iedzīvotāju skaita sarukums reģionos radīja apstākļus, kuros skolas vidējās izglītības posmu nebija iespējams saglabāt. Tomēr tagad skolā bērni apgūst pamatskolas kursu.
Makašānu skola ir unikāla gan ar savu mācību satura piedāvājumu, gan vidi. Skola vēsturiski apsaimnieko desmit hektārus teritorijas Iugulovas ezera krastā un vairākas ēkas, kas kopā veido ainavisku kompleksu. Katrai no ēkām ir sava funkcija un pielietojums. Viesi un tūristi, kas ik gadus apmeklē Makašānus, sauc to par skolu - ciematiņu. Gadu desmitiem Makašānu skolas skolotāji, skolēni un darbinieki veido vidi - atjauno, renovē un labiekārto vecās ēkas, iekopj teritoriju. Skolas telpas noformētas ar skolēnu un pedagogu radītajām mēbelēm, amatniecības un mākslas priekšmetiem.
2007. gadā skolai tika uzbūvēta jauna ēka, kur iekārtotas amatu darbnīcas, kabineti, sporta zāle, internāts un palīgtelpas, labiekārtota plašā teritorija - uzbūvēti celiņi, ierīkotas daudzveidīgas puķu dobes. Mūsdienīgas un skaistas skolas infrastruktūras izveidē ir ieguldītas gan cilvēku pūles, gan ievērojami valsts un pašvaldības līdzekļi.
Skola ir kļuvusi par ievērojamu kultūras centru, ko ik gadus apmeklē vairāki simti viesu un tūristu no visas Latvijas un ārzemēm. Makašānos skatāma pastāvīga skolas direktores, mākslinieces Gundegas Rancānes gleznu un koktēlnieka Antona Rancāna darbu ekspozīcija. Te ir arī skolēnu darinājumi, bijušās skolas direktores Lūcijas Rancānes unikālā Latgales keramikas kolekcija un Latgales koka krucifiksu kolekcija. Skolā notiek dažādas kultūras un sabiedriskās aktivitātes ar rakstnieku, mākslinieku, mūziķu un folkloras kopu piedalīšanos, kā arī semināri izglītības darbiniekiem, radošas nometnes, salidojumi, meistardarbnīcas bērniem, jauniešiem un viņu vecākiem.
Skolēni un skolotāji aktīvi iesaistās arī pasākumos ārpus skolas, paši ir to iniciatori, izstrādā un īsteno projektus, veic radošu darbību.
Makašānu skola ir viena no neparastākajām izglītības iestādēm Latvijā, kas paver iespēju daudzām radošām iniciatīvām latgaliskā kultūras mantojuma saglabāšanā, nodošanā jaunākajai paaudzei, skolēnu personības izaugsmei un pilsoniskās apziņas stiprināšanai.
Domājot par izglītības kvalitāti, skolotāju kolektīvam ir piesaistīti kompetenti, radoši un mūsdienīgus pedagogi. Tie ir skolotāji - personības, kas ne vien māca priekšmetu, bet arī palīdz bērnu un jauniešu sociālajai un kulturālajai izaugsmei.
Skolas izglītojamiem ik gadus ir nozīmīgi sasniegumi dažādu priekšmetu olimpiādēs un konkursos novadā un valstī. Izglītības iestādei ir ļoti labs aprīkojums visu mācību priekšmetu kvalitatīvai mācīšanai.
2024. gada akreditācijas ziņojumā detalizēti izanalizētas skolas vērtības, kā arī norādīti turpmākās attīstības virzieni, pie kā skola arī sistēmiski strādā.
Likvidējot Latgales skolas, iztukšojas reģions
Un tagad pasakiet man un citiem: vai šī vēstule nav pārliecinoša? Vai pašvaldības deputātiem būs vienalga, ja skolu likvidēs? Un uz kāda pamata to vajadzētu likvidēt?
Izrādās, skola sadarbojas arī ar Rīgas sociālajiem dienestiem un bāriņtiesu. Makašānos patlaban mācās ne tikai Latgales bērni vien, ir arī no Rīgas un citām pilsētām. Viens no viņiem pusotru gadu nebija apmeklējis skolu. Tagad visi cītīgi mācās. Baidos, ka Rīgas atbildīgās izglītības personas pat nezina, cik daudz bērnu neapmeklē skolu.
Makašānu skola ir zelta vērta. Mākslinieku ģimene - gleznotāja Gundega Rancāne un viņš tēvs koktēlnieks Antons Rancāns - daudzu gadu desmitu laikā ir radījuši brīnumainu salu Latgales vidienē, kur bērniem attīstīties. Runas par Makašānu skolas likvidāciju nenotiek pirmoreiz. Jau 2023. gadā ar dramatisku ieceri izcēlās Izglītības ministrija. “Ministrijas dokumentā iecerētās darbības veicinās strauju lauku teritoriju degradāciju,” toreiz teica Gundega Rancāne. Runa bija par sagatavoto un uz Ministru kabinetu virzīto informatīvo ziņojumu “Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā: ilgtspējīga izglītības ekosistēma un efektīvs finansēšanas modelis”. Situācija ar lauku skolām ir traģiska. Plānotajām reformām bija konkrēts mērķis: likt pašvaldībām slēgt skolas, kā iemeslu minot tiekšanos uz izglītības kvalitāti un resursu izmantošanas efektivitāti. Makašānu skolu bija nolemts likvidēt jau 2024. gadā. Pašvaldībai nav naudas? Likvidējam skolu!
Likvidējot Latgales skolas, iztukšojas reģions, un tas jau ir valsts drošības jautājums. Tā vietā, lai veidotu infrastruktūru un jaunas darba vietas, mūsu valdība retina teritorijas, pie reizes arī likvidējot skolas. Ko liksim tukšajā Makašānu skolā? “Bēgļus” no Irānas? Bet vispirms pagaidīsim, ko atbildēs Rēzeknes novada deputāti un kāda attieksme pret Makašānu skolu būs mūsu Izglītības ministrijai.
