Kārtējo reizi Latvijā “nejauši” ielidojis kāds ārvalsts bezpilota lidaparāts, par kura izcelsmi sākotnēji nekas nebija zināms. Pirms šī incidenta ap pusnakti fiksēts, ka arī no Baltkrievijas puses Latvijas gaisa telpā ielidojis kāds objekts, kas veicis nelielu līkumu un ielidojis Krievijā. Viens no droniem detonējis pirms trijiem naktī Dobričinas ciema tuvumā Krāslavas novadā. Drons sprādzis pats, nevis ticis notriekts. Par laimi, neviens un nekas nav cietis.
Incidenti atkārtosies
Kādas ir mūsu armijas spējas aizsargāt cilvēkus un objektus no dronu uzbrukumiem? Jau februāra sākumā Saeimas Visaptverošas valsts aizsardzības apakškomisijas sēdē NBS Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks operacionālajos jautājumos, brigādes ģenerālis Egils Leščinskis atklāja, ka Latvijas aizsardzības spēki nespētu vienlaikus notriekt potenciālā ienaidnieka masveidā palaistus dronus.
Minētajā sēdē apakškomisijas loceklis Jānis Dombrava (NA) interesējās, vai Latvijai būtu spējas neitralizēt, piemēram, 20 dronus, ja tos palaistu pāri austrumu robežai vai no jūras puses. Leščinskis atbildēja, ka simtprocentīgi garantēt notriekšanu NBS “absolūti nevar”, turklāt arī, attīstoties pretgaisa aizsardzības spējām, garantēt notriekšanu nebūtu iespējams: Latvijai ir vairāk nekā 400 kilometrus gara austrumu robeža, un efektīva dronu notriekšana būtu atkarīga no apstākļiem un to skaita.
Preses konferencē, kas notika 25. martā, Leščinskis atzina, ka šādu incidentu iespējas nav iespējams izslēgt, tieši otrādi - šādi incidenti var atkārtoties. “Strādāsim, lai uzlabotu savas sensoru spējas un reaģēšanas ātrumu,” viņš piebilda, apgalvojot, ka “mēs spējam operatīvi slēgt Latvijas gaisa telpu”. Tas, protams, slavējami, bet vai pierobežas iedzīvotāji var justies droši šādā dronu spietojumā? “Riski vienmēr ir, bet nevajadzētu to skatīt šādā rakursā,” teica Leščinskis, “Latgales reģions ir ļoti perspektīvs ekonomiskās attīstības ziņā, mums jāskatās, kā mēs valstiski varam šo reģionu atbalstīt. Ar to jārēķinās, ka mēs dzīvojam blakus aktīvai karadarbībai, bet tikpat labi šādi droni var tikt laisti arī no kuģiem.”
Tehniski dronu ir iespējams notriekt, lēmuma pieņemšanas process ir strikti noteikts, bet tas ir garš un piņķerīgs. Turklāt - kā teica Leščinskis - mēs nedzīvojam kara apstākļos. “Viss, kas atrodas gaisā, nokritīs arī lejā, līdz ar to nepieciešams minimizēt riskus,” tā Leščinskis.
Lido uz Krievijas termināļiem
Ģenerālis Raimonds Graube: “Runa ir par to, kādā režīmā strādā mūsu bruņotie spēki, lai sargātu robežu. Kara gadījumā jānošķir svarīga lieta: visi karavīri, kas iesaistīti gaisa telpas drošības aizsardzībā, atrastos savos posteņos, ko nosaka valsts aizsardzības plāns. Miera laikā karavīri atrodas savos apmācību un dienesta režīmos, un tad sistēma funkcionē pēc citiem principiem - netiek plānota robežu pilnīga slēgšana. Ja situācija būtu cita, mūsu karavīri būtu pārtvēruši šos dronus. Nezinu par metodēm - vai tā būtu akustiskā vai kāda cita detekcija, šīs grupas būtu aktivizētas paaugstinātā režīmā.”
Graube uzskata, ka šoreiz nebija tāda pārsteiguma, kādu varēja vērot pirmajā drona ielidošanas reizē. “Protams, ka sabiedrību satrauc drošība. Bet dronu maršruti iet tuvu mūsu teritorijai, turklāt dronam var būt kāda kļūme, un tad tas lido, kamēr beidzas degviela. Tagad jau zināms, ka viens no tiem bija ukraiņu drons, kas lidoja uz Sanktpēterburgu.”
Graube uzsver, ka šoreiz reakcija uz ielidojušo dronu bija pilnīgi cita, salīdzinot ar pirmo reizi: “Ar katru jaunu ieroču piegādi mūsu spējas uzlabosies. Mums vēl pilnībā nav pabeigta pretgaisa aizsardzības sistēma, jo to, kas nebija izdarīts pēdējos 25 gados, nevar paveikt pāris gados. Un tomēr ar katru dienu mēs paliekam stiprāki, un robeža paliek drošāka.”
Graube uzsvēra, ka laiks, kurā notiek Krievijas karš Ukrainā, mums ir iedots, lai mēs stiprinātu savas aizsardzības spējas. “To neviens skeptiķis nevarētu apšaubīt,” teica Graube, piebilstot, ka dažu politiķu mazspēja, tuvojoties vēlēšanām, tiek jaukta ar profesionālām lietām. “Es vienkārši zinu, ar kādu atdevi strādā cilvēki militārajā jomā. Ļoti augstu vērtēju NBS komandieri Kasparu Pudānu, viņam nevar pārmest politisko konjunktūru.”
Dronu speciālists Viesturs Silenieks vispirms aizrādīja, ka žurnālisti nereti ir pavirši: tiek runāts par iespējamu krievu dronu, bet raksts tiek vizualizēts ar igauņu drona foto. “Ciemats, pie kura nokritis drons, atrodas pie Baltkrievijas robežas. Bet rakstīts, ka tas ielidojis no Krievijas,” smej Silenieks, “tagad jau zināms, ka tas bija ukraiņu drons. Nujā, lidoja uz Sanktpēterburgas naftas termināļiem, bet pa ceļam nokrita Latvijā. Tā mēdz gadīties. Tas viss kopā parāda, kā mēs spējam detektēt un reaģēt.”
Silenieks uzskata, ka šoreiz cilvēki reaģējuši mierīgāk: nu, labi, nokrita, labi, ka nevienu nenosita. “Var būt, ka meži ir pilni ar nokritušiem droniem. Par to taču mēs paniku netaisām,” teic Silenieks.
“Tas, ka ukraiņu droni lido uz Krievijas naftas termināļiem, ir tikai labi un pareizi,” turpina dronu speciālists, “bet saprast, vai tas ir krievu, baltkrievu vai ukraiņu drons, iespējams tikai tad, ja sekojam tam no paša sākuma. Ja maršruts nav zināms, mēs neko nevaram secināt.”
