Ķemeru Nacionālajā parkā savas medību izpriecas realizē vairāki mednieku kolektīvi. Tas nav nelegāli, likums to atļauj. Taču, konstatējot 79 mirušos dzīvniekus, rodas jautājums: kāds ir patiesais šo dzīvnieku nāves iemesls? Nē, viņi nav nošauti. Liela daļa miruši vecuma dēļ, daļa – nosaluši. Grūti noticēt stāstiem par to, ka Ķemeru Nacionālā parka fonda vadītājs Aldis Liepa būtu vainojams nu jau 79 dzīvnieku bojāejā. Iztaujājām Andi Liepu.
Kas notiek Ķemeru Nacionālajā parkā? Ir ziņas par jau 79 kritušiem dzīvniekiem, visa vaina tiek likta uz Ķemeru Nacionālā parka fondu, ko vadāt jūs.
Ir tāda aktīvistu kopa, kas acīmredzot vēlas nogremdēt šo fondu, viņi sūdzas par to, ka šogad ir vairāk kritušu dzīvnieku nekā citugad. Taurgovju un zirgu skaits rudenī bija ap 230. Bargā ziema saasināja dzīvnieku bojāejas procesu. Ja uznāk īslaicīgs sals, tas dzīvniekiem netraucē, bet ja tas ir ilgstošs un bargs - tad ir slikti.
Turklāt jau vairākus gadus notiek strīds: tie ir savvaļas dzīvnieki vai tomēr dzīvnieki, kas turēti savvaļai pietuvinātos apstākļos, un par kuriem jārūpējas tāpat kā par mājlopiem, kurus tur novietnēs.
Vietējie aktīvisti, kā izskatās, vēlas likvidēt fondu, sēž man uz astes, braukā līdzi, izseko. Neviens no viņiem man konkrēti nesaka, ko grib, tikai publiski klaigā, ka es nepalīdzu dzīvniekiem. Šos apgalvojumus grūti izprast, jo es pieturos pie tās dzīvnieku aprūpes programmas, kas sākotnēji tika radīta. Dzīvnieki tiek baroti regulāri, tiek pievests siens un skābsiens. Taisnība, šogad siens nebija tik kvalitatīvs kā citus gads, jo vasara bija auksta un lietaina. Toties skābsiens, kaut arī dārgāks, bija ļoti labs.
Kas savāks kritušos dzīvniekus?
Parasti mēs tos atstājam teritorijā, jo tie ir paredzēti plēsīgajiem dzīvniekiem pārtikai - vilkiem, ērgļiem. Tagad ir jautājums - vai tik daudz vajag atstāt. Esmu sarunājis promvedējus, bet vienīgā problēma ir: kā tagad šiem kritušajiem dzīvniekiem tikt klāt? Viss pavasara ūdeņos uzrūdzis. Ja ir doma iebraukt ar traktoru, tad visi zālāji tiks izdangāti. Kritušie dzīvnieki līdz šim nevienam nav traucējuši, jo apmeklētāji tos neredz - ir nožogojums. Bet tagad daudzi speciāli lien cauri nožogojumiem, lai fotografētu kritušos dzīvniekus.
Domāju, ka daudziem esmu uzkāpis uz varžacīm, veidojot dabas aizsardzības plānu, jo es uzstāju, ka te nebūs nekāda medību saimniecība, bet nacionālais dabas parks. Diemžēl atbildīgās iestādes noformulēja šo parku par medību saimniecību. Dabas aizsardzības pārvalde ilgtermiņā ir iznomājusi šo teritoriju kā medību platības. Viss Nacionālais parks ir sadalīts mednieku kolektīviem, un medību saimnieciskā darbība notiek intensīvi. Apmeklētāji man sūdzas, ka nav iespējams staigāt pa parku, jo tur notiek medības. Es par to runāju gadiem, bet nekas nemainās. To visu bremzē Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija. Šī ministrija aizstāv medību norisi Nacionālajā parkā. Varbūt koruptīvas darbības tur iejauktas? Esmu rakstījis par šo problēmu gan Valsts kontrolei, gan KNAB, reakcijas nav.
Cik kolektīvu medī Nacionālajā parkā?
Septiņi vai astoņi kolektīvi. Medību teritorijā iekļauta arī Jūrmalas pilsētas daļa. Likumdošana savulaik noteica, ka pilsētas teritorijā medības nenotiek, tagad - notiek.
Bet par ko tad uztraucas tie, kuri nodarbojas ar medībām? Tās ir atļautas, kaut arī šāda atļauja būtībā ir absurda: tas taču ir Nacionālais parks, aizsargājama teritorija!
Viņi uztraucas par to, ka dzīvnieki tiekot mocīti.
Kādā veidā mocīti?
Grūti saprast. Kritušie tiek filmēti ar droniem, tiek rakstītas sūdzības Dabas pārvaldei, man jāraksta atbildes.
***
No vēstures par Ķemeriem
Ķemeru purvu teritorijā padomju gados bija valsts medību paraugsaimniecība, tur medībās izklaidējās valdība un diplomāti. Atjaunojoties brīvvalstij, paraugsaimniecība izjuka, medības tur vairs neatjaunojās, un tā tam vajadzēja būt arī tad, kad tika veidots Ķemeru Nacionālais parks (ĶNP). Sākotnēji tā arī bija nolemts, ka medības tur nenotiks. Bet kundziņiem tik ļoti gribējās medīt... Zemes saimnieki bija vietējie cilvēki, taču medību kolektīvos liela daļa bija Rīgas kungi, “vajadzīgie” cilvēki no ministrijām, no valdības un Saeimas.
Andis Liepa ironiski teic: “Ne tikai medību procesu es toreiz pārzināju, bet arī visas aizkulises - kā tiek dibināti kontakti, kā valstiskā līmenī tiek kārtotas lietas.” Parks tika nodibināts 1997. gadā, tad tika izstrādāts arī ĶNP likums un noteikumi. Andis Liepa bija pirmais ĶNP direktors. ĶNP fonds tika nodibināts 2000. gadā - kā nevalstiska organizācija pie valstiskās organizācijas, proti, pie ĶNP administrācijas. Ārzemju fondi nedeva naudu valsts iestādēm dabas aizsardzībai, tāpēc vajadzēja izveidot nevalstisku organizāciju - fondu.
Andis Liepa pārzina ĶNP problemātiku, arī to, kas saistīta ar medībām. Mednieku lobijs atvēra Medību likumu, skarot arī Ķemeru Nacionālo parku. Liepa uzskata, ka likuma grozījumos bija daudz absurda un egocentrisma. Mednieku lobija piedāvātajos grozījumos bija vērojama neatbilstība Civillikumam, apdraudētas īpašumtiesības un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, pieļauta Dzīvotņu direktīvā aizliegto medību rīku izmantošana, legalizētas medības pilsētu teritorijā.
Nepārvarams kairinājums?
Savukārt tagad līgumu ar Ķemeru Nacionālā parka fondu par zemes apsaimniekošanu slēgusi Dabas aizsardzības pārvalde, kas ir Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas pakļautībā esoša iestāde. Tā kā Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) atbild par dzīvnieku veselību un labturību, arī PVD ir saņēmis iedzīvotāju iesniegumus. Inspektori devušies uz Dunduru pļavām pārbaudē, kur dabas aizsardzības pārkāpumus viņi nav konstatējuši. Ir pamats domāt, ka pārbaude veikta pavirši, nav pārbaudīti nedz mirušie dzīvnieki, nedz ūdens kvalitāte Dunduru pļavās, kur atrodas taurgovis un konikzirgi. Divu stundu laikā diez vai ir iespējams apsekot 170 hektāru platību un pārbaudīt visu iespējamo informāciju.
Andis Liepa ir izveidojis īpašu programmu, kam nosaukums ir “Taurgovju un koniku projekts”, kura pamatā ir atziņa, ka mēs mēģinām savvaļas ekosistēmu vadīt ar kūts mājlopu noteikumiem un tas nav pareizi. Tas ir ne tikai dārgi un neefektīvi, bet arī pretrunā ar ES jaunajām pamatnostādnēm par dzīvnieku veselību un dabas atjaunošanu. Nosaukums “koniki” nācis no poļu valodas vārdiem “mazs zirdziņš” - konik. Liepa aplūkojis un izanalizējis ekoloģisko un saimniecisko efektivitāti, jo taurgovis un koniki ir vienīgā efektīvā metode lielu, pārmitru palieņu pļavu (ES nozīmes biotopu) uzturēšanai, kā arī daudz kam citam.
Iespējams, ka tieši šis plašais pētījums ir bijis kā nepārvarams kairinājums tiem, kuri vēlas paplašināt medību iespējas mūžam nepaēdušajiem medniekiem. Jo Andis Liepa - kā vienmēr - ir pret medībām Ķemeru Nacionālajā parkā.
