Lieldienu olas apēstas, taču olu kari turpinās un, šķiet, turpināsies vēl ilgi. 2. aprīlī pie Saeimas pulcējās ap 100 cilvēku, kuri aicināja atkārtoti iesniegt un virzīt likumprojektu par aizliegumu turēt dējējvistas industriālajos sprostos.
“Brīvību vistām”, “Nē cietsirdībai”, “Sprosts nav dzīve”, “Vistu elle” un tamlīdzīgi. Piketu rīkoja dzīvnieku aizsardzības organizācija “Dzīvnieku brīvība” kopā ar citām dzīvnieku un dabas aizsardzības organizācijām. Nevar noliegt: vairāk nekā 32 000 Latvijas iedzīvotāju ir parakstījuši iniciatīvu “Brīvību vistām", aicinot Saeimu aizliegt vistu sprostus.
Nesen SIA “Alūksnes putnu ferma” medijos izplatīja paziņojumus par fermā notikušu ielaušanos. Divi Saeimas deputāti atsauca savus parakstus no iniciatīvas, līdz ar to likumprojekta tālāka virzība apstājās.
2. aprīlī notikušajā piketā tieši “progresistiem” bija iespēja glābt savu reputāciju un kļūt par vistu draugiem, vēl jo vairāk tāpēc, ka pirms tam tieši viņi šo likumu apturēja. Interesanti, ka trīs no četriem “Dzīvnieku brīvības” valdes locekļiem ir ziedotāji “progresistu” partijai.
Tas, ka pāris Saeimas deputātu atsauca savus parakstus no likuma tālākas virzības, diez vai kaut ko mainīs - kaut vai tāpēc, ka aktīvu darbību pret vistu turēšanu sprostos izvērš viena no aktīvākajām organizācijām - “Dzīvnieku brīvība”. Nevar noliegt, ka vistu turēšana sprostos ir nežēlīga, un ļoti daudzi pircēji izvēlas tieši brīvos apstākļos turētu vistu olas. Speciālisti apgalvo, ka pašiem ražotājiem ir svarīgi uzlabot vistu labturību, jo vistas, kuras turētas labos apstākļos, ir veselīgākas, kā arī dēj vairāk un kvalitatīvākas olas. Taču ir viena problēma: pāriešanai uz labos apstākļos turētu vistu olu izplatīšanu nepieciešami papildu līdzekļi, tāpēc ārpus sprostiem dētas olas kļūst dārgākas par aptuveni 20%. Bet jādomā, ka pircēji izvēlēsies tieši kvalitatīvākās olas.
Guntis Gūtmanis, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs, analizēdams nofilmētos kadrus, kuros redzamas nomocītas, insektu saēstas vistas un tādas pašas olas, teica: “Manuprāt, vislabākais būtu, lai šo situāciju noskaidro policija. Tai būtu jānoskaidro, vai tas, kas tur safilmēts, ir patiešām no minētās fermas. Turklāt nav neviena labāka veida, kā noskaidrot vistu labturību - jāiesaista Pārtikas un veterinārais dienests. Dienests apgalvo, ka tur neesot pārkāpumu.”
Gūtmanim par līdzīgu viedokli liek domāt tas, ka šis uzņēmums lielu daļu savas produkcijas eksportē. “Lai tiktu iekšā lielajos Eiropas tirgos, tiek pieprasīti papildu sertifikāti no uzņēmuma, un tas nav nekādā sakarā ar mūsu ierēdņiem un pārbaudītājiem. Ja produkcija tiek atzīta par labu esam, es nevaru to apšaubīt,” saka Gūtmanis.
Viņš uzskata, ka ikvienā ražošanas uzņēmumā var atrast “ne pārāk smukus kadrus”, safilmēt tos dažādos rakursos, lai tas viss izskatītos pietiekami slikti. “Tas, kas man nepatīk: uz šī emocionālā fona mēs leģitimizējam nelikumīgas darbības. Proti, ka dažas personas nelikumīgi iekļūst kādā īpašumā. Ja man mājā ienāk zaglis, tad es esmu vainīgs, ka esmu viņam nepareizo atslēgu uzlicis. Patīk vai nepatīk mums lietu kārtība, bet, ja tās nav, iestājas anarhija,” teic Gūtmanis.
Bet iespējams ir arī tāds variants: kāds cits uzņēmums “pa lēto” grib iegādāties SIA “Alūksnes putnu ferma”, pazeminot tās fizisko un, teiksim tā, morālo vērtību, lai pēc tam “pa dārgo” to pārdotu tālāk? “Šis arī ir slikts stāsts,” domā Gūtmanis, “atcerieties, pirms kādiem gadiem bija tāds dzīvnieku barības ražotājs “Tukuma straume”, tur bija līdzīgi notikumi un secinājumi.”
Uzņēmums “Tukuma straume”, kura ražotā suņu barība “Dogo” tika saistīta ar suņu barības vada paplašināšanos, bet pētījumā pierādījumi tam netika atrasti, pēc šīs skandāla Latvijā zaudēja pusi tirgus daļas. “Dogo” varētu būt vainojama pie bīstamas un smagas suņu barības vada slimības - tas izskanēja publiski. Toreiz trauksmi cēla Latvijas Veterinārārstu biedrība. Pierādījumi gan tam netika atrasti. “Ceru, ka šis gadījums nelīdzināsies “Tukuma straumes” gadījumam,” spriež Gūtmanis.
Izrādās, ka būri, kuros tiek turētas mūsu vistas, atbilst Eiropas normatīviem. “Es ieeju veikalā un skatos: uz vistu olu pakām, kas ievestas no trešās valsts, rakstīts, ka dējējvistu turēšanas metode nav atbilstoša ES prasībām. Un tad rodas jautājums: kādos būros tad tiek turētas tās vistas? Patērētājs pērk olas par tādu cenu, par kādu viņš var tās olas nopirkt. Tad par ko mēs cīnāmies? Pret mūsu valsts ekonomiku, lai atbalstītu citas valsts ekonomiku,” stāsta Gūtmanis, “bet ja dzīvnieku aizstāvji visā Eiropā panāktu, ka vistas netiek spundētas sprostos, tad - visu cieņu!”
Nofilmētajos kadros redzams, cik drausmīga ir vistu dzīve, kādā mokošā nāvē mirst vistas. Gūtmanis atgādina, ka normatīvos ir pieļauta dzīvnieku krišana līdz astoņiem procentiem, savukārt “Alūksnes vistu fermā” tas ir tikai viens procents. “Vai tas ir daudz vai maz uz tiem simtiem tūkstošu vistu - nezinu. Tas, ko es redzu nofilmētajos kadros - ir ar mērķi radīt pircējos negatīvismu. Šo videomateriālu autentiskumu lai policija pārbauda.”
“Dzīvnieku brīvības” valdes loceklis Aivars Andersons apstiprināja, ka viss video redzamais ir 100% no “Alūksnes vistu fermas” sprostu novietnes.
Biedrības “Dzīvnieku brīvība” (DzB) vadītāja Katrīna Krīgere izstāstīja, ka, lai nofilmētu “Alūksnes putnu fermas” (APF) apstākļus, tur nepamanīti iekļuva pētnieciskie žurnālisti pa neaizslēgtām aizmugures durvīm. Tika filmēts vairākas naktis pēc kārtas: "Redzējām, kā dzīvnieki cieš un kādas parazītu invāzijas tos apsēdušas, ka iekārtas pat neatbilst prasībām. Jau decembrī aicinājām veikt ārkārtas pārbaudi, taču PVD tur pārkāpumus nefiksēja. Martā sazinājāmies ar LTV raidījumu “Aizliegtais paņēmiens”, bet PVD atkal neko nekonstatēja. Saprotu, ka pacēlušies jautājumi, kā tika iegūti video materiāli no fermas. Varu atbildēt arī uz tiem. Tomēr man šķiet ļoti svarīgi nepazaudēt galveno jautājumu - svarīgākais patiesībā ir, kā Latvijā virzās uz nežēlīgo dējējvistu sprostu problēmas risināšanu pēc būtības un kāpēc likumprojekts par sprostu aizliegumu jau ilgstoši iestrēdzis un šobrīd pat apturēts.”
Krīgere uzskata, ka tas ir neizdevīgi pilnīgi visām pusēm, un jādomā par risinājumiem. “Mēs runājam par sistēmu, kurā simtiem tūkstoši vistu visu mūžu nīkst saspiestas uz režģiem sprostos, un par sabiedrības iniciatīvu, kuru ir parakstījuši vairāk nekā 32 000 cilvēku, aicinot Latviju no šīs nežēlīgās prakses atteikties. Iniciatīvu, ko atbalsta visas lielākās dabas un dzīvnieku aizsardzības organizācijas. Tieši tāpēc, mūsuprāt, būtiskākais jautājums šobrīd nav par to, kā videomateriāli ir nonākuši sabiedrības redzeslokā, bet gan - ko mēs kā valsts darām ar tajos redzamo un kad Latvija pieņems lēmumu pakāpeniski atteikties no sprostiem."
Viņa norāda, ka fokusā ir tieši dējējvistu sprostu problēma, jo tur cieš visvairāk dzīvnieku, un vienlaikus ir skaidri, pārbaudīti rinājumi. Dējējvistu Latvijā šobrīd ir ap četriem miljoniem, un aptuveni puse no tām ir sprostos. Piemēram, cūkas ir ap 300 000, piena govis ap 100 000. “Veterinārārsti un dzīvnieku aizstāvji ir vienisprātis, ka no dējējvistu sprostiem ir jāatsakās.”
Interesanti, ka policija nav sazinājusies ar DzB pārstāvjiem par acīmredzami nelikumīgo iekļūšanu fermā, bet: “APF īpašnieks gan mums naktīs ir sūtījis draudu vēstules, solot kriminālvajāšanu. Arī žurnālisti tikai pakļauti lielam spiedienam, lai nepublicētu šos materiālus,” teic Krīgere, “bet mēs iebiedēties neļausimies, jo gribam, lai cilvēki zina, kā tiek saražota pārtika. Un paradoksāli ir tas, ka valsts iestāde - PVD - nedara savu darbu. Nevar nepamanīt parazītu invāziju, tie gan nav katrā būrī, bet varbūt vajag papētīt nevis piecas minūtes, bet stundu?”
Sadarbība DzB ir ar partiju “Progresīvie”. Krīgere uzsver, ka, aizstāvot dzīvniekus, DzB cenšas sadarboties ar visām partijām. “Nevar noliegt, ka “progresīvajiem” ir viena no vislabākajām dzīvnieku aizsardzības programmām, un kāpēc tieši es esmu ziedojusi “progresīvajiem” - tāpēc, ka man rūp dzīvnieku un dabas aizsardzība. Mana vēlme ziedot kādai partijai nav biedrības pozīcija, bet mana personīgā,” skaidro Krīgere.
Par dzīvnieku labturību iestājas arī Eiropā: “Tie ir aptuveni 85% mazumtirdzniecības tīklu, kas atsakās no sprostu vistu olām. Bija nosprausts termiņš to izdarīt līdz 2026. gadam, taču darbi netiek līdzi šim pieprasījumam. Visi prasa bezsprostu olas, taču ražotāji nevar tik ātri transformēties. Acīmredzot putnkopībai paredzēto naudu “nosūtīja” citām nozarēm. Mums kā bezpeļņas organizācijai nav investoru - ne ārzemju, ne vietējo -, toties mums ir individuālie ziedotāji, to ir vairāk nekā tūkstotis. Paralēli cenšamies piesaistīt grantus, kas nāk no dzīvnieku aizsardzības organizāciju aliansēm. Rakstām projektus, rakstām par mērķiem, ko gribam sasniegt, un, ja mums izdodas pārliecināt par savu patiesību, tad tā arī sava finansējuma daļa.”
