“Pāreja uz vienoto skolu sākās 2023. gadā, un tagad tikai valsts valodā mācās visi pirmsskolas, pamatizglītības un vidējās izglītības iestāžu skolēni un audzēkņi,” apgalvo Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) vecākā eksperte Jana Veinberga. Vienotā skola – tā ir skola, kurā mācības notiek tikai latviešu valodā. Tā tam vajadzētu būt, bet vai tā ir? Viennozīmīgi gan var apgalvot, ka visi krieviski runājošie skolēni pēdējo trīs gadu laikā nav pēkšņi iemācījušies latviešu valodu un tas pazemina mācību kvalitāti vai arī tās nav vispār. Savu viedokli par latviešu valodu mācību iestādēs mums atklāja arī Daugavpils universitātes rektors Arvīds Barševskis.
Jana Veinberga: “IKVD katrā mācību gadā īstenoja izvērtējumu par vienotas skolas ieviešanu izglītības iestādēs, kurās iepriekš tika īstenotas mazākumtautību izglītības programmas, apmeklējot izglītības iestādi un pārliecinoties, vai izglītības process notiek latviešu valodā un vai izglītības iestādes vadītājs ir īstenojis atbilstošu profesionālo darbību, nodrošinot pārmaiņas izglītības procesa īstenošanā, kā arī nodrošinot latvisku izglītības vidi. Tāpat tika vērtēta izglītības iestādes vadītāja rīcība, izvērtējot pedagogu un izglītojamo latviešu valodas prasmi, spēja novērst konstatētos trūkumus, kā arī novērtēja valsts piešķirtā finansējuma pedagogu palīgiem, pagarinātās dienas grupām un logopēdiem izlietošanas lietderīgumu un efektivitāti.”
Tika konstatēts, ka ir trīs galvenie aspekti, kas ietekmē sekmīgu vienotas skolas pieejas ieviešanu: 1) profesionāla un mērķtiecīga izglītības iestādes vadītāja darbība; 2) sagatavoti un prasmīgi pedagogi, kuri prot latviešu valodu un ir pilnveidojuši savu prasmi strādāt lingvistiski neviendabīgā vidē; 3) latviskas vides veidošana izglītības iestādē, sekmējot atbalstu skolēniem mācībās un pēc iespējas izmantojot latviešu valodu neformālajā saziņā, piemēram, administrācijas konsekventa latviešu valodas lietošana ikdienas saziņā ar personālu un skolēniem, interešu izglītība, vecāku atbalsts.
Jana Veinberga zināja teikt, ka 2023./2024. mācību gadā IKVD īstenoja 167 izglītības iestāžu izvērtējumu 21 valstspilsētā vai novadā (tostarp 51 pirmsskolā), secinot, ka 97,6% izglītības iestāžu apmeklējuma dienā mācības pilnībā notika latviešu valodā (apmeklējumi notika bez iepriekšējā brīdinājuma); 63,9% izglītības iestāžu pāreja uz vienotu skolu tiek īstenota optimāli vai apsteidzoši (iegūts kvalitātes līmenis “Labi”, “Ļoti labi” vai “Izcili”); 34,3% pāreja uz vienotu skolu notiek, bet konstatēta nepieciešamība to pilnveidot; 1,8% jeb trīs izglītības iestādēs pāreja uz vienotu skolu apmeklējuma brīdī mācības daļēji notika latviešu valodā vai arī nenotika latviešu valodā (iegūts kvalitātes līmenis “Nepietiekami”). “94,6% izglītības iestāžu ir sniegta būtiskākā informācija vecākiem par pāreju uz vienotu skolu un ar to saistītajiem jautājumiem, tomēr 47,6% izglītības iestāžu komunikācija ar vecākiem ir pilnveidojama,” atzina Veinberga.
2024./2025. mācību gadā kvalitātes dienests īstenoja skolu izvērtēšanu 110 izglītības iestādēs, no tām 40 pirmsskolās. Kvalitātes dienests secināja, ka 2/3 izglītības iestāžu pāreja uz vienoto skolu notiek atbilstoši plānotajam, bet 1/3 izglītības iestāžu ir konstatējamas grūtības un būtiski sarežģījumi. Problēmas vienotas skolas ieviešanā pārsvarā saistās ar trūkumiem pārmaiņu vadībā, pedagogu nepietiekamām zināšanām par darbu lingvistiski daudzveidīgā vidē, kā arī ilgstošām pedagogu un atbalsta personāla vakancēm. Īpaši izaicinājumi praktiski visās izglītības iestādēs, kurās notiek pāreja uz vienotu skolu, saistās ar izpratni par jēdzienu “latviska vide” un tās nodrošināšanu.
Jana Veinberga atzina, ka otrā gada noslēgumā būtiski mainījās situācija pārejā uz vienotu skolu - līdz šim pāreja uz vienotu skolu lielākoties saistījās ar bijušajām mazākumtautību izglītības iestādēm, savukārt otrā gada noslēgumā varēja secināt, ka šis process ietekmē arī latviešu mācībvalodas izglītības iestādes, jo tajās pieaug cittautu izglītojamo skaits. Līdz ar to ir nepieciešami īpaši un prioritāri pedagogu profesionālās kompetences pilnveides pasākumi visās izglītības iestādēs.
Veinberga arī uzsvēra, ka ir svarīgi sniegt metodisko atbalstu pedagogiem tādos jautājumos kā mācības lingvistiski neviendabīgā vidē, lasītprasmes veicināšana un tekstpratības attīstīšana visos mācību priekšmetos izglītojamiem ar dažādu latviešu valodas zināšanu un prasmes līmeni. “Vienlaikus bija redzams, ka daļa no izglītojamajiem, lai gan ir izpildījuši minimālās prasības 9. klases latviešu valodas eksāmenā, nespēj turpināt kvalitatīvu izglītības procesu vidējā izglītībā nepietiekamu latviešu valodas zināšanu dēļ,” saka Veinberga.
2026. gada 17. martā Ministru kabinets izskatīja ziņojumu “Par vienotās skolas pieejas īstenošanu”, kurā analizēta pārejas uz vienotu skolu īstenošana 2024./2025. mācību gadā. Ziņojumā secināts, ka pāreja uz vienotu skolu ir stratēģiski pamatota un neatgriezeniska reforma, kas kopumā norit sekmīgi.
Ņemot vērā piešķirto valsts budžeta finansējumu, lielākajā daļā izglītības iestāžu tika piesaistīti pedagogu palīgi, skolotāji logopēdi un pagarinātās dienas grupu skolotāji (2024./2025. mācību gadā šim nolūkam tika izlietoti 2 569 834,82 eiro).
Jana Veinberga: “Ziņojumā arī tika izklāstīti ieteikumi turpmākai rīcībai visos līmeņos. Izglītības iestāžu līmenī ieteicams pilnveidot komunikāciju ar vecākiem, stiprināt pedagoģisko praksi, palielinot grupu un pāru darba apjomu, lai veicinātu aktīvu latviešu valodas lietojumu izglītojamo vidū; nodrošināt latviskas vides konsekventu ieviešanu un attīstību visos izglītības iestādes darbības aspektos, tostarp mācību procesā, ikdienas saziņā, neformālajās aktivitātēs, digitālajā vidē un sadarbībā ar vecākiem; pilnvērtīgāk iesaistīt pedagogu palīgus, skolotājus logopēdus un citus atbalsta speciālistus individuāla atbalsta sniegšanā atbilstoši skolēnu individuālajām vajadzībām un diagnosticētajiem valsts valodas prasmju attīstības izaicinājumiem.
Valsts politikas un pārvaldības līmenī ziņojumā ieteikts stiprināt pedagogu profesionālās kompetences pilnveidi darbam lingvistiski neviendabīgā vidē, skaidri definēt latviskas vides jēdzienu, izstrādājot vienotas vadlīnijas un nodrošinot to ieviešanas metodisko atbalstu, kā arī attīstīt reģionāli diferencētus atbalsta instrumentus pašvaldībām un izglītības iestādēm, kurās pāreja uz vienotu skolu īstenošana saskaras ar paaugstinātiem riskiem.”
Medijos varam lasīt par to, ka šī izglītības reforma radījusi ne tikai pozitīvos procesus, par kuriem runā Jana Veinberga, bet arī dažādu izmēru sajukumus. No kādas skolas aiziet puse pedagogu, kuri neprot latviski, daļa vecāku izrauj no labām skolām savas atvases un ievieto tās vājākās - būšot vieglāk, nevajadzēs tik daudz to latviešu valodu.
Ko par to domā Arvīds Barševskis? “Grūti pateikt, kas notiek visās skolās. Bet ja mēs runājam par pirmā kursa studentiem - biologiem un māksliniekiem, ja runājam par Daugavpili, manās grupās nav studentu, kuriem būtu problēmas komunicēt latviski, konkrēti runāju par studentiem, kuri nākuši no krievu skolām. Protams, trāpās kāds students ar valodas problēmām. Bet paradokss ir tajā, ka daudziem no tiem, kuri atnāk no Rīgas skolām, lai studētu Daugavpilī, ir daudz sliktākas zināšanas latviešu valodā nekā tiem, kuri dzīvo Daugavpilī.”
Barševskis uzskata, ka tas zināmā mērā ir tāpēc, ka daži izvēlas studijas Daugavpilī, uzskatot, ka tur ir krieviska vide un var iztikt bez latviešu valodas. “Bet universitātē nodarbības notiek latviešu valodā. Ar vienu otru studentu es vienojos: tu runā latviski, nekautrējies par kļūdām, es palabošu.” Vēl Barševskis piemin mazās skoliņas: “Pierobežā skolām noteikti jābūt, tas taču ir valsts drošības jautājums. Negribu neko pārmest mazajām skolām, bet pieņemu, ka tur nav bijusi atbilstoša vide, lai bērni runātu latviski. Nekas, kad stāsies universitātē, ielauzīsies valodu. Mums nav bijis neviens students, kurš būtu atskaitīts tāpēc, ka nezina latviešu valodu. Mums kā universitātei tā ir misija: ļaut integrēties jauniešiem latviskajā vidē.”
Barševskis atzīmē, ka lielākā daļa absolventu paliek Daugavpilī vai tās apkārtnē. “Aptaujas rāda, ka uz vietas paliek ap 85% absolventu, un tam ir ļoti liela nozīme šeit, Eiropas Savienības pierobežā,” teic Barševskis.
Viņš atzīst, ka krievu valoda Daugavpilī dominē. “Bet tajā pašā laikā - ja salīdzinām, kā ir bijis, teiksim, pirms pieciem gadiem… nacionāļi man tūlīt klups krāgā… Daugavpils rusicisms tiek pārspīlēts. Daugavpils ir toleranta pilsēta. Protams, atrodas kara veterāni, kuru domāšanu neviens nepārtaisīs. Toties jauniešos es redzu nākotni, un viņi lielākoties prot runāt latviski. Jā, Daugavpils ir krievvalodīga, bet, ieejot jebkurā veikalā, ar mani runās latviski. Agrāk tas tā nebija. Tad jau drīzāk vajag sākt ārdīties par vienu otru Rīgas mikrorajonu, kur latviešu valodu vispār nedzird.”
Nez, kā ir Daugavpils skolās? “Kad es aizeju uz kādu skolu ar uzstāšanos vai prezentāciju, bērni jautājumus uzdod latviski. Iespējams, ka mans skatījums ir subjektīvs, tomēr, 40 gadus dzīvojot Daugavpilī, var saskatīt, kā pilsēta un cilvēki mainās,” teic Barševskis.
