Latvijā laužas iekšā dažādās valodās runājoši dažādu tautību ļaudis. Rīgas ielas kļūst raibākas par dzeņa vēderu. Kas šobrīd apdzīvo mūsu Latviju? Par to, kāda ir faktiskā situācija – saruna ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Sociālās statistikas departamenta direktori Anci Ceriņu. Arī Ministru prezidente Evika Siliņa mums sniedz savu redzējumu par sveštautiešu aktivitātēm.
A. Ceriņai vaicājām, kas patlaban apdzīvo mūsu Latviju.
“Latviešu skaits pēdējo piecu gadu laikā samazinās - tas ir uz izbraukušo rēķina, baltkrievu un krievu skaits samazinās, ukraiņu skaits ir pieaudzis - ja mēs aplūkojam viņu skaitu pirms kara, šobrīd tas ir pieaudzis par 11 000 cilvēku. Bija arī lielāks pieaugums, ja salīdzina kara pirmo gadu ar nākamajiem - tobrīd pieaugums bija ap 13 000 cilvēku. 2025. gada datu mums vēl nav, tie būs maija beigās vai jūnija sakumā.
Ja runājam par valodām, mums ir periodiski apsekojumi. Varu salīdzināt 2017. gadu ar 2022. gada beigām. Ja runājam par dzimto valodu, latviski runājošo skaits pieauga, tāpat pieauga baltkrievu valodas, krievu valodas un ukraiņu valodas runātāju skaits. Ukraiņu valoda kā dzimtā valoda bija 0,8% lietotāju, savukārt 2022. gada beigās tie jau bija 1,7%. Tas bija nozīmīgs pieaugums. Pie mums iebrauc ne tikai krievi, baltkrievi vai ukraiņi, pie mums iebrauc uzbeki, pakistānieši, indieši un citi dienvidnieki. Dati mums ir uz 2025. gada sākumu, bet šobrīd pieaugums ir lielāks.”
Kādā veidā šie dienvidnieki tiek pie mums iekšā?
Galvenokārt uz darba atļauju un studiju atļauju pamata.
Ir zināms, cik no viņiem studē? Izskatās, lielākā daļa izvadā pārtikas kastes.
Valsts augstskolās ir diezgan stingri noteikumi, par privātajām nezināšu teikt. Ja students neierodas vairāk kā uz trim lekcijām pēc kārtas, par to jāziņo Izglītības un zinātnes ministrijai.
Citēšu izglītības ministres Daces Melbārdes (JV) atziņu, kas nodrukāta tīmeklī: “Augstākās izglītības internacionalizācijas stratēģijai ir jābūt, un IZM to izstrādā, lai iezīmētu skaidru ietvaru, principus un prioritārās sadarbības un mērķa valstis Latvijas augstskolu sadarbībai Eiropas un pasaules izglītības un zinātnes telpā.” Vai ir sagaidāms, ka šādu “studentu” migrācija uz Latviju palielināsies?
To nevarēšu komentēt. Pagaidām izskatās, ka paliek tajā pašā līmenī. Mēs nevaram arī komentēt tādas lietas kā migrantu piemērošanos mūsu sadzīves apstākļiem un tradīcijām. Tas ir pārāk subjektīvi. Mēs redzam tikai datus.
Jūs sakāt, ka valsts augstskolās noteikumi kļuvuši stingrāki. Tad jau augstskolu studentu skaitam vajadzētu samazināties, bet CSP dati rāda, ka 2025./2026. akadēmiskajā gadā augstāko izglītību apgūst 76,4 tūkstoši studējošo, tas ir - par 2,0% jeb 1594 studējošajiem vairāk nekā iepriekšējā periodā?
Augstskola pārbauda, vai topošajam studentam ir atbilstoša izglītība mītnes zemē, bet augstskolas nevar zināt, kāds plāns patiesībā ir tam cilvēkam, kurš uz šejieni atbraucis.
Vai ir kādas prognozes, kas notiks ar Latviju un Rīgu? Galvaspilsēta paliek arvien melnāka.
Jā, uz ielas tāda sajūta rodas. Bet CSP neveic prognozes.
Valsts iekšējās drošības jautājums
Pirms pāris nedēļām uz Valsts kanceleju nosūtīju vēstuli, kurā uzdevu jautājumus Ministru prezidentei Evikai Siliņai par 19. martā Rīgā, Ilūkstes ielā, notikušajām sveštautiešu svinībām. Vaicāju, kas valstī tiks darīts, lai liegtu iespēju citu kultūru nesējiem masveidā ierasties un atrasties Latvijā.
Atbildi saņēmām no Ministru prezidentes komunikācijas padomnieka Sandra Sabajeva: “2025. gada 16. decembrī valdība atbalstīja Iekšlietu ministrijas priekšlikumus trešo valstu pilsoņu uzturēšanās regulējuma pilnveidei (Iekšlietu ministrijas informatīvais ziņojums). Tie paredz pastiprināt trešo valstu pilsoņu ieceļošanas un uzturēšanās kontroli un uzraudzību, galvenokārt izglītības un nodarbinātības jomās, būtiski samazinot iespējas trešo valstu pilsoņiem ieceļot un uzturēties Latvijā bez tiesiska pamata.
Ieviešanas procesā atrodas finansiālie nodrošinājuma mehānismi studentiem no trešajām valstīm, kā arī paredzēts būtiski ierobežot šādu studentu ģimeņu apvienošanu. Plānots, ka darba tirgū trešo valstu pilsoņus varēs piesaistīt tikai tie uzņēmumi, kas ir godprātīgi nodokļu maksātāji un spēj pamatot darbaspēka nepieciešamību.
Valdības nostāja migrācijas jautājumos ir skaidra. Šodienas hibrīdapdraudējuma apstākļos mēs nevaram atļauties “atvērto durvju” politiku. Eiropadomē esmu konsekventi iestājusies par to, ka nedrīkstam pieļaut vēsturisku kļūdu atkārtošanos, kas novestu pie jaunas nekontrolētas migrācijas krīzes, kā tas notika 2015. gadā. Tādēļ mēs mērķtiecīgi stiprinām valsts iekšējo drošību, ieviešot stingrus un efektīvus trešo valstu pilsoņu kontroles mehānismus.
Jāuzsver, ka īstā cīņa ar nelegālo migrāciju notiek uz Latvijas - Baltkrievijas robežas, kur turpina saglabāties paaugstināts hibrīdapdraudējuma radīts spiediens. Atbilstoši Valsts robežsardzes informācijai, 2025. gadā no nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas atturētas 12 046 personas, savukārt par nelikumīgu “zaļās” robežas šķērsošanu aizturētas 340 personas, uzsākts 291 kriminālprocess. Šogad kopumā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti 454 cilvēki.
Latvijā drošība un likumu ievērošana attiecas uz visiem, bez izņēmuma. Jebkādi noziedzīgi nodarījumi valstī tiek izmeklēti neatkarīgi no personas izcelsmes, pilsonības vai pārliecības. Valsts drošība un sabiedriskā kārtība ir prioritāte, un sagaidu, ka atbildīgās iestādes uz pārkāpumiem savlaicīgi un tiesiski reaģē. Konkrētajā gadījumā tiesībsargājošās iestādes rīkojās atbilstoši likumam un savām pilnvarām.
Latvijas Republikas Satversme nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Latvija ir tiesiska valsts, kurā vienlaikus tiek sargāta gan sabiedrības drošība, gan ikviena cilvēka pamattiesības.”
Statistika
Lai apjaustu Latvijas iedzīvotāju struktūru, sniedzam CSP statistikas datus.
Iedzīvotāju skaits Latvijā: 1 856 932 (2025)
Dzimstība: 8,5 dzimušie uz 1000 iedzīvotājiem (2022)
Mirstība: 16,4 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem (2022)
Dzīves ilgums: 76,1 gads (2023)
Auglības līmenis: 1,6 bērni uz sievieti (2023)
Zīdaiņu mirstība: 2,8 mirušie uz 1000 dzīvi dzimušajiem (2023)
Neto migrācijas līmenis: 11,7 migranti uz 1000 iedzīvotājiem (2022)
Dzimuma attiecība: kopā 0,86 vīrieši uz sievieti (2022)
Dzimšanas brīdī: 1,06 vīrieši uz sievieti (2022)
Zem 15 gadiem: 1,06 vīrieši uz sievieti (2022)
15-64 gadi: 0,97 vīrieši uz sievieti (2022)
65 un vecāki: 0,50 vīrieši uz sievieti (2022)
Tautības:
Pamatnācija: latvieši (63,7%) (2025)
Krievi (23,4%), baltkrievi (2,9%), ukraiņi (2,8%), poļi (1,9%) (2025)
Valodas:
Valsts valoda: latviešu
Izmantotās valodas: latviešu (62,0%), krievu (34,6%) (2022)
