Elita Veidemane / Autori

Lietuvas tieslietu ministre Rita Tamašuniene norāda vājās vietas Stambulas konvencijā, savukārt no Krievijas uz Igauniju atbēgušais Aleksandrs atvēris ziemas peldētāju pirti, kas jau nonākusi popularitātes virsotnēs – šie un citi jaunumi ārvalstu preses apskatā.

Pasaules militārā turbulence turpinās – tik īsi, bet ietilpīgi varētu raksturot to, kas patlaban notiek mums apkārt. Krievija izmanto spiegošanai nogrimušā “Estonia” vraku, ASV plāno samazināt savu militāro kontingentu dažās Eiropas valstīs, Pentagons gatavs nosūtīt raķetes “Tomahawk” Ukrainai, Tramps tam nepiekrīt – tas viss pasaules presē. Bet par to visu pēc kārtas.

Aktīva jaunās paaudzes smadzeņu skalošana, knaši piepalīdzot dažādām NVO un kreisi liberālajiem medijiem, ir nesusi augļus: tagad par Stambulas konvenciju iestājas pat valsts un pašvaldību finansētās izglītības iestādes. Politiskajā cīņā par liberālo jau ierauti arī bērni. Un tas viss notiek izglītības iestādē – Valmieras Valsts ģimnāzijā.

“Tā ir slepkavība!” strikti nosaka Tukuma dzīvnieku patversmes saimniece Simona Grundule, vērtēdama trīs suņu nošaušanu Bauskas novada Brunavas pagastā. Viņa patversmē saimnieko jau teju trīsdesmit gadus, tāpēc labi pazīst dzīvnieku paradumus un uzvedību. Bet tikpat labi šo pazīšanu var attiecināt arī uz cilvēkiem.

Nelegālā migrācija joprojām ir problēma Latvijai. Var pat teikt, ka viena no svarīgākajām. Šī problēma ir drauds mūsu identitātei un drošībai. Septembrī Rīgas domes vicemērs Edvards Ratnieks uzsāka cīņu ar nelegālo migrāciju. Bija daudz skeptiķu un “cilvēktiesību” cīnītāju. Kas šajā frontē notiek šobrīd – saruna ar Edvardu Ratnieku un Rīgas valstspilsētas pašvaldības policijas atbildes uz mūsu jautājumiem.

“Esmu cīnījies ar organizēto noziedzību ilgus gadus. Esmu juties kā vilks, kā plēsējs, kā sabiedrības sanitārs. Tā ir plēsēju ikdiena: attīrīt sabiedrību,” teic Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Guntis Pujāts.

“Tā, protams, bija karaļa iniciatīva, jo es taču nevaru karalim mesties ap kaklu,” smaidot saka Artis Pabriks, skaidrojot, kāpēc Dānijas karalis, aizmirstot protokolu, pieņemšanā pie Valsts prezidenta draudzīgi apkampās ar bijušo studiju biedru. Dānijas karalis Frederiks X un karaliene Mērija otrdien bija ieradušies valsts vizītē Latvijā. Frederiks jau vairākas reizes ir apmeklējis Rīgu, bet šoreiz – kopā ar Mēriju – tā ir pirmā vizīte Latvijā kopš stāšanās Dānijas karaļa amatā 2024. gada janvārī. Par Dānijas karali, vizītes aizkulisēm un sadarbību militārā jomā runājam ar Dronu un militāro tehnoloģiju asociācijas vadītāju Arti Pabriku.

Parasti dažādus piketus pie Saeimas organizē kāda konkrētā jautājuma izskatīšanas dienā – no rīta, līdz pusdienas pārtraukumam. Šoreiz kārtējie Stambulas piketētāji izlēmuši savu protesta formu izklāt apskatei jau tumsiņā – sešos vakarā. Diez, vai kāds deputāts tad vēl atradīsies Augstajā namā? Tāpēc šis “protesta pasākums” jau sākotnēji šķiet aizdomīgs.

“Jaunās vienotības” Saeimas frakcijas deputāte, Ārlietu komisijas priekšsēdētāja biedre Irma Kalniņa nosūtījusi pašas pārstāvētajai komisijai priekšlikumu likumprojektam “Par izstāšanos no Eiropas Padomes konvencijas par vardarbību pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu”.

Kā nogurdinošie, nesekmīgie mēģinājumi uzsākt miera sarunas ar agresorvalsti ietekmē mūsu palīdzības plūsmu Ukrainai, kādas vēsmas jūtamas Eiropas Parlamentā un citās Eiropas lēmējinstitūcijās, vai mūsu aizsargāties spēja no iespējamā agresora iebrukuma kļūst jaudīgāka –  saruna ar Eiroparlamenta deputātu, “Tviterkonvoja” izveidotāju un realizētāju Reini Pozņaku.

Nākamā gada jūnijs vairs nav tālu: līdz tam laikam, iespējams, nāksies  ieviest Eiropas Savienības (ES) Migrācijas un patvēruma pakta prasības. Paktā noteiktais solidaritātes princips paredz, ka dalībvalstīm būs jāizvēlas – pieņemt noteiktu migrantu skaitu vai samaksāt par atteikšanos to darīt.

“Esmu klasiskā filoloģe, latviete, sieva, māte, meita, Latvijas patriote,” saka Agnese Irbe, un mēs varam papildināt šo viņas korekto uzskaitījumu: viņa ir filoloģijas zinātņu doktore, kā arī intelektuālas ievirzes tīmekļa žurnāla “TELOS” galvenā redaktore. Šis žurnāls apvieno Latvijas konservatīvos domātājus. Saeimai atbildīgu balsojumu brīdī piedāvājam sarunu ar Agnesi Irbi par šodienas aktualitātēm.

Plašu rezonansi guvušais gadījums Šveicē ar agresorvalsts ideoloģijas pārņemtā Latvijas iedzīvotāja uzbrukumu ukraiņiem liek uzdot jautājumu: ja Latvijā iebrūk Krievijas okupanti, kā rīkosies šeit esošie Krievijas propagandas pārņemtie prāti? Pāries okupantu pusē? Bet ko darīs latvieši? Bēgs? Aizstāvēs Dzimteni?

Viesturs Silenieks ir biedrības “Drone Force – Europe” valdes priekšsēdētājs, viņš apmāca zemessargus dronu gudrībās, bet ikdienas darbs norit valsts kapitālsabiedrībā “Possessor” – Viesturs veido valsts rezervju sistēmu.

13. oktobris, līdz kuram Latvijas varas iestādes pieprasīja 841 Krievijas pilsonim izbraukt no valsts, ir jau pagājis. Kāda šobrīd ir situācija ar šiem svešpilsoņiem? Vai viņi tiek deportēti, precīzāk sakot, repatriēti? Vai arī viss paliek pa vecam un šie vairāk nekā 800 Krievijas pilsoņi izliekas, ka neko nezina? Runa ir par tiem Krievijas pilsoņiem, kuri dzīvo Latvijā, bet līdz 30. jūnijam nav izpildījuši prasību par ES ilgtermiņa rezidenta statusa iegūšanu, kam bija jāapliecina latviešu valodas zināšanas vismaz A2 līmenī un jāiztur drošības pārbaude.

Mūsu līdzšinējās valdības līdz šim ir darījušas visu iespējamo, lai mēs ”izskatītos labi” uz Eiropas Savienības fona. “Laba izskatīšanās” tika un joprojām tiek paģērēta arī migrantu jautājumā. Eiropas Komisija ir piešķīrusi Polijai oficiālu izņēmumu no jauno ES migrācijas noteikumu piemērošanas, proti, Polijai vairs neuzspiež pārvietošanas kvotas, Polijai neuzliks finansiālus sodus par migrantu neuzņemšanu. Ko dara Latvija šajā virzienā? Kā vienmēr – neko. Precīzāk sakot, mēģina “izskatīties labi”. Situāciju komentē Eiropas Parlamenta deputāts Rihards Kols (NA).

Nesen sabiedrības sašutumu izsauca Vācijas bijušās kancleres Angelas Merkeles izteicieni ungāru “YouTube” kanālā “Partizan” par Baltijas valstīm un Poliju, kara noziedznieka Putina agresijā vainojot minētās valstis. Nespēja vest tiešas sarunas ar Putinu esot ietekmējusi turpmāko notikumu attīstības gaitu, teica Merkele. Polijas un Baltijas valstu nostāja esot novedusi pie diplomātisko saišu saraušanas, kas dažus mēnešus vēlāk izraisījusi Krievijas atkārtotu iebrukumu Ukrainā, apgalvoja Merkele. Tātad Krievijas iebrukumā vainojamas Baltijas valstis un Polija?

Vispirms – skaidrojums par to, kas ir “družiņņiki”. Tie ir sabiedriskie kārtības sargi, kādi bija padomju laikos. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) tagad apsver iespēju ieviest Latvijā brīvprātīgos policijas darbiniekus, kas varētu palīdzēt drošības uzturēšanā, piemēram, kādos masu pasākumos.

“Var aizturēt kādu migrantu, tas tiek nodots Valsts policijai, kas šo migrantu nodod Valsts robežsardzei. Un ko ar šo migrantu darīt robežsardzei? Tai nav resursu, tā var migrantus vienīgi krāmēt kaudzēs,” skarbi ironizē Saeimas deputāts Edmunds Zivtiņš (LPV).

Pērn Tiesībsarga biroja gada budžets bija aptuveni 3,3 miljoni eiro. Lai bilde būtu pilnīgāka, uzdevu dažus elementārus jautājumus birojam: “Cik lielu budžetu Tiesībsarga birojs ir pieprasījis uz nākamo gadu? Kāds tas ir salīdzinājumā ar šo gadu? Lielāks, mazāks? Vai gatavojaties pieņemt darbā vēl kādus specialistus?”

Skolotāja Ieva Taranda ir neparasta: stilīga, ar tetovējumiem, asprātīga un pārliecināta par savu taisnību. Tagad viņa ir izaugusi līdz Jūrmalas valsts ģimnāzijas direktores amatam. Viņa ir paraugs saviem skolēniem. Viņa ir paraugs saviem pieciem bērniem – četriem jaunekļiem un meitiņai. Vecākajam bērnam ir 25 gadi, jaunākajam – 16. Ieva izskatās tikpat jauna. Sveicam aizvadītajā Skolotāju dienā Ievu Tarandu un visus Latvijas skolotājus.

Saeimas opozīcija atkal “norāva kvorumu” grozījumiem likumā “Par piesārņojumu”. Kas tad ir šis piesārņojums? Un kas ir cīņa pret klimata pārmaiņām? Biologs un politiķis, habilitētais bioloģijas zinātņu doktors, bijušais Latvijas ministru prezidents, ministrs, Saeimas deputāts un 9. Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis uzskata, ka šāda cīņa ir liela muļķība. Par šo un citām tēmām – “Neatkarīgās” saruna ar Induli Emsi.