Vai nabagiem jāapmaksā bagāto izklaides?

“Mūsu tautiešu drošība ir mana prioritāte, tāpēc valdībā šodien (5.03. – E.V.) lēmām par atbalstu mājupceļam tiem, kuri šobrīd atrodas Tuvo Austrumu reģionā. Kopā ar “airBaltic” organizēsim repatriācijas reisus no reģiona. Lielāko izmaksu daļu segs valsts, pasažieru līdzmaksājums – 350 eiro.

Detalizētu informāciju mūsu valstspiederīgajiem sniegs @Arlietas, bet par reisu realizāciju informēs @airBaltic. Paldies mūsu ārlietu dienestam un visiem iesaistītajiem par informācijas aprites nodrošināšanu un pašaizliedzīgo darbu jebkurā diennakts stundā,” tīmeklī raksta premjere Siliņa.

Kam par ko jāmaksā

Viss pareizi - valstij jāpalīdz saviem nedienās nokļuvušajiem pilsoņiem. Jautājums, vai valstij jāfinansē turīgo cilvēku komfortabla mājāsatgriešanās? Uz Dubaiju un Abū Dabī trūcīgā iedzīvotāju kārta nelido. Protams, neviens nevar liegt turīgiem cilvēkiem atpūsties dienvidos, taču - kāpēc viņu ceļošana jāfinansē nodokļu maksātājiem, kuri palikuši sniegotajā dzimtenē? Protams, ne jau visi dienvidos tikai atpūšas, daudzi tur atrodas darba darīšanās. Bet rezultāts tik un tā viens un tas pats: tas viss mums tagad izmaksā milzu summas.

Mēģinājām noskaidrot, cik patiesībā izmaksā viens repatriācijas reiss.

No Ārlietu ministrijas 5. martā “Neatkarīgā” saņēma skaidrojumu par situāciju Tuvajos Austrumos: “Ministrija sadarbībā ar “airBaltic” veica sagatavošanās darbus, lai 6. martā īstenotu Latvijas valstspiederīgo repatriāciju. Prioritāte tiek dota mazāk aizsargātajām personu kategorijām - ģimenēm ar maziem bērniem, nepilngadīgajiem, personām ar veselības un kustību traucējumiem. Reisā - 145 vietas. Strauji mainīgi apstākļi, iespējams, ieviesīs izmaiņas, tāpēc par nākamajiem reisiem tiks paziņots atsevišķi. Repatriācijas finansējums paredz no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” segt izdevumus līdzi 150 000 eiro par avioreisu. Pasažieru līdzmaksājums būs 350 eiro.”

Ja viena šāda avioreisa izmaksas ir 150 000 eiro, tad kāpēc pasažieru līdzmaksājums ir tikai 350 eiro? Kas sedz atlikušo summu? Atkal nodokļu maksātāji? Lietuviešu ceļotāji sūrojās, ka atpakaļceļa biļetes bijušas ļoti dārgas - 1000 vienai personai.

Zaudējumi jāsedz apdrošinātājiem

Saeimas deputāts Ainars Latkovskis (JV): “Tas ir sarežģīts jautājums - kam jāatmaksā zaudējumi. Ja, piemēram, bankrotē aviosabiedrība, tad pieprasīt par to maksāt pasažieriem - tas būtu netaisnīgi. Bet šajā gadījumā ir apdraudēta cilvēku dzīvība, un valstij ir pienākums rūpēties par saviem cilvēkiem. Bet es neesmu eksperts jautājumos par reālajām izmaksām. Piemēram, Hormuzas jūras šaurumā neviens nekuģo ne jau tāpēc, ka varētu kādam trāpīt ar raķeti, bet visas lielās apdrošināšanas kompānijas Londonā apdrošināšanas polisēs salikušas tādas milzu prēmijas, ka kļūst neizdevīgi apdrošināt kuģi. Jā, valsts līdzdalībai - jūsu pieminēto lidojumu sakarā - ir jābūt, bet kādai precīzi - tas jārēķina ekonomistiem. Un jābūt arī pasažieru līdzdalībai.”

Saeimas deputāts Augusts Brigmanis (ZZS) uzskata: “Ikviens cilvēks, dodoties uz ārzemēm, veic apdrošināšanu, kurā ir visdažādākās opcijas. Tas ir apdrošināšanas kompānijas pienākums - segt radušos zaudējumus. Protams, neviens nevar paredzēt, ka sāksies karš, ka sāksies zemestrīce un ka notiks vēl kāda cita nelaime. Protams, tas ir pozitīvi, ka valsts par saviem cilvēkiem rūpējas, bet saprotams ir tas, ka šāds gadījums rada precedentu. Acīmredzot jāizstrādā konkrēts reglaments, lai sabiedrība saprastu un piekristu, ka par viņu maksāto nodokļu naudu tūristi kādā vietā tiek glābti. Tāda reglamenta nav, tad rodas jautājums: kāpēc līdzmaksājums ir 350 eiro, kāpēc ne 500 vai 1000 eiro? Jādomā, vai šim precedentam piemērot arī pārējās pasaules kataklizmas, vai arī tas ir izņēmums. Esmu pārliecināts, ka šie zaudējumi jāsedz apdrošināšanas kompānijām.”

Ar partijas “Progresīvie” Saeimas frakcijas vadītāju Andri Šuvajevu sazināties neizdevās.

Vienlaikus izceļot nevarēs

Drošības situācija ir draudīga, un šobrīd austrumu reģionos atrodas ap 700 Latvijas valsts piederīgo, Ārlietu ministrija aicina visus būt saprotošiem, jo vienlaicīga izceļošana nav iespējama. Vienlaikus Ārlietu ministrija nepieciešamības gadījumā nodrošinās Latvijas valstspiederīgo evakuāciju no Apvienotajiem Arābu Emirātiem ar sauszemes transportu uz Apvienoto Arābu Emirātu kaimiņvalstīm.

Sadarbībā ar Eiropas Savienības dalībvalstīm ministrija meklē iespējas izceļot arī tiem valstspiederīgajiem, kuri atrodas citās Tuvo Austrumu reģiona valstīs, piemēram, Omānā, Katarā, Saūda Arābijā. Tāpat tiek saņemta informācija no ceļotājiem, kuriem pašu spēkiem ir izdevies izceļot no krīzes skartajām valstīm. Tā kā drošības situācija reģionā ir nestabila, ĀM stingri aicina valstspiederīgos sekot vietējo oficiālo plašsaziņas līdzekļu paziņojumiem par drošības situācijas izmaiņām, kā arī ievērot vietējo varas iestāžu norādījumus.

Ārlietu ministrija atgādina, ka gaisa telpa virs Tuvo Austrumu valstīm, izņemot Omānu, Jordāniju un ar pārtraukumiem Saūda Arābiju, joprojām ir slēgta un regulāri tiek izsludināta gaisa trauksme. Tā ka pagaidām nav skaidri zināms, vai “airBaltic” lidmašīnas tuvākajā laikā veiks divus solītos reisus. Ņemot vērā pašreizējo drošības situāciju Tuvajos Austrumos, “airBaltic” kā Eiropas Savienībā reģistrēta lidsabiedrība var veikt lidojumus tikai atbilstoši Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūras (EASA) drošuma rekomendācijām un regulatīvajiem ierobežojumiem konkrētajā gaisa telpā. Papildus tam lidojumu izpildi nosaka drošības risku izvērtējums, lidostu operacionālā gatavība, apkalpju darba un atpūtas laika ierobežojumi, kā arī apdrošināšanas seguma nosacījumi, tāpēc reisus nav iespējams organizēt brīvi vai ātrāk par noteiktajiem drošības un regulatīvajiem ietvariem. Ja viss notiek pēc ĀM plāniem, 7. martā Rīgā vajadzētu ielidot pirmā repatriācijas reisa lidmašīnai. Gaidīsim.