Elita Veidemane / Viedokļi

Anglijā, Sauthemptonā, ieceļotājs indietis vārdā Vikrums Digva tiesā atzīts par vainīgu slepkavībā: viņš ar sikhu ceremoniālo nazi līdz nāvei sadūra universitātes studentu – astoņpadsmitgadīgo Henriju Novāku.

“Tūrisma nozare šobrīd piedzīvo smagāko krīzi kopš pandēmijas laika. 2026. gada vasaras sezona Latgalē faktiski ir iznīcināta,” teikts Latgales tūrisma asociācijas atklātajā vēstulē, kas nosūtīta Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam un Latvijas valdībai. Dronu incidenti, šūnapraides trauksmes paziņojumi un NATO iznīcinātāju aktivizēšana radījuši sabiedrībā nedrošības sajūtu. Ne tikai ārzemju tūroperatori masveidā atceļ ceļojumus uz Latgali, to dara arī Latvijas iedzīvotāji. “Jūtamies nodoti,” teic Ludzas novada tūrisma centra vadītāja Līga Kondrāte.

Pēdējo dienu dronu “nejaušie” lidojumi Latvijas debesīs pastiprinājuši trauksmes izjūtas iedzīvotājos. Pagaidām vēl ne tik stipri, lai kristu panikā. Tomēr bažām par cilvēku garīgo veselību jau ir nopietns pamats.

Kārtējo pārsteigumu, šoreiz pozitīvu, sagādāja ASV prezidents Tramps. Viņš paziņoja, ka nosūtīs uz Poliju 5000 karavīru papildus tiem 10 000, kas Polijā jau ir. Pirms tam Pentagons apgalvoja, ka ASV apturēs papildu karavīru sūtīšanu uz Poliju. Šis paziņojums izraisīja satraukumu gan Polijā, gan NATO austrumu bloka valstīs, norādot, ka Polija ir vienmēr bijusi uzticama partnere un ASV sabiedrotā. Kādā veidā Trampa jaunais lēmums ietekmēs Latviju? Par to jautājām Jānim Sārtam, Artim Pabrikam un Igoram Rajevam.

Saeimā iesniegti priekšlikumi grozījumiem Arhīvu likumā. To mērķis radīt likumīgu pamatu komunistiskā totalitārā PSRS okupācijas režīma vadošo okupācijas iestāžu un personu lietu publicēšanai, kā arī paātrināt dokumentu pieejamību, lai atvieglotu dzimtas pētnieku un vēsturnieku darbu.

Otrdien deviņos Latvijas novados tika izplatīts brīdinājums par iespējamu gaisa telpas apdraudējumu, tomēr no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) netika saņemts apstiprinājums par drona ielidošanu Latvijā. Toties drons, kas vēlāk tika notriekts Igaunijā, tajā bija ielidojis no Krievijas puses un nav atradies Latvijas gaisa telpā.

Nesen dienasgaismu ieraudzīja britu un Irānas žurnālistes un TV raidījumu vadītājas Kristiānas Amanpūras intervija ar Čehijas prezidentu Petru Pavelu. Viņa strādā telekompānijā CNN, kur veido ikvakara intervijas. Notika saruna par Eiropas un ASV (ne)sadarbību drošības jautājumos. Tika pieminētas Baltijas valstis.

Novados, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, situācija ar dronu “miermīlīgajiem” pārlidojumiem ir satraucoša. Tā kā “dronu siena” Latvijā – kā jau dronu lielvalstī – ir necaursitama, atliek vienīgi vērot debesis un zīlēt: drons lido ar labiem vai ļauniem nolūkiem. Pārdomas un reālā darbība: ieklausījāmies Latgales novadu amatpersonu stāstījumā.

Pērnā gada 10. oktobrī Bauskas novada Brunavas pagastā tika nošauti Modrim Konovalovam piederošie suņi – pieaugusī Bora un divi kucēni. Sociālajos tīklos tika publicēts ziņojums, kas adresēts Bauskas novada pašvaldības policijas priekšniekam Egīlam Gailim un ko esot rakstījusi kāda policijas darbiniece. Ziņojumā skaidroti apstākļi, kādos tika pieņemts lēmums suņus uz vietas nogalināt. Sabiedrības reakcija bija vētraina. Skaidrojām Valsts policijā, kas notiek kriminālprocesā. Saņēmām arī ziņu, ka lieta nodota jau tiesai.

Kādēļ brīdinājumi telefonos par briesmām pienāca tikai tad, kad drons jau bija nogāzies un uzsprādzis, no miega pamodinot rēzekniešus, kādēļ mūsu bruņotie spēki dronu vēro, bet netriec to zemē, un kad tos beidzot sāks neielaist mūsu gaisa telpā – ar šādiem un līdzīgiem jautājumiem ceturtdienu aizvadīja lielākā daļa Latvijas sabiedrības.

Cilvēki katru dienu saražo neaptveramu daudzumu atkritumu: rodas iespaids, ka atkritumu poligoni drīz pārklās visu Latviju. Jaudīgie kravneši “CleanR” un “Getliņi EKO” precīzā laikā un rūpīgi izved atkritumus uz poligoniem. Kas notiek ar šiem atkritumiem?

Tikai divus gadus nostrādājušais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Aivars Puriņš ir uzteicis darbu, un viņa pēdējā darba diena būs 31. maijs. Gada alga – mazliet vairāk par 50 000 eiro. 2023. gada beigās amatu pameta ilggadējais valsts sekretārs Jānis Garisons.

“Pāreja uz vienoto skolu sākās 2023. gadā, un tagad tikai valsts valodā mācās visi pirmsskolas, pamatizglītības un vidējās izglītības iestāžu skolēni un audzēkņi,” apgalvo Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) vecākā eksperte Jana Veinberga. Vienotā skola – tā ir skola, kurā mācības notiek tikai latviešu valodā. Tā tam vajadzētu būt, bet vai tā ir? Viennozīmīgi gan var apgalvot, ka visi krieviski runājošie skolēni pēdējo trīs gadu laikā nav pēkšņi iemācījušies latviešu valodu un tas pazemina mācību kvalitāti vai arī tās nav vispār. Savu viedokli par latviešu valodu mācību iestādēs mums atklāja arī Daugavpils universitātes rektors Arvīds Barševskis.

Tūdaļ beigsies 2025./2026. mācību gads, līdz ar to Latvijā formāli beigsies arī pāreja uz mācībām tikai valsts valodā. No 2023. gada rudens uz mācībām tikai latviešu valodā pārgāja 1., 4., 7. klase un pirmsskolas izglītības iestādes. Pēc gada – 2., 5. un 8. klase, vēl pēc gada – arī 3., 6. un 9. klase. Tas, protams, skan optimistiski, un teorētiski tā tam vajadzētu notikt, tomēr patiesība ir citāda. Bieži ir dzirdēts, ka skolotāji sūdzas: kāda jēga ar klasi runāt latviski, ja skolēni neko nesaprot?

Kas tā ir par sabiedrību, kurā dzīvojam; vai kara draudu dūmos lemts izdzīvot mazajām nācijām; kāda loma modernajā pasaulē ir reliģijai; cik ietekmīga, stipra un vienota ir kristīgā pasaule; kāda loma sabiedrībā un lielajā ģeopolitikā ir baznīcu līderiem – par to “nra.lv” saruna ar Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesoriem.  

Skolotājas Ievas Tarandas ģimene gaida pāršķiramies savas dzīves sāpīgāko lappusi: pirms vienpadsmit gadiem, kad Ievas dēlam bija tikai septiņi gadi, pret viņu tika pastrādāts seksuāls noziegums – tas noticis pēc dievkalpojuma kādā baznīcā. Saīsinātajā pirmās tiesu instances spriedumā rakstīts, ka 2014. gada vasarā septiņgadīgo bērnu Romas katoļu draudzes prāvests Krišjānis Dambergs ieveda šīs pašas baznīcas atsevišķā telpā un ar bērnu izdarīja “seksuāla rakstura darbības, apmierinot savu dzimumtieksmi”.

Nelīdzēja ne pikets pie Saeimas, nedz izvērstie argumenti runās un rakstiskajos aicinājumos – koalīcijas deputāti pārliecinoši nobalsoja pret līdzekļu piešķiršanu diabēta slimniekiem. Viņiem jāturpina samierināties ar likteni. Ko nozīmē šī smagā slimība?

Kārtējo reizi Latvijā “nejauši” ielidojis kāds ārvalsts bezpilota lidaparāts, par kura izcelsmi sākotnēji nekas nebija zināms. Pirms šī incidenta ap pusnakti fiksēts, ka arī no Baltkrievijas puses Latvijas gaisa telpā ielidojis kāds objekts, kas veicis nelielu līkumu un ielidojis Krievijā. Viens no droniem detonējis pirms trijiem naktī Dobričinas ciema tuvumā Krāslavas novadā. Drons sprādzis pats, nevis ticis notriekts. Par laimi, neviens un nekas nav cietis.

Kāds, protams, varētu pasmieties par to, ka, piemēram, Zviedrijā ievieš stingrākus kaķu turēšanas noteikumus, kas pasargā dzīvniekus no vientulības, depresijas, stresa utt. Sak, pasargājiet labāk cilvēkus. Bet neaizmirsīsim, ka kaķi un citi mīļumdzīvnieki paši sevi nevar pasargāt no dažādām likstām, toties cilvēki var. Kas notiek Zviedrijā, un kas notiek pie mums un kaimiņvalstīs?

Izglītības kursa lēmējiem kārtējo reizi šķiet, ka jālikvidē vēl viena lauku skola. Nu, tiešām, kāda tur mācīšanās Latvijas pierobežā, Latgales galā? Tagad kārta pienākusi Lūcijas Rancānes Makašānu amatu pamatskolai, kas ir izcila mācību iestāde ar gadsimtu (!) tradīcijām. Nav skaidrs, kāpēc tā būtu jālikvidē, par iemesliem pagaidām klusē gan novada pašvaldība, gan Izglītības ministrija. Mēģinām izdibināt, kam ir izdevīga šī faktiski pretvalstiskā darbība.

Aizvadītajās trīs diennaktīs dzēsti jau 55 (!) kūlas ugunsgrēki. Pirms pusnakts sestdien VUGD saņēma izsaukumu uz Ķekavas pagastu, kur dega pērnā gada zāle viena hektāra platībā. Ugunsgrēkā cieta cilvēks, kurš nodots mediķiem. Savukārt Kūku pagastā dega kūla 5000 kvadrātmetru platībā. Bija spēcīgs vējš, un liesmas sasniedza šķūni. Pelnos pārvērtās dēļi, kas atradās degošajā pļavā. Bet pirmais kūlas ugunsgrēks šogad tika uzkurināts jau februārī.

Ķemeru Nacionālajā parkā savas medību izpriecas realizē vairāki mednieku kolektīvi. Tas nav nelegāli, likums to atļauj. Taču, konstatējot 79 mirušos dzīvniekus, rodas jautājums: kāds ir patiesais šo dzīvnieku nāves iemesls? Nē, viņi nav nošauti. Liela daļa miruši vecuma dēļ, daļa – nosaluši. Grūti noticēt stāstiem par to, ka Ķemeru Nacionālā parka fonda vadītājs Aldis Liepa būtu vainojams nu jau 79 dzīvnieku bojāejā. Iztaujājām Andi Liepu.