Zinātnieki brīdina, ka klimata pārmaiņu dēļ krusa Eiropā kļūst arvien lielāka un bīstamāka. Saskaņā ar jaunu pētījumu, kas publicēts žurnālā "Nature", lielas krusas gadījumu skaits līdz 21. gadsimta beigām varētu pieaugt par 38–47 %, savukārt nelielas krusas gadījumu skaits kļūs retāks. Šī prognoze ir balstīta uz atmosfēras nepārtrauktu sasilšanu siltumnīcefekta gāzu emisiju dēļ.
Pēc pētnieku domām, siltāks gaiss var saturēt vairāk mitruma un enerģijas. Tas pastiprina negaisa mākoņus un augšupvērstās gaisa plūsmas, kas veido lielus krusas graudus. Tieši šāda veida krusa nodara vislielāko kaitējumu infrastruktūrai.
Ekonomiskās sekas jau ir milzīgas. Eksperti lēš, ka krusas radītie ikgadējie globālie zaudējumi sasniedz 80 miljardus dolāru. Eiropā krusas vētras ir vienas no dārgākajām dabas katastrofām, un apdrošināšanas kompānijas reģistrē šādu notikumu skaita pastāvīgu pieaugumu. Pēdējos gados lielu krusas vētru radītie zaudējumi atkārtoti pārsniedz piecus miljardus eiro sezonā.
Vislielākos draudus rada krusas graudi, kuru diametrs ir aptuveni pieci centimetri vai vairāk. Tie var sabojāt automašīnas, jumtus, saules paneļus un lauksaimniecības kultūras. Īpaši neaizsargāta ir Eiropas strauji augošā saules enerģijas nozare.
Lai gan vispostošākās krusas vētras tradicionāli tiek saistītas ar Amerikas Savienotajām Valstīm, klimata zinātnieki uzskata, ka nākotnē Eiropā sagaidāms viens no ievērojamākajiem smago krusas lietusgāžu pieaugumiem.
Runājot par Baltiju, šajā reģionā jau tagad biežāk novērojamas vasaras pērkona negaisi un lokalizētas vētras. Lai gan šādi notikumi joprojām ir relatīvi reti salīdzinājumā ar Centrāleiropu, globālā sasilšana un ekstremālu laikapstākļu lielāks biežums palielina risku, ka smago krusu lietusgāzes kļūs biežākas arī Baltijā.
Eksperti norāda, ka turpmāko postījumu apmērs būs atkarīgs ne tikai no klimata, bet arī no tā, cik izturīgas pret jaunajiem laikapstākļiem būs ēkas, transporta infrastruktūra un energoiekārtas.
