Mākslīgā intelekta straujā attīstība ir saskārusies ar negaidītu šķērsli: ūdens trūkumu. Saskaņā ar jaunu pētījumu, ko veikuši Kalifornijas universitātes pētnieki, līdz 2030. gadam ASV datu centru vajadzības varētu sasniegt Ņujorkas ikdienas ūdens patēriņu. Secinājumi liecina, ka ierobežotā ūdensapgādes jauda kļūst par IT nozares vājo vietu.
Jauns pētījums ir pilnībā apgāzis iepriekšējo izpratni par Zemes aizsardzību pret spēcīgām Saules vētrām. Izrādās, ka planēta ir neaizsargātāka, nekā zinātnieki domāja iepriekš, vēsta "Prozoro".
Aiz Jelgavas pie Platones vieglās automašīnas vadītāja iebrauca pretējā joslā, kur sadūrās ar smago transportlīdzekli. Abi vadītāji tika nogādāti slimnīcā ar nopietnām traumām, vēsta "Degpunktā".
Pasažieriem, kas plāno šoruden lidot uz Šengenas zonas valstīm, robežšķērsošanai jāparedz papildu laiks. Pēc 6. septembra Eiropas valstis vairs nevarēs apturēt jauno EES robežkontroles sistēmu pārmērīgi garo rindu dēļ. Tas varētu saasināt kavēšanos lidostās, kurās jau kopš sistēmas ieviešanas ir radušās problēmas.
Nesen ugunsdzēsēju palīdzība bija nepieciešama Talsu pusē, Vandzenes pagastā. Pēc tam, kad mājas iemītniece bija devusies prom, kaimiņi izdzirdēja skaļu sprādzienu, kam sekoja liesmas. Tā kā māja celta no koka, liesma ātri vien iznīcināja visu īpašumu. Namamātei ierodoties, uzreiz tapa skaidrs, kurš vainojams traģiskajā nelaimē, vēsta "Degpunktā".
Donava ir atsegusi smilšu salas un nogrimušus kuģus no Otrā pasaules kara laikiem, atomelektrostacijās Ungārijā un Rumānijā trūkst dzesēšanas ūdens, un Reina ir sasniegusi vēsturiski zemāko ūdens līmeni. Eiropas sausuma apmēri tagad ir skaidri redzami pat satelītattēlos, raksta "Mixnews".
Elektriskie skrejriteņi un velobraucēji – vasarās to galvaspilsētas ielās ir daudz. Neseni bīstami gadījumi Rīgas centrā un nomalē atgādina, ka autovadītājiem jābūt piesardzīgiem: mazākie satiksmes dalībnieki var uzrasties pēdējā brīdī un braukt neparedzami, vēsta "Degpunktā".
Slavenais britu šefpavārs un televīzijas raidījuma vadītājs Džeimijs Olivers atkal ir aktualizējis tēmu, kas Lielbritānijā vairākkārt izraisījusi strīdus. Savas jaunās grāmatas prezentācijas laikā viņš paziņoja, ka, ja varētu valstī aizliegt jebko, viņš izvēlētos košļājamo gumiju.
Pirms neilga laika Saulkrastu novadā ugunsgrēkā tika nopostīts viesu nams, kas darbojies jau vairāku gadu garumā. Pagaidām izskatās, ka ēkā bijis elektrības īssavienojums, kura dēļ liesmas iemetās nama augšstāvā un jumtā, vēsta "Degpunktā".
Sabiedrības uzmanību piesaistījis kāds trīs dienu pasākums - Valsts kancelejas Inovācijas laboratorijas prototipēšanas laboratoriju un dizaina darbnīca "Valsts pārvaldes pārmaiņu prakses”.
Sapnis par dzīvi Vidusjūras salā var kļūt par realitāti ar finansiālu atbalstu. Sardīnijas varas iestādes ir pagarinājušas programmu, kas jaunajiem iedzīvotājiem piedāvā līdz pat 15 000 eiro mājokļa iegādei vai renovācijai. Tomēr līdzekļus saņems tikai tie, kuri patiešām plāno pārcelties uz turieni ilgtermiņā.
Kādas ģimenes pasaule pilnībā apgriezās kājām gaisā pēc tam, kad viņu vectēvs, kurš cieta no demences, pirms savas nāves atklāja šokējošu noslēpumu, mainot visu, ko viņa radinieki zināja par ģimeni. Lai gan vīrieša vārdi sākotnēji tika uzskatīti par viņa slimības simptomu, tie patiesībā atklāja noslēpumu, kas bija glabāts gadu desmitiem.
Pēdējos gados arvien vairāk cilvēku veselības jautājumos meklē atbildes ar mākslīgā intelekta palīdzību. Viens no galvenajiem iemesliem šādam paradumam ir garās rindas pie speciālistiem un augstās maksas vizīšu cenas.
Rindas pie daudziem speciālistiem ir mēnešiem ilgas, bet, ja veselība sašķobās, gaidīt ilgi nevar - cilvēks par vīzīti maksā par saviem līdzekļiem (vai to sedz apdrošināšana, ja tāda ir). Taču mēdz būt situācija, ka maksas vizīte "čiks" vien sanāk - pāris desmit eiro samaksāti, bet gaidītās palīdzības vietas saņemti vien padomi, kurus ikviens var atrast internetā.
Vācijā, Hohenpeisenbergā, 40 gadus veca sieviete nejauši dzemdēja lielveikala autostāvvietā. Viņa apgalvo, ka nezināja, ka ir stāvoklī, un savu stāvokli skaidroja ar pastāvīgu nogurumu no darba, ziņo vācu izdevums "tz.de".
Meža ugunsgrēki, kas šovasar piemeklēja Dienvideiropu, bija postošākie pēdējo desmitgažu laikā. Ugunsgrēku intensitāte Francijas dienvidrietumos bija tik intensīva, ka tie izraisīja retas meteoroloģiskas parādības — tā sauktā uguns mākoņa (pirocumulus) — veidošanos, ko veicina dabas stihijas radītais karstums, ziņo ERR, atsaucoties uz "Nature.com".
