ASV izlūkdienesti brīdina par Krievijas bezpilota lidaparātu uzbrukumiem trim Eiropas valstīm

Amerikas izlūkdienesti ir snieguši Eiropas valstu valdībām informāciju par iespējamu jaunu Krievijas bezpilota lidaparātu operāciju – kā potenciālie mērķi tiek nosauktas Spānija, Francija un Itālija, un bezpilota lidaparātus, pēc avotu teiktā, var palaist no tirdzniecības kuģiem Vidusjūrā, raksta “El Mundo”.

Krievija šādai operācijai varētu izmantot bezpilota lidaparātus “Gerbera”, kurus var transportēt uz tirdzniecības kuģiem konteineros un pēc tam palaist no jūras.

Avots, kas ir tuvs Lietuvas Aizsardzības ministrijai, sacīja, ka runa ir par bezpilota lidaparātiem, kas "paslēpti kuģniecības konteinerā un tiek palaisti no jūras".

“Gerbera” ir aptuveni divus metrus garš, tā spārnu platums ir aptuveni 2,5 metri, svars var sasniegt 18 kilogramus, un maksimālais darbības rādiuss ir līdz 600 kilometriem, lai gan faktiskais attālums ir atkarīgs no kravnesības un laika apstākļiem.

Avoti lēš, ka palaišana no 200-300 kilometru attāluma no krasta varētu nodrošināt lidojuma ilgumu aptuveni no vienas stundas un 15 minūtēm līdz divām stundām.

Tomēr šis drons nav paredzēts lielu objektu iznīcināšanai - ar sprādzienbīstamu kravu aptuveni 4-5 kilogramu apmērā tas varētu izraisīt ugunsgrēku, sabojāt atklātas iekārtas vai īslaicīgi paralizēt ostas vai lidostas darbību.

Saskaņā ar avotiem, Eiropas valstis saņēma informāciju par iespējamu operāciju pēc CIP direktora Džona Ratklifa noslēpumainā brauciena uz Maskavu 25. augustā.

Arī Spānijas, Francijas un Itālijas valdības tika informētas par iespējamu bezpilota lidaparātu operāciju.

Vairāki aizsardzības analītiķi apstiprināja informāciju par CIP ziņojumu, kas tika izplatīts Eiropas ārlietu ministrijās. Pēc viņu teiktā, dokumentā bija ietverts detalizēts iespējamā uzbrukuma apraksts.

Kāpēc Dienvideiropa tiek minēta kā potenciāls mērķis?

Rakstā norādīts, ka Krievija jau sen ir paudusi gatavību uzskatīt rietumvalstis par kara dalībniecēm ieroču, izlūkošanas un militārās palīdzības piegādes Ukrainai dēļ.

Vienlaikus Maskava, kā norādīts tekstā, līdz šim ir izvairījusies no darbībām, kas varētu izraisīt koordinētu NATO atbildi, vienlaikus pastiprinot savu sabotāžas un citu operāciju kampaņu valstīs, kas atbalsta Ukrainu.

Tagad par potenciālajiem mērķiem tiek nosauktas Spānija, Francija un Itālija - visās trīs valstīs 2027. gadā ir paredzētas vēlēšanu kampaņas un vēlēšanas.

Britu analītiķis Kīrs Džailzs, kurš specializējas Krievijas militārajā stratēģijā, atzīmēja, ka ģeogrāfiskais attālums no Krievijas negarantē drošību:

"Mērķis ne vienmēr būs valstis frontes līnijās. Mērķis būs tur, kur ir Eiropas vājākais punkts."

Pēc viņa teiktā, potenciālās ievainojamības varētu ietvert valstis, kurām trūkst pietiekami integrētu pretgaisa un raķešu aizsardzības sistēmu.

Šādas operācijas paredzamais mērķis, pēc analītiķa domām, varētu nebūt plaša mēroga infrastruktūras iznīcināšana, bet gan Krievijas spēju demonstrēšana uzbrukt Eiropas aizmugurē.

Iespējamie scenāriji ietver īslaicīgu lidostas slēgšanu, ļaunprātīgu dedzināšanu, militārās bāzes pārlidojumu vai infrastruktūras bojāšanu.

"Krievija pēta, kur jebkurai rīcībai būs vislielākā ietekme noturības trūkuma, civilās aizsardzības un politiskās nestabilitātes dēļ," skaidroja Džailss.