Baltijas valstīs vajadzētu daudz vairāk diskutēt par Krievijas iebrukuma iespējamību un apņēmīgi gatavoties tieši šādam scenārijam, lai izslēgtu, ka tiek atkārtota Ukrainas kļūda, intervijā aģentūrai LETA konferences "Riga StratCom Dialogue 2026" laikā sacīja ASV Keisas universitātes Veterhedas vadības skolas Ekonomikas nodaļas vadītājs, ekonomikas profesors Romans Šeremeta.
NATO austrumu flangs turpina gatavoties iespējamiem Krievijas draudiem – Lietuvā, Latvijā un Igaunijā izvietotie lielāko NATO valstu karavīri kopīgi mācās, kā cīnīties ar dažāda veida droniem. Savukārt Lietuvas un Igaunijas pilsētās tiek būvētas patvertnes iedzīvotājiem, vēsta Lietuvas TV3 savā interneta portālā “tv3.lt”.
Baltijas valstīs būtu daudz vairāk jādiskutē par Krievijas iebrukuma iespēju un apņēmīgi jāgatavojas tieši šādam scenārijam, lai izslēgtu iespēju, ka tiek atkārtota Ukrainas kļūda, intervijā aģentūrai LETA konferences "Riga StratCom Dialogue 2026" laikā sacīja ASV Keisas universitātes Veterhedas vadības skolas Ekonomikas nodaļas vadītājs, ekonomikas profesors Romans Šeremeta.
Latvijai vairs nevajadzētu domāt kategorijās "mēs un NATO", jo Latvija pati ir NATO daļa, intervijā aģentūrai LETA uzsver Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš. Viņš norāda, ka, neraugoties uz publiskajām debatēm par ASV lomu Eiropā, Vašingtona joprojām ir ieinteresēta Eiropas drošībā, savukārt gaidāmajā NATO samitā Ankarā viens no galvenajiem jautājumiem būs tas, cik ātri sabiedrotie spēj pildīt apņemšanos aizsardzībai novirzīt 5% no iekšzemes kopprodukta.
Krievijas diktators Vladimirs Putins ir slikts un bīstams cilvēks, un Krievija kā drauds Baltijai būtu jāuztver nopietni, intervijā atzina ASV Kongresa Pārstāvju palātas loceklis un ilggadējs Baltijas valstu atbalsta grupas līdzpriekšsēdētājs Dons Beikons.
ASV Kongress 2026. gada 3. februārī apstiprināja 200 miljonu ASV dolāru piešķiršanu Baltijas drošības iniciatīvai, lai stiprinātu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas aizsardzības spējas. Tomēr nauda līdz Baltijai vēl nav nonākusi. Par to, kādēļ tā un vai vajadzētu satraukties par ASV atbalsta samazināšanu Baltijas valstīm, intervijā aģentūrai LETA stāsta ASV Kongresa Pārstāvju palātas loceklis un ilggadējs Baltijas valstu atbalsta grupas līdzpriekšsēdētājs Dons Beikons.
NATO gatavojas stiprināt savu austrumu flangu, izveidojot jaunu militāro struktūru, kas ļautu ātri izvietot spēkus Latvijā un Igaunijā Krievijas draudu gadījumā, ziņo "Reuters".
Ceturtdien uz Ārlietu ministriju izsaukts Krievijas vēstniecības pilnvarotais lietvedis, kuram iesniegta protesta nota saistībā ar šorīt notikušo incidentu, kad Rēzeknes, Balvu un Ludzas novados no Krievijas gaisa telpas ielidoja vairāki bezpilota lidaparāti, aģentūru LETA informēja ministrija.
Krievija var sākt konfliktu ar NATO 12 mēnešu laikā pēc tam, kad būs beidzies Maskavas sāktais karš pret Ukrainu, brīdinājis Nīderlandes Militārās izlūkošanas dienests (MIVD).
Vācijā pieteikumu skaits no pilsoņiem, kas vēlas kļūt par bruņoto spēku karavīriem, kā arī Bundesvērā esošo karavīru un līgumdarbinieku skaits šā gada sākumā bija ievērojami lielāks nekā gadu iepriekš, otrdien pavēstīja Aizsardzības ministrija.
Krievijas radītie drošības riski Eiropā būtiski palielinās, pirmdien publiskotajā 2025. gada darbības pārskatā vērtē Satversmes aizsardzības birojs (SAB), uzsverot, ka Krievija Latvijai pašlaik nerada tiešu militāro apdraudējumu, tomēr virkne pazīmju norāda uz potenciāliem plāniem ilgtermiņā.
Iepriekšējās nedēļas beigās notikušajās Polijas prezidenta un Lietuvas un Igaunijas Ministru prezidentu sarunās ar Latvijas Valsts prezidentu un Ministru prezidenti tika meklētas diplomātiskās, finansiālās un tehniskās iespējas parādīt tādu spēku, kas atbaidītu Krievijas agresiju.
Bijušās Vācijas kancleres Angelas Merkeles izteikumi par Baltijas valstu un Polijas vainu Krievijas sāktajā karā Ukrainā ir absurdi un zemiski, aģentūrai LETA pauda bijušais Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs, pašreizējais Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Rihards Kols (NA).
Krievijas diktators Vladimirs Putins baidās no tiešām sarunām ar Ukrainu un ārvalstīs parādās tikai tādēļ, lai iegūtu laiku karadarbības turpināšanai, paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, uzstājoties ANO Drošības padomes sanāksmē Ņujorkā.
Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs šodien plkst.17.45 pēc Latvijas laika teiks uzrunu ANO Ģenerālajā asamblejā, aģentūru LETA informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris.