NATO vēstnieks: Eiropā pārāk daudz ticējuši virsrakstiem par amerikāņu aiziešanu

Latvijai vairs nevajadzētu domāt kategorijās "mēs un NATO", jo Latvija pati ir NATO daļa, intervijā aģentūrai LETA uzsver Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš. Viņš norāda, ka, neraugoties uz publiskajām debatēm par ASV lomu Eiropā, Vašingtona joprojām ir ieinteresēta Eiropas drošībā, savukārt gaidāmajā NATO samitā Ankarā viens no galvenajiem jautājumiem būs tas, cik ātri sabiedrotie spēj pildīt apņemšanos aizsardzībai novirzīt 5% no iekšzemes kopprodukta.

Riekstiņš norāda, ka jūlija sākumā Ankarā gaidāmais NATO samits lielā mērā turpinās Hāgas samitā pieņemtos lēmumus. Viens no centrālajiem jautājumiem būs sabiedroto progress ceļā uz mērķi aizsardzībai atvēlēt 5% no IKP līdz 2035. gadam.

Pēc viņa teiktā, Baltijas valstis un Polija jau iepriekš iestājās par daudz straujāku šī mērķa sasniegšanu, jo Krievijas radītais apdraudējums ir pietiekami nopietns, lai investīcijas aizsardzībā palielinātu ātrāk.

Ja kāds saka, ka tas nav iespējams, jo ir arī citas problēmas, tad tā bieži vien ir atrunāšanās," uzsver vēstnieks.

Kā otro svarīgāko samita tēmu viņš min aizsardzības industrijas attīstību. Ar politiskiem lēmumiem vien nepietiekot - nepieciešams arī ilgtermiņa signāls uzņēmumiem, ka pieprasījums pēc aizsardzības produkcijas un tehnoloģijām saglabāsies gadiem ilgi.

Savukārt trešā prioritāte ir palīdzības turpināšana Ukrainai. Riekstiņš atzīmē, ka pašlaik lielāko finansiālo slogu nes salīdzinoši neliela NATO valstu grupa un būtu nepieciešama taisnīgāka atbildības sadale starp visām dalībvalstīm.

Komentējot publiskajā telpā bieži izskanošās bažas par iespējamu ASV militārās klātbūtnes mazināšanu Eiropā, vēstnieks aicina situāciju vērtēt mierīgi. Viņš atgādina, ka Vašingtona dažādos periodos regulāri pārskata spēku izvietojumu pasaulē un pašreizējais process nav nekas unikāls.

Pēc Riekstiņa teiktā, būtiskākais ir tas, ka Eiropas drošība joprojām ir iekļauta ASV stratēģiskajos dokumentos un amerikāņi turpina darbu NATO ietvaros. Vienlaikus Eiropai ir jāsaprot, ka tai būs jāuzņemas lielāka atbildība par savu aizsardzību.

"Eiropiešiem ir jāuzņemas lielāka atbildība par Eiropas konvencionālo aizsardzību," uzsver Latvijas vēstnieks NATO.

Viņš arī norāda, ka publiskajās diskusijās bieži dominē skaļi virsraksti par amerikāņu iespējamo aiziešanu no Eiropas, tomēr vairāki līdzīgi scenāriji iepriekš nav piepildījušies. Tādēļ situācija jāvērtē pēc reāliem lēmumiem un faktiskas rīcības, nevis spekulācijām.

Runājot par Baltijas valstu drošību, Riekstiņš uzsver, ka Latvijai nevajadzētu skatīt NATO kā ārēju organizāciju, kas krīzes brīdī nāks palīgā no malas.

Faktiski Latvijas Nacionālo bruņoto spēku integrācija NATO vadītajās komandstruktūrās un aizsardzības plānos ir tik cieša, ka mums nevajadzētu domāt kategorijās "mēs un NATO". Mums jāsaprot, ka mēs esam NATO," saka vēstnieks.

Par vienu no lielākajiem nākotnes izaicinājumiem viņš uzskata militāro tehnoloģiju attīstību. Ukrainas kara pieredze esot parādījusi, cik strauji mainās bezpilota sistēmu, dronu un citu moderno tehnoloģiju loma kaujas laukā.

Riekstiņš norāda, ka NATO un sabiedrotajiem jāspēj ne tikai ražot vairāk ieroču un munīcijas, bet arī sekot līdzi tehnoloģiju attīstības tempam, lai netiktu masveidā ražotas sistēmas, kas pēc dažiem gadiem jau būs novecojušas.

Viņš uzsver, ka Ukrainas pieredze šajā ziņā ir īpaši vērtīga, jo ukraiņi tehnoloģiskos risinājumus pārbauda reālos kaujas apstākļos un spēj ļoti ātri pielāgoties mainīgajai situācijai frontē.

Vērtējot NATO spēju stiprināt aizsardzību un vienlaikus turpināt atbalstu Ukrainai, Riekstiņš ir piesardzīgi optimistisks. Viņš norāda, ka pieņemtie lēmumi par aizsardzības finansējuma pieaugumu un arvien lielākas investīcijas Eiropas aizsardzības industrijā rada priekšnoteikumus tam, lai Eiropa tuvākajos gados būtiski palielinātu savas militārās spējas.