Krievijas pienākums ir kompensēt Ukrainai pilna mēroga kara laikā nodarīto kaitējumu, Ukrainas atjaunošanas konferences laikā Romā paziņoja Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs.
Ukrainas varas iestādes paziņojušas, ka ir aizturēti Ķīnas pilsoņi (tēvs un dēls) aizdomās par Ukrainas pretkuģu raķešu programmas "Neptūns" izspiegošanu. Aresti notiek laikā, kad Kijiva cenšas veicināt savu ieroču rūpniecību, lai pretotos Krievijas uzbrukumiem, vēsta “Independent”.
Ukrainas armija likvidējusi Krievijas 155.jūras kājnieku atsevišķās brigādes jauniecelto komandieri pulkvedi Sergeju Iļjinu, ceturtdien oficiāli apstiprinājušas Krievijas varasiestādes.
Naktī uz piektdienu notikuši ukraiņu lidrobotu uzlidojumi bruņojuma ražotnēm dažādos Krievijas reģionos, ziņo vietējās amatpersonas un "Telegram" kanāli.
ASV prezidents Donalds Tramps piešķirs Ukrainai militāro palīdzību 300 miljonu dolāru vērtībā, atsaucoties uz avotiem, kas ir pazīstami ar šo jautājumu, vēsta ziņu aģentūra "Reuters".
Ukrainā veidojas ļoti skumja situācija, TV 24 diskusijā “Kur tas suns aprakts?” atzina ārpolitikas vērotājs Pēteris Viņķelis. Atziņa, ko pauž vairāku mūsu kaimiņvalstu ministri – “Mūsu interesēs ir kara turpināšanās Ukrainā” – viņaprāt, ir briesmīga atziņa.
Krievija aizvadītajā naktī uz Ukrainu raidījusi 18 raķetes, arī ballistiskās, un aptuveni 400 trieciendronu, sociālajos tīklos ceturtdien pavēstīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Ekonomists Raivo Vare sacīja, ka Krievija kara dēļ ir nonākusi sarežģītā situācijā, un tagad pat Putins ir sācis runāt par nepieciešamību pārskatīt militāros izdevumus, lai glābtu ekonomiku, raksta “Postimees.ee”.
Britu laikraksts Express raksta par kārtējo problēmu, ar kuru saskāries Krievijas prezidents Vladimirs Putins, mēģinot ar ieroču spēku pakļaut Ukrainu savai kontrolei.
ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets pagājušajā nedēļā uz laiku iesaldēja amerikāņu ieroču piegādes Ukrainai, neinformējot Balto namu, ziņo mediji CNN un “Nexta”, atsaucoties uz avotiem administrācijā.
Uz ievērojamu kauju zaudējumu un pakāpeniskas resursu izsīkuma fona Krievijas militāri politiskā vadība cenšas ievilkt karā pret Ukrainu vēl vienu valsti, vēsta UNIAN.
Jauna Eiropas ēra sākās 2022. gada 24. februārī ar Vladimira Putina pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Paredzamā nākotnē kontinents sadursies ar Krieviju, kas ir apņēmusies atgūt pēc iespējas lielāku daļu savas bijušās impērijas, raksta “Financial Times”.
19 gadus vecajam Oleham tika piedāvāti 1000 ASV dolāri par uzbrukumu policijas iecirknim ar krāsu, taču viņam iedotajā somā atradās bumba. Ar stāstu dalās “The Guardian”.
Dramatiski pasliktinās Azerbaidžānas un Krievijas attiecības. Azerbaidžānas tuvs draugs Turcija paziņojusi, ka Azerbaidžānas teritorijā varētu veidot savu militāro bāzi, kas Krievijai, protams, būtu kā dadzis acī. Turcija ir NATO dalībvalsts, un turku bāzi Azerbaidžānā Krievija uztvertu kā NATO ieroču žvadzināšanu ne tikai Rietumu pusē, bet arī turpat netālajos Dienvidos.
Čehijas prezidents Petrs Pavels intervijā britu raidsabiedrības BBC ukraiņu redakcijai pauda, ka nepiekrīt apgalvojumam, ka Krievija šobrīd karā pret Ukrainu uzvar
Lukašenko paziņoja, ka Polija un Baltijas valstis tiek pārvērstas par "vēl vienu militāro poligonu pēc Ukrainas", un "ja tās atkal vēlēsies pazust no pasaules kartes, tā būs viņu izvēle", liecina Ukrainas politiķa Antona Geraščenko ieraksts vietnē "X".