Igors Rajevs nosauc lielāko problēmu Ukrainas frontē, un tā nav Pokrovska
“Pēdējā laikā gandrīz nav iepriecinošu ziņu no Ukrainas. Nav tā, ka Ukrainas armija nemēģina neko darīt, bet situācija ir ārkārtīgi sarežģīta. Diemžēl pēc ukraiņu pretuzbrukuma 2023. gada otrajā pusē pozitīvu ziņu no Ukrainas ir ļoti maz. Mēs redzam, ka Krievijas armijas spiediens ir liels, un tas diemžēl arvien pieaug,” “Nra.lv TV” atzina Saeimas deputāts (pie frakcijām nepiederošs), Nacionālo bruņoto spēku atvaļinātais pulkvedis, militārais eksperts Igors Rajevs.
“Stratēģiski ir tā, ka mēs redzam Krievijas armijas rudens - ziemas ofensīvas pirmo daļu. Viņi tagad cīnās un praktiski uzbrūk visām tām vietām, par kurām tika runāts. Sākot no ziemeļiem, tā ir Kupjanska, Limana, Severska, un pagaidām vēl ne Slavjanska un Kramatorska, Konstantinovka, Pokrovska, un, protams, arī uzbrukums Zaporižjas virzienā, kuru visi atmeta, sakot, ka tas būs otršķirīgais uzbrukuma virziens, bet tagad izskatās, ka tas ir galvenais. Mēs visi tagad runājam par Pokrovsku, bet tikai tāpēc, ka situācija tur ir tāda, kāda tā ir,” skaidroja I. Rajevs.
Viņaprāt, patiesībā lielākā problēma nemaz nav tur, bet gan dienvidu virzienā, kur Krievijas armija laužas pāri vienai vai vairākām aizsardzības līnijām, kuras ukraiņi izveido. Viņi virzās uz priekšu ātrāk, nekā bija paredzēts, un varētu ievērojami sarežģīt situāciju. Ja kāds pirms pusgada pateiktu, ka Zaporižjas virzienā vispār varētu būt kāds apdraudējums, lielākā daļa šo analītiķi uzskatītu par traku. Tagad mēs runājam par to, ka šis virziens kļūst ļoti bīstams, sacīja I. Rajevs, pieminot vietu starp Pokrovske (nejaukt ar Pokrovsku) un Guļaipoļe, kas atrodas uz frontes līnijas.
Ukraiņiem tur bija izveidojusies aizsardzības līnija gar Jančuras upi, kur bija vairāki ciemi. Pagājušonedēļ diemžēl Krievijas armija ieņēma visu, kas bija ne tikai vienā upes pusē, bet arī visu, kas bija upes otrajā pusē, un divus galvenos ciemus, kas aizsargāja to visu. Tas nozīmē, ka mēs kādu brīdi redzēsim krievu strauju virzību uz priekšu, kamēr viņi neatdursies pret nākamo aizsardzības pozīciju, atzina militārais eksperts.
“Un tas viss kopā ar lieliem uzbrukumiem enerģētikas infrastruktūrai, kuriem arī ir negatīvs efekts, kas ir lielāks, nekā sākumā bija domāts, uz kā fona mēs atkal skatāmies, kāda ir palīdzība Ukrainai, bruņojuma piegādes Ukrainai, un tur arī, starp citu, pozitīvu stāstu nav daudz,” ar nožēlu atzina I. Rajevs, izceļot, ka Latvijas 21 bruņumašīnas piegāde Ukrainas armijai viņiem ir atzīmēta un tiek pieminēta pat starptautiskajos medijos.
“Tas nozīmē, ka pat tik neliela tehnikas piegāde Ukrainai ir vērā ņemama ziņa, kas liecina par to, ka piegādes ir sarukušas un neatbilst tām Ukrainas armijas vajadzībām, kas ir šobrīd,” secināja I. Rajevs.
