Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs 25. maijā telefoniski sazinājies ar ASV valsts sekretāru Marko Rubio un paziņojis, ka prezidents Vladimirs Putins ir pavēlējis Krievijas armijai regulāri apšaudīt Kijivu, ziņo "The Moscow Times".
Domnīcas "LaSER" pētnieks Roberts Kits intervijā aģentūrai LETA atklāja, kāpēc Latvijā jārīko plaša mēroga civilās aizsardzības mācības un ko iesākt ar ielidojušajiem droniem.
Krievijas trieciena rezultātā Čornobiļas atomelektrostacijas avārijas vēsturei veltītajā Čornobiļas nacionālajā muzejā neatgriezeniski iznīcināti aptuveni 40% eksponātu, paziņojusi Ukrainas Iekšlietu ministrija.
Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aicina palielināt atbalstu Ukrainai, norādot, ka Krievija turpina veikt uzbrukumus civilajai infrastruktūrai un kara noziegumus.
Naktī uz svētdienu Ukrainas armija devusi triecienus vairākiem krievu iebrucēju objektiem, tajā skaitā naftas terminālim Krievijas Krasnodaras novadā, paziņojis Ukrainas ģenerālštābs.
Kopš Ukrainas pretuzbrukuma beigām 2023. gadā Krievija ir paudusi pārliecību par karu un pat ir bijusi gatava pievērt acis uz tā problēmām. Taču tagad viss mainās, ziņo "The Telegraph".
Naktī uz 2026. gada 24. maiju Krievijas spēki īstenoja plašu kombinēto raķešu un bezpilota lidaparātu (dronu) uzbrukumu Ukrainas galvaspilsētai Kijivai un tās apkārtnei. Uzbrukumā izmantotas gan ballistiskās un spārnotās raķetes, gan simtiem dronu. Pēc Kijivas militārās administrācijas un glābšanas dienestu datiem, triecieni skāruši gandrīz visus pilsētas rajonus, vēsta "The Kyiv Independent", "Reuters", kā arī citi vietējie un starptautiskie mediji.
Cilvēktiesību aizstāve Ņina Ļitvinova izdarījusi pašnāvību Ukrainas kara un neiespējamības palīdzēt politieslodzītajiem dēļ, raksta "Novaja gazeta Europa". Par to teikts Ļitvinovas pirmsnāves vēstulē, kuras fragmentu publicēja cilvēktiesību aktīvistes, žurnālistes Marijas Slonimas māsīca.
Krievu raķetei trešdien Dņipro trāpot noliktavai, ko īrēja ANO bēgļu aģentūra (UNHCR), iznīcināta humānā palīdzība vairāk nekā viena miljona dolāru vērtībā, pavēstīja UNHCR.
Dažas Kremļa augstākās amatpersonas uzskata, ka karš pret Ukrainu ir nonācis strupceļā un nav redzams skaidrs veids, kā karu izbeigt, vēsta ziņu aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz avotiem.
Ņemot vērā pēdējā laika incidentus Latvijas un citu Baltijas valstu gaisa telpā, kā arī drošības situāciju reģionā kopumā, Rīgas dome izstrādājusi pamata rīcības algoritmus iedzīvotājiem dronu apdraudējuma un trauksmes gadījumiem. Vienlaikus pašvaldība sāk informatīvu kampaņu “Sagatavojies! Šodien.”, kuras mērķis ir veicināt iedzīvotāju gatavību un izpratni par rīcību ārkārtas situācijās.
Draudi nav tikai dronu ielidošana. Mums ir nopietni jāuztver Ukrainas aktivitātes un Ukrainas aizsardzības modelis, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja bijušais Lielbritānijas aizsardzības atašejs Latvijā, drošības jautājumu eksperts Glens Grants, vēsta lsm.lv.
Maskava un Pekina kopīgā paziņojumā, kas izplatīts pēc Krievijas diktatora Vladimira Putina un Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina sarunām, trešdien aicinājušas rast ilgtspējīgu risinājumu Krievijas uzsāktā kara izbeigšanai pret Ukrainu.
Latvijas sportisti pagājušajā nedēļas nogalē Gruzijā sacentās Eiropas sambo čempionātā, kurā ar savas valsts simboliku varēja startēt arī Krievijas un Baltkrievijas pārstāvji.
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis apsver iespēju iecelt bijušo Vācijas kancleri Angelu Merkeli par bloka sūtni Krievijā, lai atdzīvinātu sarunas ar Maskavu par karu Ukrainā, ziņo laikraksts "Financial Times".
Krievija cieš rekordlielus zaudējumus, un fronte vairs nespēj noturēt virzību uz priekšu - tas apgāž Putina galveno argumentu, ka Krievija var uzveikt Ukrainu ar resursu pārsvaru, raksta “The Economist”.
Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins sarunās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu sacījis, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins beigās varētu nožēlot iebrukumu Ukrainā, vēsta britu laikraksts "Financial Times", atsaucoties uz Vašingtonas sagatavotajiem materiāliem pēc ASV un Ķīnas līderu sarunām Pekinā.