Eiropas Savienība (ES) trešdien ierosinājusi dalībvalstīm piešķirt Ukrainai papildu aizdevumu 45 miljardu eiro apmērā, lai palīdzētu segt paredzamo Ukrainas budžeta deficītu 2027. gadā.
Plkst. 15:29 papildināta visa ziņa:
Šis finansējums segtu divas trešdaļas no 70 miljardu eiro lielā budžeta deficīta, ar ko Kijivai nāksies saskarties nākamgad. Brisele cer ar šo pasākumu motivēt citus Ukrainas atbalstītājus segt atlikušo daļu.
"Piecus gadus pēc šīs agresijas kara sākuma Eiropa ir vienota. Mēs esam tikpat apņēmīgi kā jebkad agrāk atbalstīt Ukrainu gan kara, gan miera laikā," paziņoja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.
"Mēs uzskatām, ka tas ir labākais veids, kā nodrošināt Ukrainai spēcīgas pozīcijas pie sarunu galda, un Ukrainai aizdevums būs jāatmaksā tikai tad, kad Krievija būs samaksājusi par nodarītajiem postījumiem Ukrainā," norādīja Leiena.
ES līderi apspriedīs šo aizdevumu nākamnedēļ gaidāmajā samitā Briselē, cerot panākt vienošanos.
ES pašlaik izmaksā Kijivai 90 miljardu aizdevumu, cerot, ka tas palīdzēs valstij iztikt līdz nākamā gada beigām. Taču, tā kā Krievija ir pastiprinājusi savus uzbrukumus, kļuvis skaidrs, ka šie līdzekļi nebūs pietiekami.
Jaunais aizdevums tiks izsniegts pēc tā paša principa kā pašreizējais.
Lai gan mērķis ir panākt vienošanos nākamajā nedēļā, finansējuma jautājums ir kļuvis par daļu no plašākām un sarežģītām sarunām par ES nākamo centrālo budžetu.
Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs uzstājis, ka visai ES ir jāvienojas par finansējumu un visām 27 dalībvalstīm ir jāiesaistās, pirms var panākt vienošanos par budžetu. Tas izraisījis neapmierinātību vairākās ES valstīs, kuras ir mazāk noskaņotas atbalstīt Ukrainu un vēlas izvairīties no aizdevuma segšanas, piemēram, Bulgārija, Čehija, Ungārija un Slovākija.
Iepriekšējā reizē Budapeštai, Bratislavai un Prāgai izdevās panākt atbrīvojumu no garantijām aizdevumam Ukrainai. Leiena uzsvēra, ka šoreiz mērķis ir iesaistīt visas ES valstis.
Ārpus bloka Brisele mudina citus Ukrainas sabiedrotos, piemēram, Lielbritāniju, Kanādu un Japānu nākamgad segt pārējās Kijivas vajadzības. Taču iepriekš līdzīgi aicinājumi nav devuši rezultātus.
Brisele ierosināja, ka citas valstis varētu sniegt garantijas, lai palīdzētu nodrošināt aizdevumu, vai izmantot procentus no iesaldētajiem Krievijas aktīviem ES, lai segtu savu finansējumu.
Priekšlikums par jaunu aizdevumu nozīmē, ka ES pagaidām nemēģinās risināt sarežģīto jautājumu par to, kā tieši izmantot vairāk nekā 200 miljardus eiro iesaldēto Krievijas centrālās bankas aktīvu, lai palīdzētu Ukrainai. Šo ieceri 2025. gadā noraidīja Beļģija, kur atrodas lielākā daļa šo aktīvu, un tās valdības nostāja nav mainījusies.
Lasi arī: