Brīdina par kodolavārijas risku Ukrainā; atmosfērā varētu nonākt radioaktīvās vielas

© Depositphotos

Šoziem kodolavārijas draudi Ukrainā var pieaugt Krievijas raķešu un bezpilota lidaparātu uzbrukumu dēļ enerģētikas infrastruktūrai.

Starptautisko ekspertu galvenās bažas rada iespējamie elektroenerģijas padeves pārtraukumi, kas varētu sarežģīt Ukrainas atomelektrostaciju darbību, ziņo "Reuters".

Lielākais risks ir tas, ka bez stabila elektrotīkla atomelektrostacijas mazāk spēs atdzesēt kodoldegvielu un novērst reaktoru avārijas. Ja šie procesi tiks traucēti, atmosfērā varētu nonākt radioaktīvās vielas.

Līdzīgas sekas bija 1986. gada Černobiļas katastrofas laikā, kad joda-131, cēzija-134 un cēzija-137 radioaktīvie izotopi izplatījās Ukrainā, Baltkrievijā, Krievijā un daļā Eiropas.

Trīs starptautiskas organizācijas — HERCA, WENRA un NORA — ir pieprasījušas Krievijai pārtraukt uzbrukumus Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai. Tās pārstāv radiācijas aizsardzības un kodolregulācijas iestādes no 38 valstīm, tostarp visām ES dalībvalstīm, Amerikas Savienotajām Valstīm, Apvienotās Karalistes, Kanādas un Japānas. Kopīgā paziņojumā organizācijas atzīmēja kodoldrošības situācijas pasliktināšanos.

"Kopā mēs paužam dziļas bažas par pieaugošajiem kodoldrošības riskiem, kas izriet no Krievijas kara pret Ukrainu un tās nepārtrauktajiem uzbrukumiem valsts enerģētikas infrastruktūrai," teikts dokumentā.

HERCA un NORA direktors Pērs Strands atzīmēja, ka Krievijas triecieni pēdējās nedēļās ir kļuvuši bīstamāki. Konkrēti, okupanti ir sākuši izmantot dronus ar jaudīgākām kaujas galviņām un precīzāku mērķēšanu. Viņš lēš, ka šī ienaidnieka taktikas maiņa nozīmē, ka vislielākais kodolavārijas risks gaidāms ziemā.

Eksperts kā sliktāko scenāriju min plašu elektroenerģijas padeves pārtraukumu visā Ukrainā, vienlaikus ietekmējot deviņus darbojošos kodolreaktorus.

"Deviņu reaktoru vienlaicīga apturēšana ar iespējamām radioaktīvām noplūdēm radītu diezgan nopietnu situāciju," viņš uzsvēra.

Lasi arī:

Video