Nav zināms, ko tādu satriecošu un vēl nezināmu par ASV politisko eliti un prezidentu Donaldu Trampu var atklāt Epšteina failu publiskošana. Iespējams, ka neko. Taču pati tēma par mazgadīgu meiteņu pavešanu netiklībā ir toksiska ikvienam, kurš kaut vai garāmejot ir pieminēts šajos dokumentos. Līdz šim Tramps bija visiem spēkiem pretojies to atslepenošanai, taču tagad ir mainījis taktiku un pats mudina tos publiskot.
Tajā pašā laikā daudzos citos pasaules nostūros pieaug saspīlējums. Karību jūrā ASV flote ir pilnā kaujas gatavībā iebrukumam Venecuēlā. Eiropā Krievija turpina provokācijas pret NATO valstīm un nebeidz slepkavot Ukrainas iedzīvotājus.
Abas Kongresa palātas vienojušās par ASV Tieslietu ministrijas pienākumu publiskot savus dokumentus par seksuālo noziedznieku finansētāju Džefriju Epšteinu jeb Epstīnu, kā viņa uzvārdu mēdz izrunāt amerikāņi.
Pārstāvju palāta ar pārliecinošu balsu vairākumu apstiprināja šo pasākumu ar 427 pret 1, un Senāts vienbalsīgi paātrināti to apstiprināja bez oficiālas balsošanas, ziņo BBC.
Šie soļi sperti tikai dažas dienas pēc tam, kad prezidents Donalds Tramps mainīja savu nostāju un mudināja Kongresu balsot par dokumentu publiskošanu pēc daudzu viņa atbalstītāju publiskas pretestības.
Pagājušajā nedēļā Tramps un viņa saikne ar Epšteinu atkal nonāca ziņu virsrakstos pēc tam, kad tika publiskoti vairāk nekā 20 000 dokumentu lappušu, no kurām dažos bija minēts prezidents. Baltais nams noliedza jebkādus pārkāpumus.
Republikānis Klejs Higinss no Luiziānas bija vienīgais Pārstāvju palātas iebildumu iesniedzējs un pauda bažas par to, ka informācijas publiskošanas rezultātā "ciestu nevainīgi cilvēki".
Trampa nostājas maiņa no uzbrukuma tiem, kuri vēlējās, lai dokumenti tiktu publiskoti, uz apgalvojumu, ka "nav ko slēpt", pārsteidza dažus Vašingtonā.
Republikāņu Kongresa vadība tika pārsteigta nesagatavota pēc tam, kad pēdējo nedēļu laikā bija saskaņojusi savu vēstījumu ar prezidenta vēstījumu un iebildusi pret publiskošanu.
Pārstāvju palātas spīkers Maiks Džonsons vairākkārt bija nosaucis centienus publiskot Epšteina failus par "demokrātu mānīšanu".
Otrdien viņš nobalsoja par publiskošanu.
Tagad dokuments nonāks no Senāta uz prezidenta galda, kur Trampam tas jāparaksta kā likums.
Failu publiskošanai nebija nepieciešams Kongresa balsojums - Tramps varēja pats pavēlēt tos publiskot.
Likumprojekts paredz, ka ģenerālprokurorei Pemai Bondi ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc likuma pieņemšanas ir jāpublisko “visi neklasificētie ieraksti, dokumenti, saziņa un izmeklēšanas materiāli”, kas saistīti ar Epšteinu un viņa līdzzinātāju Gileinu Maksvelu.
Šajos materiālos ietilpst Tieslietu ministrijas iekšējā saziņa, lidojumu žurnāli un ar Epšteinu saistītas personas un struktūras.
Taču likumprojekts arī dod Bondi tiesības slēpt informāciju, kas varētu apdraudēt jebkuru aktīvu federālo izmeklēšanu vai identificēt upurus.
Finansists Epšteins tika atrasts miris savā Ņujorkas cietuma kamerā 2019. gadā, un koroners atzina to par pašnāvību.
Viņam bija izteiktas apsūdzības par cilvēku tirdzniecību seksa nolūkos, jo iepriekš 2008. gadā bija notiesāts par prostitūcijas pieprasīšanu no nepilngadīgās personas.
Divu kriminālizmeklēšanu laikā pret Epšteinu tika savākti tūkstošiem dokumentu, tostarp cietušo un liecinieku interviju transkripti.
Tramps un Epšteins iepriekš socializējās līdzīgās aprindās, taču prezidents sacīja, ka viņš pārtrauca saites ar Epšteinu pirms daudziem gadiem, pirms viņa notiesāšanas 2008. gadā. Prezidents arī sacīja, ka nezināja par finansista noziedzīgo darbību.
Pagājušajā nedēļā Pārstāvju palātas Uzraudzības komitejas demokrāti publicēja trīs e-pasta ķēdes, tostarp saraksti starp Epšteinu un Maksvelu, kurš pašlaik izcieš 20 gadu cietumsodu par cilvēku tirdzniecību seksa nolūkos.
Dažos no tiem ir pieminēts Tramps, tostarp vienā 2011. gadā nosūtītā e-pastā, kurā Epšteins rakstīja Maksvelam: “Es vēlos, lai tu saprastu, ka tas suns, kas nav rējis, ir Tramps.. (cietusī) pavadīja stundas manā mājā kopā ar viņu.”
Baltais nams pagājušajā nedēļā paziņoja, ka e-pastā minētais upuris ir pazīstamā Epšteina apsūdzētāja Virdžīnija Džufra.
Epšteina lieta jau ilgi ir ASV iekšpolitikas skandalozākā tēma, kurai ir gan neapšaubāmas realitātes pamats ar tiesā izvērtētiem pierādījumiem, gan visādu sazvērestības teoriju, tenku un gluži neticamu baumu uzslāņojums. Trampam viņa kādreizējā pazīšanās ar Epšteinu bojā tēlu, traucē un aizņem daudz viņa laika un spēka. Žurnālisti, kas uzdod pārāk daudz jautājumu, krīt prezidentam uz nerviem, un piektdien viņam paspruka pagalam nepievilcīga rupjība - viņš “Bloomberg” korespondenti nodēvēja par “cūciņu”.
Pēdējo nedēļu laikā Tramps vēl ir arī saplēsies ar savu agrāk kvēlāko atbalstītāju, fanātisko Mārdžoriju Teilori Grīnu. Par to lasiet šeit.
Līdztekus iekšpolitikas problēmām Tramps ir aizņemts ar Ukrainu un Krieviju, Venecuēlu un Kolumbiju, Ķīnu, Irānu un Tuvajiem Austrumiem, pie viena izsakoties arī par Meksiku, kurai “pieļāvuma formā” piedraudējis ar raķešu triecieniem, “ja tas būs nepieciešams narkomafijas apkarošanai”.
Svarīgs notikums ir Trampa un Saūda Arābijas kroņprinča Mohameda bin Salmana tikšanās Baltajā namā otrdien.
Tramps pēc tās žurnālistiem izteicās, ka kroņprincis "neko nezināja" par žurnālista Džamala Hašogi slepkavību 2018. gadā.
Trampa komentāri, šķiet, ir pretrunā ar ASV izlūkdienestu 2021. gada novērtējumu, kurā tika noteikts, ka kroņprincis ir apstiprinājis operāciju, kas noveda pie Hašogi nāves Saūda Arābijas konsulātā Stambulā 2018. gadā, spriež BBC.
Kroņprincis, kurš ir noliedzis jebkādus pārkāpumus, Baltajā namā sacīja, ka Saūda Arābija "darīja visu pareizo", lai izmeklētu Hašogi nāvi, ko viņš nosauca par "sāpīgu".
Šī bija viņa pirmā vizīte ASV kopš slepkavības, kas izraisīja satricinājumu ASV un Saūda Arābijas attiecībās.
Otrdien Ovālajā kabinetā Tramps atbildēja reportierim, kurš uzdeva jautājumu par slepkavību.
"Jūs pieminat kādu ārkārtīgi pretrunīgu personu," sacīja ASV prezidents.
"Daudziem cilvēkiem nepatika tas kungs, par kuru jūs runājat. Neatkarīgi no tā, vai viņš jums patīk vai nepatīk, lietas notiek (“things happen”)."
"Bet viņš [kroņprincis] par to neko nezināja," piebilda Tramps. "Jums nav jāapkauno mūsu viesis."
Kroņprincis, kurš ir faktiskais valsts vadītājs, piebilda, ka Saūda Arābija "veica visus pareizos soļus", lai izmeklētu slepkavību, ko viņš nosauca par "sāpīgu" un "milzīgu kļūdu".
ASV izlūkdienestu ziņojumā, kas tika publiskots 2021. gadā - prezidenta Džo Baidena administrācijas laikā -, tika konstatēts, ka kroņprincis ir apstiprinājis plānu "sagūstīt vai nogalināt" Hašogi Stambulā. Viņa pirmās administrācijas laikā Trampa Baltā nama amatpersonas atteicās publiskot ziņojumu.
Lai gan desmitiem Saūda Arābijas amatpersonu saskārās ar sankcijām pēc slepkavības, neviena no tām nebija tieši vērsta pret kroņprinci.
Citiem vārdiem sakot, Trampa vēstījums ir: “Nu nošāva žurnālistu. Tā gadās. Atšujieties no kroņpriņča!” ASV prezidents vēlas uzlabot diplomātiskās attiecības ar vienu no lielākajām naftas eksportētājvalstīm, OPEC dalībnieci Saūda Arābiju, lai operatīvāk varētu saskaņot darbības jēlnaftas ieguves apjomos un manipulācijās ar tās barela cenu biržās.
Rumānijas gaisa spēki naktī no 18. uz 19. novembri konstatējuši dronu. Kā teikts Rumānijas Aizsardzības ministrijas paziņojumā, plkst. 00.25 no bāzes Rumānijā gaisā pacēlās divi Vācijas iznīcinātāji “Eurofighter Typhoon”, jo plkst. 00.20 tika nosūtīts “Ro-Alert” ziņojums, ka uztverts drona signāls, kas iekļuva aptuveni 8 km attālumā Rumānijas valsts gaisa telpā no Valcovas virzienā uz Peripravu un Čiliju Veču, kur tas pazuda no radariem.
Drons aptuveni 12 minūtes periodiski atkal parādījās radaros no Kolibaši (Moldovas Republika) līdz Foltešti un pēc tam Oanceas apgabalā (Rumānija). No NATO 71. gaisa spēku bāzes Kimpijā (Turcijā) tika iesaistīti vēl divi lidaparāti - Rumānijas gaisa spēku lidmašīnas F-16.
“Nav ziņots par nevienu lidaparāta sadursmes gadījumu ar zemi. Speciālistu komandas ir gatavas sākt meklēšanu uz vietas,” ziņo Rumānijas Aizsardzības ministrija. Proti, svešais drons virs Rumānijas un Moldovas gan tika piefiksēts, taču nav notriekts.
NATO pacēla iznīcinātājus arī Polijas gaisa telpā, kad Krievija veica plašu nakts uzbrukumu visā Ukrainā, kurā tika nogalināti vismaz 16 cilvēki un ievainoti vēl desmitiem, ziņo CNN.
Ukrainas iekšlietu ministrs Ihors Kļimenko paziņoja, ka uzbrukumā ievainoti desmitiem cilvēku, no kuriem 12 ir bērni, un vēl vairāk cilvēku joprojām ir iesprostoti zem drupām. Ternopiļas pilsētā drons trāpījis daudzdzīvokļu dzīvojamai ēkai.
Naktī uz otrdienu Krievijas droni uzbruka Ukrainas pilsētai Dņipro, bojājot sabiedriskā raidorganizācijas “Suspilne” un Ukrainas “Radio Dņipro” redakciju, ziņo “Eironews”.
“Suspilne” ziņoja, ka tika izsisti logi un durvis, bojāts jumts un griesti un izcēlās ugunsgrēks. Uzbrukuma laikā telpās nebija darbinieku. Valsts mēroga sabiedriskā raidorganizācija pārvalda televīzijas, radio un tiešsaistes ziņu pārraides reģionālajos ziņu kanālos visā Ukrainā.
Krievijas uzbrukumā tika izmantoti 470 droni un 48 raķetes, un tas galvenokārt bija vērsts uz Ukrainas rietumu apgabaliem, kas atrodas netālu no Rumānijas un Polijas robežām. Daudzi ukraiņi ir aizbēguši uz valsts rietumiem, kas tiek uzskatīti par drošākiem, jo atrodas vistālāk no Krievijas robežas, savā ziņu portālā raksta CNN.
Desmitiem cilvēku tika ievainoti arī Ukrainas austrumu pilsētā Harkivā, kur dronu uzbrukumos tika bojātas dzīvojamās ēkas un uz ielām aizdegās vairākas automašīnas.
Trešdienas rītā Polijas un sabiedroto iznīcinātāji tika palaisti, lai aizsargātu Polijas gaisa telpu, paziņoja valsts operatīvā vadība.
Tikmēr Krievija paziņoja, ka otrdien tā notriekusi četras ukraiņu palaistas ASV ražotas ATACMS tāla darbības rādiusa raķetes "dziļi" savā teritorijā. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka raķetes tika notriektas virs Voroņežas pilsētas, aptuveni 200 kilometru attālumā no Ukrainas robežas.
Polijas Žešovas un Ļubļinas lidostas valsts austrumos tika slēgtas “sakarā ar nepieciešamību nodrošināt militārās aviācijas darbības brīvību”, vietnē "X" paziņoja valsts aeronavigācijas dienests PANSA. Vēlāk tās atkal tika atvērtas.
NATO jaunākais solis tiek veikts saspringtas nedēļas laikā. Polijas amatpersonas ir vainojušas Krieviju pēc tam, kad tika uzspridzinātas svarīgas dzelzceļa sliedes, ko Varšava nosauca par “bezprecedenta sabotāžas aktu”. To veikuši divi Ukrainas pilsoņi, kuri “sadarbojās ar Krievijas dienestiem”. Protams, ka Krievijas amatpersonas šo apsūdzību noliedz.
Trešdien Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis paziņoja, ka slēgs pēdējo Krievijas konsulātu valstī, reaģējot uz dzelzceļa sliežu iznīcināšanu. Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs pauda nožēlu par šādu soli.
Jaunākais Maskavas gaisa uzbrukums notika dažas stundas pēc tam, kad Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ieradās Turcijā, lai tiktos ar savu kolēģi Redžepu Tajipu Erdoganu, cenšoties "atdzīvināt" miera sarunas un karagūstekņu apmaiņu ar Krieviju. Maskava šajās sarunās nav iesaistīta, bet Turcija ir bijusi galvenais sarunu partneris starp abām pusēm.
Otrdien ASV Valsts departaments apstiprināja iespējamu 105 miljonu dolāru pārdošanas darījumu, kas ļautu Ukrainai modernizēt savu “Patriot” pretgaisa aizsardzības sistēmu - kritiski svarīgu vairogu pret Krievijas gaisa uzbrukumiem.
"Ierosinātais pārdošanas darījums uzlabos Ukrainas spēju cīnīties ar pašreizējiem un turpmākiem draudiem, vēl vairāk apbruņojot to pašaizsardzības un reģionālo drošības misiju veikšanai ar spēcīgākām vietējām uzturēšanas spējām," teikts Pentagona paziņojumā.
Pirms Turcijas Ukrainas prezidents Zelenskis apmeklēja Spāniju un Franciju. Šīs nedēļas sākumā viņš vizītes laikā Parīzē noslēdza vienošanos par "līdz 100" Francijā ražotu “Rafale” iznīcinātāju, kā arī pretgaisa aizsardzības sistēmu un dronu iegādi no Francijas.
NATO sabiedrotie pēdējos mēnešos arvien biežāk ir pacēluši iznīcinātājus gaisā Krievijas uzbrukumu laikā Ukrainai vai tad, kad Krievijas munīcija, droni un kara lidmašīnas ir vai nu pārāk pietuvojušies, vai šķērsojušas to robežas.
Septembrī NATO lidmašīnas notrieca vairākus Krievijas dronus, kas uzbrukuma laikā kaimiņos esošajai Ukrainai pārkāpa Polijas gaisa telpu, kamēr militārā alianse nosodīja Maskavu par "absolūti bīstamu" rīcību, kas saspīlējumu ir paaugstinājusi jaunā līmenī.
