Bēdīgi slavenā pedofila Džefrija Epstīna lieta ASV prezidentam Donaldam Trampam draud kļūt par to banāna mizu, uz kuras viņš var ne tikai paklupt, bet arī lauzt politisko kaklu. Pēdējo nedēļu laikā viņš ne pa jokam saplēsies ar savu kvēlāko atbalstītāju MAGA līderi, fanātisko Mārdžoriju Teilori Grīnu.
Kas notika? Īsi atkāpsimies vēsturē. Tramps uz 2024. gada ASV prezidenta vēlēšanām gāja ar programmu, kuras centrā bija ideja - MAGA (Make America Great Again) - padarīsim Ameriku atkal varenu. Lai to panāktu, viņš iestājās par principu - Amerika pirmajā vietā - un aicināja attīrīt Vašingtonas “purvu” no visādiem tur salīdušajiem neliešiem (lasi: demokrātiem). Trampam vēlēšanās izdevās samērā pārliecinoši uzvarēt un drīz vien arī pilnībā pārņemt Republikāņu partiju savā kontrolē.
Trampa vadībā partijā izveidojās trīs nosacītas frakcijas: 1) partijas veterāni, politiskie “dzīvnieki”, kuri ir gatavi piebalsot Trampam visā un visur, neatkarīgi no tā, ko viņš saka, kamēr tas viņiem pašiem ir izdevīgi (senators Lindsijs Grems); 2) absolūtās nulles, kuru vienīgā iespēja “kaut kam būt” ir bezierunu paklausība vadonim un neierobežota gatavība viņam glaimot (kara ministrs Pīts Hegsets, FIB direktors Kešs Patels, ģenerālprokurore Pema Bondi) un 3) idejiskie, kurus pieņemts dēvēt par MAGA frakciju.
Par šo “idejisko” un sākotnēji dedzīgāko Trampa atbalstītāju līderi kļuva kongressieva Mārdžorija Teilore Grīna. Viņa ir dažādu absurdu konspirācijas teoriju kvēla piekritēja, palīdzības Ukrainai nesamierināma pretiniece un ievēlēta no Džordžijas pavalsts izteikti konservatīva apgabala. Viens no viņas politiskās programmas centrālajiem punktiem bija cīņa pret visuresošo pedofilu tīklu, kurš caurvijot ASV politisko eliti. To pašu Vašingtonas “purvu”, kur arī atrodas šī pedofilu tīkla “vadības centrs”.
Šī apsēstība ar visaptverošu pedofilu tīklu ASV pazīstama kā “QAnon” sazvērestība. Atbilstoši tai, ASV darbojas ar augstāko valsts varu Vašingtonā cieši saaugusi cilvēku grupa, kura ir izveidojusi slepenu bērnu seksuālās izmantošanas tīklu. Šajā tīklā esot iesaistīti tūkstošiem (faktiski visi) augsta ranga politiķu.
Zīmīgi, ka visi šie politiķi pedofili tiek saistīti ar Demokrātu partiju. Īpaši bieži tiek piesaukta Klintonu ģimene (šī ģimene Teilores Grīnas ieskatā arī organizējot masu apšaudes ASV skolās), bet šajā tīklā ne mazāk svarīgu lomu spēlējot Sorosa, Rotšildu ģimenes un citas personas, pārsvarā ar ebreju saknēm. Visa šī “QAnon” kustība darbojas ar klaji antisemītisku ievirzi.
Teilore Grīna uz Kongresa vēlēšanām gāja kā “QAnon” aktīviste, kura solīja pēc ievēlēšanas darīt visu, lai atmaskotu neģēļus no Demokrātu partijas un sevišķi jau nīsto Klintonu ģimenīti. Viņa svēti ticēja, ka, tiklīdz Tramps kļūs par Baltā nama saimnieku un spēka struktūrās saliks uzticamus cilvēkus, tā šaušalīgais pedofilu tīkls tiks atmaskots. Tūkstošiem cilvēku tiks arestēti, notiesāti un sapūdēti cietumos. Amerikā sāksies zelta laiki. Amerika atkal būs “Great Again”.
Taču pēc tam, kad Tramps ne tikai uzvarēja vēlēšanās un kļuva par prezidentu, bet arī visās spēka struktūrās, tajā skaitā ģenerālprokuratūrā iecēla sev absolūti lojālus cilvēkus, nekāda pedofilu tīkla atmaskošana nenotika. Klintonu ģimene vēl joprojām staigā brīvībā. Nav pat celta kaut kāda apsūdzība šiem neģēļiem (MAGA skatījumā). Vēl vairāk.
Pirms vēlēšanām Tramps un citi republikāņu politiķi solīja visus ar Epstīna lietu saistītos dokumentus publicēt. Atgādināšu, ka pats Epstīns 2019. gadā pakārās savā cietuma kamerā mīklainos apstākļos. Ar šo lietu saistītie dokumenti (20 000 lapu) tika nodoti arhīvā un noslepenoti, kas izsauca daudzu pamatotas aizdomas, ka lieta tiek apzināti noklusināta.
Tāpēc republikāņu priekšvēlēšanu uzstādījums par šo dokumentu publicēšanu šķita pilnīgi loģisks: Lai ikviens var tieši no lietas materiāliem uzzināt, kuri politiķi, Vašingtonas amatpersonas, Holivudas un Volstrītas haizivis bijuši regulāri viesi Epstīna salā Karību jūrā, kur notika šī pedofila organizētās orģijas ar nepilngadīgām meitenēm.
Taču nekādu dokumentu publicēšana pēc Trampa nonākšanas Baltajā namā tā arī nenotika. Tieši otrādi, Trampa administrācija visādi sāka vilcināt šo dokumentu publicēšanu.
Šā gada jūlijā republikānis Tomass Mesi un demokrāts Ro Hanna iesniedza petīciju (discharge petition) Kongresam, kura ģenerālprokuratūrai uzdotu par pienākumu publicēt visus Epstīna lietas materiālus. Šādu petīciju var virzīt izskatīšanai Kongresā arī bez spīkera ziņas, ja to paraksta vairākums, tas ir, 218 Pārstāvju palātas locekļi. Šo petīciju parakstīja visi 213 demokrāti un arī četri republikāņi. Kopā 217. Pietrūka vienas balss, kuru petīcijas virzītāji varēja iegūt jau septembrī.
Martā nomira kongresmenis/demokrāts no Arizonas Rauls Grihalva. 23. septembrī tur notika jaunas vēlēšanas, kurās uzvarēja mirušā kongresmeņa meita Adelita, kura solīja parakstīt šo “discharge petition”, tiklīdz būs devusi zvērestu un tiks apstiprinātas viņas pilnvaras. Taču Trampam absolūti paklausīgais spīkers Maiks Džonsons darīja visu iespējamo, lai novilcinātu Rihalvas apstiprināšanu.
Džonsons izgudroja dažādus ieganstus, lai pamatotu, kāpēc nevarot pieņemt viņas zvērestu, līdz beidzot 12. novembrī šie iegansti bija beigušies un viņam nācās Rihalvas zvērestu pieņemt. Tajā pašā dienā viņa parakstīja minēto petīciju. Ceļš uz “Epstīna failu” publicēšanu bija vaļā.
Teilore Grīna un citi MAGA kustības aktīvisti jau sen bija neizpratnē: kā tad tā? Kāpēc Tramps un viņa komanda neatmasko nīstos Klintonus un visus pārējos demokrātus/pedofilus? Kāpēc tiek bremzēta likumprojekta kustība, kura liktu tiesībsargājošajām struktūrām atklāt visus tā dēvētos Epstīna failus? Kāpēc demokrāti Kongresā visi kā viens atbalsta šo dokumentu publicēšanu, bet republikāņi ir pret?
Atbilstoši MAGA priekšstatiem par realitāti vajadzētu būt otrādi, jo tieši demokrāti ar Klintoniem priekšgalā taču ir šajos Epstīna sarakstos. Vairums republikāņu bija pietiekami saprātīgi, lai kaut pie sevis klusībā atzītu, ka “QAnon” teorija, stāsti par Klintoniem un demokrātiem/pedofiliem bijusi tikai ēsma uz āķa, ar ko makšķerēt ne pārāk izglītotu vēlētāju balsis, tāpēc ieņēma pozīciju - vadonis zina labāk. Ja jau Tramps ir pret, tātad tā arī vajag, un darīja visu, kā norādīja Tramps.
Taču četri republikāņi palika nelokāmi un saglabāja nesatricināmu ticību savai pārliecībai - pedofili ir jāizved dienas gaismā un viņu noziedzīgais tīkls jāiznīcina, lai tur vai kas.
Lai panāktu savu (publicēšanas bloķēšanu), Tramps ķērās pie ierastā līdzekļa. Masīva spiediena izdarīšanas pret šiem četriem savas partijas pārstāvjiem Kongresā, lai viņi atsauc savus parakstus no minētās petīcijas. Pareizāk sakot, uz trijām kongressievām, jo uz Mesi, kurš bija šī likumprojekta iniciators un skaitās mūžīgais disidents partijā, nebija jēgas spiest.
Tās bija Nensija Meisa, kura 16 gadu vecumā pati bija piedzīvojusi izvarošanu un ārkārtīgi emocionāli uztvēra Epstīna lietu, un divas konspiroloģiju cienītājas: Lorena Boberte un jau minētā Mārdžorija Teilore Grīna. Abas allaž piedalījās nerakstītā sacensībā, kura ir partijā “trakāka”. Parasti uzvarēja Boberte, kura koledžā nekad nebija mācījusies, nāca no nelabvēlīgas ģimenes un pieturējās pie vēl galējākiem un vēl “alternatīvākiem” uzskatiem nekā Grīna.
Ar šīm republikāņu citādi domājošajām dāmām tikās dažādi Trampa emisāri, un arī pats Tramps viņām zvanīja, cenšoties pierunāt. Meisa apzināti uz Trampa zvaniem neatbildēja. Arī Boberta un Teilore Grīna palika nelokāmas, par spīti Trampa paredzamajām dusmām.
Vissmagāk tika Teilorei Grīnai, kuru Tramps publiski (ierakstos sociālajā vietnē “Truth Social”) nosauca par: Galvu saspiedusī Mārdžorija Nodevēja Brūnā (Wacky Marjorie Traitor Brown). Brūnā tāpēc (kā iekavās paskaidroja pats Tramps), ka zaļa zāle (green), kad sāk pūt, kļūstot brūna (brown).
Tramps draudēja neatbalstīt Grīnu nākamruden paredzētajās vēlēšanās (Pārstāvju palātu pārvēlē ik pēc diviem gadiem) un aicināja vietējo Republikāņu partijas organizāciju atrast citu, “pareizāku” kandidātu. Taču
Džordžijas 14. apgabala republikāņi jau pauduši savu atbalstu “nelokāmajai cīnītājai” par “taisno” lietu.
Ja Teilore Grīna, pat par spīti Trampa asajiem uzbrukumiem, saglabās savu augsto statusu partijā, tad tā būs slikta zīmē Trampam, jo tas nozīmēs, ka ne visus viņš var locīt, kā vien grib. Tas nozīmēs, ka turpmāk viņam būs vairāk jārēķinās ar “neatkarīgajiem” politiķiem paša kontrolētajā partijā.
Šis Trampa pagaidām vēl tikai tehniskais zaudējums draudēja izvērsties lielākā sakāvē, jo tagad, kad Džonsons vairs nevar bloķēt likumprojektu par “Epstīna failu” publicēšanu, Kongresa locekļiem par to būs jābalso. Tas nozīmē, ka katram republikāņu pārstāvim būs jāceļas kājās un ar savu skaļi pateiktu “jā” vai “nē” jāpauž sava attieksme pret šo dokumentu publicēšanu.
Viena lieta ir kaut ko neparakstīt un izlikties, ka tas uz tevi neattiecas, bet pavisam cita paust skaidru attieksmi pret jautājumu, kurš jau vairākus mēnešus ir ASV iekšpolitiskās uzmanības centrā. Rēķinoties, ka daudzi republikāņi varētu balsot par dokumentu publicēšanu, arī Tramps strauji pārmeta kažoku un tagad jau aicina tos publicēt, stāstot, ka republikāņiem tur neesot ko slēpt.
Lai nu tā būtu, bet tiek runāts, ka Trampa vārds šajos dokumentos esot pieminēts vairāk nekā 1800 reižu. Krietni vairāk nekā Klintonu vārds. Jau tagad pieejamos dokumentos plašu publicitāti ieguvusi ārkārtīgi divdomīga 2018. gada e-pasta vēstule, kurā Džefrija Epstīna brālis Marks jautā Džefrijam (par Trampu): “Paprasi viņam, vai Putinam ir tās fotogrāfijas, kurās Tramps orāli apmierina Bubu?” (Ask him if Putin has the photos of Trump blowing Bubba?)
No konteksta var nojaust, ka Marks vedina arestēto, bet tobrīd vēl dzīvo brāli uz šantāžu pret tobrīd prezidenta amatā esošo Trampu ar fotogrāfijām, kur Tramps redzams nepiedienīgā pozā kopā ar mistisko Bubu. Pikantumu šai sarakstei piedod tas, ka Buba ir politisko aprindu iekšējā iesauka bijušajam prezidentam Bilam Klintonam. Tiesa, tagad jau parādījušās versijas, ka Buba tomēr esot kāds cits personāžs, bet jebkurā gadījumā viss izskatās pagalam neglīti, un nav zināms, kas vēl atklāsies.
Varētu domāt, ka Trampa reputācija ir tāda, ka nekādi nelaiķa Epstīna izteikumi nevar uz viņu mest ēnu, taču nedrīkst aizmirst, ka liela daļa republikāņu (līdz ar to arī Trampa) vēlētāju stāv pašiedomāta morālā pauguriņa virsotnē un patiešām sevi uztver kā augstākās morāles uzturētājus ASV, iepretim izvirtušajiem, nešķīstajiem demokrātiem. Šie pašpasludinātie “svētie” var ja ne gluži nostāties pret Trampu, tad vismaz izbeigt viņu nekritiski atbalstīt. Ar visām no tā izrietošajām elektorālajām sekām.
