Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, uzrunājot Latvijas iedzīvotājus sociālajos tīklos, uzsver, ka situācija pasaulē, Eiropā un mūsu reģionā ir ļoti saspringta.
Rinkēvičs raksta, ka šī gada rudens un ziema būs visai sarežģīta un tam gatavojas gan Latvija, gan Eiropa.
"Situācija pasaulē, Eiropā un mūsu reģionā ir ļoti saspringta. Krievijas agresija pret Ukrainu un karadarbība Tuvajos Austrumos turpina radīt politisku un militāru eskalāciju, tai tagad pievienojās arī energoresursu cenu pieaugums un ekonomiskās situācijas pasliktināšanās. Šī gada rudens un ziema būs visai sarežģīta un tam gatavojas gan Latvija, gan Eiropa. Publiskajā telpā izskan daudzi, dažādi un bieži vien savstarpēji pretrunīgi viedokļi par drošības situācijas pasliktināšanos NATO un Eiropas Austrumu flangā. Jau šobrīd pieaug Krievijas inspirēti sabotāžas, spiegošanas un diversiju akti pret Ukrainu atbalstošo valstu infrastruktūru un uzņēmumiem (Leipcigas dronu incidents, vilciena apšaude pie Ukrainas un Polijas robežas u.c). Šo novērojam arī Latvijā.
Pēc Krievijas Valsts domes vēlēšanām tādā vai citā formā Krievijā notiks mobilizācija un tālākas operācijas pret Ukrainu. Krievijas mērķis ir izmantot šo ziemu, lai gūtu panākumus Ukrainā, iebiedētu Ukrainas atbalstītājus un vājinātu (ideālā gadījumā sašķeltu NATO un ES). Pašreiz redzam gan reālas, gan info operācijas. Mūsu un sabiedroto drošības iestādes pastāvīgi sadarbojas, apmainās ar informāciju un jau ir bijuši vairāki sekmīgi gadījumi, kad tiek novērsti, neitralizēti vai notverti spiegi, diversanti vai sabotieri.
Diemžēl 100 procentu garantijas par pretinieka darbību novēršanu nav nevienam un nekad. Šajā trauksmainā laikā es vados no trim principiem: faktu analīze, Krievijas retorika un vēsturiskais konteksts. Fakti šobrīd liecina, ka plaša mēroga klasisks Krievijas iebrukums NATO/ES teritorijā nav iespējams, nav tādu spēku koncentrācijas. Visa veida citas darbības, kuras uzskaitīju iepriekš, jau ir pieaugušas un vēl pieaugs. Krievijas retorika un vēsturiskā pieredze liecina, ka Krievijas turpinās eskalēt. Ja sabiedrotie to neapturēs ar skaidru rīcību, tad riski un apdraudējums kļūs bīstamāks. Jāsāk ar to, ka ilgu laiku esam pieļāvuši kļūdu, dēvējot sabotāžu, teroraktus, diversijas utt par hibrīdapdraudējumu. Tas rada tādu nevainīgu sajūtu, gluži kā par hibrīdauto runājot. Par šo jau esam runājuši ar daudzu valstu kolēģiem. Šāda doktrīnas maiņa palīdzēs mobilizēt sabiedroto atbalstu. NATO bijis sekmīgs, pastiprinot Baltijas jūras infrastruktūras drošību un gaisa telpas aizsardzību (Baltijas un Austrumu sardzes, tagad jāstrādā pie vēl vienas- draudu sardzes)."
Rinkēvičs uzsver, ka Latvijai tuvākajās nedēļās lielākie riski ir saistīti ar vēlēšanām.
"Gan kiberuzbrukumi, migrācijas spiediens uz Baltkrievijas robežas, dronu incidenti, info kampaņas u.c. Tādēļ esam lūguši palielinātu NATO gaisa patrulēšanas iznīcinātāju klātbūtni, pagarināta operācija Vilkatis, pastiprināti darbojas iekšlietu un drošības struktūras. Bieži tiek runāts par nelielu Krievijas specvienību iebrukumu sabiedroto valstu teritorijā un NATO 5.panta paralīzi. Arī šis scenārijs tiek uztverts nopietni. Gan Latvijas bruņotie spēki, gan šeit izvietotās NATO vienības dos stingru pretsparu, negaidot diskusijas Briselē, šādi plāni un pilnvaras jau ir dotas.
Šis ir trauksmains laiks, lietas strauji mainās un nākamie mēneši mūsu valstij, tāpat kā daudzām citām, nebūs viegli. Mūsu aizsardzības un iekšlietu sistēmas apzinās lielo atbildību un riskus. Tās dara maksimālo, lai tos mazinātu. Ko šobrīd var izdarīt katrs no mums: pats tuvākais piedalīties vēlēšanās, atbalstīt NBS un Zemessardzi, ziņot tiesībsargiem par aizdomīgām aktivitātēm un rast jebkādas idejas, kā stiprināt mūsu Latviju."
Savukārt Ministru prezidents Andris Kulbergs vēlāk pblicētā paziņojumā atzīmē, ka redz, ka sabiedrībā valda uztraukums, sekojot līdzi starptautiskajām ziņām, tomēr viņš mierina, ka panikai nav pamata. "Drošības situāciju vērtējam nopietni," apgalvo premjers.
Kulbergs uzsver, ka Polijas premjerministrs ir publiskojis izlūkdienestu riska novērtējumu par iespējamo Krievijas rīcību turpmākajos mēnešos, tomēr tas neesot paziņojums par konkrētu vai nenovēršamu uzbrukumu Polijai, Latvijai vai citai NATO valstij.
"Jūs zināt, ka es komunicēju atklāti, arī par negatīviem faktiem. Bet šobrīd satraukumam nav pamata," vēsta politiķis. Viņš esot "pastāvīgā kontaktā ar dienestiem". Premjers ticies arī ar Eiropas Savienības (ES) līderiem, kuri piedalījās Arktikas samitā. Šobrīd, pēc Kulberga paustā, nav nekādas informācijas, kas liecinātu par īpaši augstu apdraudējuma līmeni.
Kulbergs uzsver, ka Krievija neesot gatava vēl vienam karam un nav spējīga uz konvencionālu uzbrukumu. Savukārt NATO atbalsts ir spēcīgāks nekā jebkad agrāk, vērtē Latvijas premjers.
Viņš izceļ, ka Latvijas robežsardze un dienesti ir modri - uz robežas notiek virkne operāciju, norisinās militārās mācības, un vēlēšanu laikā gaisa telpu papildus patrulēs arī vācu iznīcinātāji.
Tomēr Kulbergs arī uzsver, ka ir jāsaglabā modrība. "Mūsu sabiedrība ir labi informēta par draudiem un labi pazīst mūsu austrumu kaimiņu," klāsta premjers. Viņš arī atzīst, ka Krievijas "vēlēšanu" konteksts pastiprina dezinformācijas un propagandas apjomu.
"Es rūpīgi sekoju līdzi situācijai, tiekos ar dienestiem un runāju gan ar Ukrainas, gan ES līderiem. Atbildīgie dienesti konstanti monitorē situāciju un apmainās ar informāciju ar mūsu sabiedrotajiem," apgalvo Kulbergs.
Viņš atkārtoti mierina un sola - ja radīsies reāls apdraudējums, viņš par to nekavējoties informēšot.
info
Uzzini pirmais
kas interesants noticis Latvijā un pasaulē,
pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
