Baltijas valstis gatavojas sliktākajam scenārijam, varbūt pat kritiskām pārmaiņām

NATO austrumu flangs turpina gatavoties iespējamiem Krievijas draudiem – Lietuvā, Latvijā un Igaunijā izvietotie lielāko NATO valstu karavīri kopīgi mācās, kā cīnīties ar dažāda veida droniem. Savukārt Lietuvas un Igaunijas pilsētās tiek būvētas patvertnes iedzīvotājiem,  vēsta Lietuvas tv3 savā interneta portālā “tv3.lt”.

Paši karavīri neslēpj, ka dronu izmantošana Krievijas izraisītā karā Ukrainā iezīmē vienu no lielākajiem sasniegumiem karos pēdējās desmitgadēs, tāpēc tagad viņi mācās, vērojot Ukrainā notiekošo.

Lietuvas un Igaunijas uzņēmēji attīsta patvertņu būves biznesu

Kad Lietuvā ielidoja drons, daļa iedzīvotāju steidza meklēt patvertnes, bet izrādījās, ka to nav visur, bet tās, kas ir, gatavas uzņemt tikai aptuveni pusi valsts iedzīvotāju. Galvaspilsētas centrā ir daudz biroju, veikalu, un cilvēku plūsma ir milzīga, bet esošās pazemes autostāvvietas un pazemes pārejas diezin vai ir gatavas uzņemt tik daudz cilvēku, cik pilsētā atrodas “pīķa” stundās. Tāpēc sarosījušies uzņēmēji, un pirms dažām dienām Kauņas rajonā tika reklamēts patvertnes prototips, vēstīja Lietuvas tv3.

Savukārt Tallinas centrā igauņi uzcēluši pirmo saliekamo moduļu betona patvertni. Tādā veidā igauņu uzņēmēji reklamē savu produktu, bet Tallinas pašvaldība sola apsvērt vēl citas vietas pilsētā, lai varētu uzbūvēt vairāk šādu patvertņu.

Tallinas vicemērs Tīts Teriks televīzijai stāstīja, ka šī ir pirmā šāda patvertne Tallinā - uzņēmēju dāvana pilsētai, un pēc patvertnes, kas ārēji līdzinās betona vairogam, uztādīšanas, tiks apsvērta iespēja uzlabot būves estētisko pusi, apstādot to ar augiem. Tiks ierīkotas arī vairākas sēdvietas, lai gan pirmais, kas cilvēkiem nepieciešams patvertnē, ir ūdens, uzskata Tallinas vicemērs. Pārējās pilsētai nepieciešamās patvertnes plānots iegādāties publiskā iepirkumā no dažādiem uzņēmējiem, stāstīja T. Teriks.

Igaunijas uzņēmēji nav publiskojuši, cik izmaksā viņu patvertne. Turpretī Kauņas rajonā uzbūvētās patvertnes izmaksas ir augstas - gandrīz 200 tūkstoši eiro par vienību jeb aptuveni 1500 eiro par vietu vienai personai.

Latvijā amerikāņi būvē nocietinājumus, kanādieši strādā ar droniem

Kamēr Lietuvā un Igaunijā uzņēmēji būvē patvertnes pārdošanai, Latvijā amerikāņi mācās būvēt nocietinājumus, kas būtu noderīgi karavīriem frontē. “Mēs būvējam šķēršļu trasi, kas ir analoģiska Baltijas valstu austrumu robežai,” skaidroja amerikāņu karavīrs.

Savukārt Kanādas karavīri, kas izvietoti Latvijā, mācās kā strādāt ar droniem un integrēt tos kaujas laukā. Kanādas karavīrs Latvijā Metjū Rolls atzina, ka tās ir milzīgas pārmaiņas Rietumu un NATO spēkos.

Tas, ko kanādieši dara Latvijā, atkārtojas visas Baltijas valstīs. Arī briti organizē dronu mācības, taču ne Latvijā, bet Igaunijā, kur tie izvietoti. “Šajās mācībās mēs sadarbojamies ar citiem NATO pārstāvjiem, īpaši ar francūžiem un igauņiem. Mēs šeit esam ar jaunu aprīkojumu, un Igaunija ir lieliska vieta, kur mācīties,” televīzijai sacīja britu karavīrs.

Vācu karavīri Lietuvā izmēģina dronus, Polija saņem lidmašīnas

Vācieši Lietuvā iet vēl tālāk - viņi mācās strādāt ar mākslīgā intelekta kontrolētiem droniem un uzbrūk saviem tankiem, bet aizstāvji meklē veidus, kā sevi pasargāt no šādiem uzbrukumiem.

Arī Lietuvas kaimiņvalsts Polijas politiķi lepojas ar saviem panākumiem. Polija no ASV saņēmusi pirmās F 35 iznīcinātājlidmašīnas, kas ir grūti pamanāmas parastajiem radariem, un ir viens no dārgākajiem valsts militārajiem pirkumiem. Par 32 iznīcinātājiem poļi maksās četrus miljardus eiro, kas ir gandrīz viss Lietuvas gada aizsardzības budžets.