Pētījumu kompāniju “Latvijas fakti” un “Faktu logs” veiktās aptaujas rezultāti uzrāda, ka tauta premjera amatā vislabprātāk redzētu Andri Kulbergu (“Apvienotais saraksts”). Nebūtu ne vainas arī Viktoram Valainim (ZZS) un Aināram Šleseram (“Latvija pirmajā vietā”).
Aptaujas “LR Ministru prezidenta amata kandidātu darbības vērtējums” dati rāda, kā Latvijas pilsoņi vērtē dažādu politisko partiju izvirzītos potenciālos Ministru prezidenta amata kandidātus. Respondentiem tika nolasīti politiķu vārdi, un par katru kandidātu bija jānorāda, vai viņš vai viņa šim amatam tiek vērtēts pozitīvi, drīzāk pozitīvi, drīzāk negatīvi vai ļoti negatīvi. Aptaujā piedalījās 1018 Latvijas Republikas pilsoņi vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Pētījums veikts 2026. gada 3.-21. septembrī, izmantojot klātienes intervijas respondentu dzīvesvietās un datorizētas telefonintervijas. Līdz ar to būtiski uzsvērt, ka rezultāti raksturo sabiedrības noskaņojumu konkrētajā aptaujas veikšanas periodā, nevis garantē vēlētāju faktisko rīcību vēlēšanās.
Vienīgais kandidāts, kuru pozitīvi vērtē vairāk respondentu nekā negatīvi, ir Andris Kulbergs. Viņa darbību pozitīvi vai drīzāk pozitīvi vērtē 47%, bet negatīvi vai drīzāk negatīvi - 28% aptaujāto. Vēl 25% nevarēja sniegt konkrētu vērtējumu. Otrais labākais rezultāts ir Viktoram Valainim - viņu pozitīvi vērtē 29%, bet negatīvi - 41% respondentu. Aināru Šleseru no partijas “Latvija pirmajā vietā” pozitīvi vērtē 25%, taču negatīvs vērtējums ir daudz biežāks - 59%. Šlesera gadījumā tikai 16% aptaujāto nespēja vai nevēlējās paust viedokli. Trīs kandidātiem - Ilzei Indriksonei (Nacionālā apvienība), Andrim Šuvajevam (“Progresīvie”) un Arvilam Ašeradenam (“Jaunā vienotība”) - pozitīvo vērtējumu īpatsvars ir vienāds vai gandrīz vienāds - aptuveni 21%. Tomēr negatīvais vērtējums atšķiras: Indriksonei tas ir 44%, Šuvajevam un Ašeradenam - aptuveni 46%. Visvājākais rezultāts ir Svetlanai Čulkovai (“Stabilitātei!”) - tikai 9% vērtējumu ir pozitīvi, bet 60% - negatīvi. Šie dati liecina, ka sabiedrībā nav izveidojusies plaša vienprātība par vairumu potenciālo premjera amata kandidātu. Kandidātu kopējā atpazīstamība vai sabiedrības informētība par viņiem, iespējams, ir nepietiekama, jo daļai politiķu 25-35% respondentu izvēlējās atbildi “grūti pateikt” vai nesniedza atbildi. Tomēr jāuzsver, ka šis rādītājs ne vienmēr nozīmē neitrālu attieksmi - tas var liecināt arī par zemu kandidāta atpazīstamību vai nepietiekamu informāciju par viņa darbību.
Andris Kulbergs ir pētījuma vislabāk novērtētais kandidāts. Viņa pozitīvais vērtējums par 19 procentpunktiem pārsniedz negatīvo vērtējumu. Tas ir būtiski atšķirīgs rezultāts salīdzinājumā ar pārējiem kandidātiem, kuriem negatīvo vērtējumu īpatsvars ir lielāks par pozitīvo. Kulberga priekšrocība visizteiktāk redzama vairākās sociāldemogrāfiskajās grupās. Viņu biežāk atbalsta respondenti, kas vecāki par 55 gadiem, latvieši, cilvēki ar augstāko izglītību, kā arī Vidzemes, Kurzemes un Zemgales iedzīvotāji. Tas norāda, ka Kulberga tēls sabiedrībā nav vienmērīgi spēcīgs visās grupās, bet vairāk saistās ar latviski orientētu, izglītotāku un reģionos dzīvojošu vēlētāju loku. Vienlaikus 28% negatīvo vērtējumu rāda, ka Kulbergs nav absolūti neapstrīdams kandidāts. Viņa līderpozīcija drīzāk nozīmē, ka pārējo kandidātu vērtējums ir vēl pretrunīgāks vai kritiskāks. Turklāt ceturtā daļa respondentu par viņu nespēja sniegt konkrētu atbildi, tādēļ pozitīvais rezultāts varētu mainīties, ja kandidāts kļūtu plašāk pazīstams vai aktīvāk iesaistītos priekšvēlēšanu komunikācijā.
Viktors Valainis ieņem otro vietu kandidātu vērtējuma tabulā. Viņu pozitīvi vērtē 29%, bet negatīvi - 41% aptaujāto. Tādējādi negatīvo un pozitīvo vērtējumu starpība ir 12 procentpunkti. Valaiņa rezultāts ir labāks nekā vairumam citu kandidātu. Valaiņa atbalsts ir salīdzinoši augstāks vecāko respondentu grupās, īpaši to cilvēku vidū, kuri vecāki par 55 gadiem. Tas liecina, ka viņa politiskais tēls vairāk uzrunā pieredzējušākus vēlētājus, kamēr jaunākajās vecuma grupās atbalsts nav tik izteikts. Vienlaikus 30% respondentu par Valaini atbildēja “grūti pateikt”, kas norāda uz diezgan lielu neizlēmušo vai nepietiekami informēto sabiedrības daļu. Valaiņa gadījumā redzama situācija, kad kandidātam ir noteikts atbalsta kodols, bet tas nav pietiekams, lai pārvarētu kritisko sabiedrības vērtējumu. Viņa izredzes vēlēšanās būs atkarīgas no spējas paplašināt atbalstu ārpus vecāko vēlētāju grupas un spējas mazināt negatīvo attieksmi.
Aināra Šlesera rezultāts ir pretrunīgs. No vienas puses, viņu pozitīvi vērtē 25% respondentu, kas ir augstāks pozitīvā vērtējuma līmenis nekā vairākiem citiem kandidātiem. No otras puses, Šleseram ir viens no augstākajiem negatīvā vērtējuma rādītājiem - 59%. Tādējādi negatīvais saldo sasniedz 34 procentpunktus, kas ir ļoti nelabvēlīgs rezultāts. Atšķirībā no dažiem mazāk pazīstamiem kandidātiem par Šleseru viedokli nespēja paust tikai 16% aptaujāto. Tas ļauj secināt, ka viņš sabiedrībā ir salīdzinoši labi pazīstams, taču viņa tēls ir izteikti polarizējošs. Liela daļa respondentu par viņu ir izveidojuši skaidru, turklāt pārsvarā negatīvu attieksmi. Šleseram lielāks atbalsts vērojams cittautiešu un Latgales iedzīvotāju vidū. Tas norāda uz koncentrētu, noteiktām sociālajām un reģionālajām grupām raksturīgu atbalsta bāzi. Viņam ir stabils atbalstītāju loks, bet vēl lielāka ir to cilvēku daļa, kuri viņu kā premjera amata pretendentu vērtē kritiski.
Aptaujas dati parāda skaidru kandidātu hierarhiju. Andris Kulbergs ir vienīgais kandidāts ar pozitīvu kopējo vērtējuma bilanci un pārsvaru pār pārējiem. Viktoram Valainim ir otrais augstākais pozitīvais vērtējums, tomēr arī viņa gadījumā kritiska attieksme ir biežāka nekā atbalsts. Ainārs Šlesers ir pazīstams, un viņam ir noteikts atbalsta kodols, bet viņa kandidatūru pavada īpaši augsta sabiedrības polarizācija. Zīmīgi, ka Šlesers tautā jau ir zināms kā premjera kandidāts, taču Kulbergs un Valainis šim statusam ir salīdzinoši jaunpienācēji. Aptaujas dati viennozīmīgi parāda, ka “Apvienotais saraksts”, virzot par premjera amata kandidātu Andri Kulbergu, un attiecīgi ZZS - par savu premjera amata kandidātu Viktoru Valaini, ir izdarījuši politiski prātīgu izvēli.
Pārējo kandidātu pozitīvais vērtējums ir aptuveni piektdaļas robežās vai zem tās, un nevienam no viņiem nav izdevies panākt, ka pozitīvā attieksme pārsniegtu negatīvo. Kopumā pētījums liecina, ka Latvijas sabiedrībā 2026. gada septembrī vismazāk pretrunīgs un visplašāk pieņemams potenciālais Ministru prezidenta amata kandidāts bija Kulbergs, taču arī viņa atbalsts nesasniedza pusi aptaujāto. Tāpēc dati vairāk raksturo kandidātu savstarpējo pozīciju un sabiedrības attieksmes atšķirības, nevis skaidru mandātu kādam no politiķiem vadīt valdību.
Par aptaujas rezultātiem kopumā lasiet kolēģa Bena Latkovska publikācijā šeit.
