Jaunākā, septembrī veiktā “Latvijas faktu” un “Faktu loga” aptauja rāda: Saeimā tiek septiņi politiskie spēki pārliecinošā “Apvienotā saraksta” (AS) vadībā. Aptaujāti personiskās uzrunās (nevis internetā) 1018 Latvijas pilsoņu.
Ņemot vērā tikai tos aptaujātos, kuriem bija noteikta politiskā izvēle, septembrī par AS bijuši gatavi balsot 23,8% aptaujāto, par “Latvija pirmajā vietā” (LPV) - 12,9%, par “Progresīvajiem” - 12,4%, par ZZS - 10,6%, par Nacionālo apvienību (NA) - 8,9%, par “Suverēnā vara”/”Jaunlatvieši” - 8,7%, bet par “Jauno vienotību” (JV) - 6,2% respondentu.
Šie socioloģiskie dati ļauj izdarīt vairākus svarīgus secinājumus. Turpina pieaugt AS popularitāte, par spīti tam, ka publiskajā telpā no atsevišķu spēku puses izskan nerimstoši pārmetumi valdībai un tās vadītājam Andrim Kulbergam par to, ka aiz skaļiem vārdiem it kā nesekojot praktiskie darbi.
Kulberga valdība saimnieko Brīvības bulvārī 36 jau piekto mēnesi. Teorētiski tur varētu visu sagriezt kājām gaisā. Tas patiešām nav noticis, un tagad jau arvien skaidrāk iezīmējas - Kulberga valdība nav un nebūs revolucionāro pārmaiņu valdība. Valsts pārvaldes sistēmas sazāģēšana ar “motorzāģi” Argentīnas prezidenta Havjera Mileja stilā nenotiks, taču tas nav mazinājis AS popularitāti.
Tas, ka AS reitings nekrīt, nozīmē tikai vienu. Latvijas vēlētājs nemaz nevēlas nekādas “revolūcijas”. Viņš nemaz nejūtas tik šausmīgi slikti, kā daži politiskie spēki to ilgstoši centās zīmēt - “esam pilnīgā pakaļā”, “atrodamies bezdibeņa malā”, “ar latviešu tautu ir cauri”, “ejam uz kolektīvo pašnāvību” un tamlīdzīgi.
Izrādās, ka pietika ar retorikas maiņu. Ar to, ka augstprātīgais JV “bērnudārza audzinātāju” tonis tika nomainīts pret visiem saprotamu “veči autoservisā” toni, pilnībā pietika, lai cilvēki vairs nepārmestu “aroganci” un citus līdz galam grūti saprotamus apzīmējumus tā dēvētajai politiskajai elitei. Tiklīdz varneši pārstāja runāt ar sabiedrību “no augšas uz leju”, tā prasība “visus viņus aizslaucīt vēstures mēslainē” zaudēja aktualitāti.
Situācijā, kad ekonomiskie rādītāji ir labākie pēdējo sešu gadu laikā, uzsvars uz “esam pilnīgā pakaļā” ir acīmredzami izsmēlis savu dabīgo resursu. Tas, ka Finanšu ministrija, Latvijas Banka un pārējā ekspertu kopiena vienprātīgi paaugstina Latvijas ekonomiskās izaugsmes prognozes un šogad iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums tiek lēsts 3% apmērā, nevar neatspoguļoties vēlētāju noskaņojumā. Vēlētāji vienkārši ir noguruši no vecās politiskās vadības un vēlas pamainīt politisko retoriku, varas un tautas attiecības, savstarpējo komunikāciju, nevis vēlas revolūciju, kad viss apkārt šķīst un plīst.
Tas, ka no četrām valdošās koalīcijas partijām ZZS ir otrajā vietā, liecina par to, ka vēlētāji ir novērtējuši Ekonomikas ministrijas un ZZS kopējo lomu šo IKP 3% pieauguma pienesumā. ZZS un tās līdera Viktora Valaiņa ilgstoši uzturētā fokusēšanās uz ekonomiskās attīstības, cilvēku praktiskās labklājības jautājumiem nes noteiktus augļus. Īpaši tajā sabiedrības daļā, kam svarīgāka tieši praktiskā dzīves puse, nevis ideoloģiskie “kari”.
Latvijas vēlētāji starp revolucionāro neskaidrību un ierasto stabilitāti izvēlas pēdējo. Izrādās, cilvēki nav tik izmisuši, lai izvēlētos dzīvi “lielu pārmaiņu” laikos. Šie partiju reitingi liecina, ka vispārējos vilcienos Latvijas sabiedrību apmierina pašreizējās valdības darbs, stils un sastāvs. Vēlētājiem nebūtu nekas pretī, ja valdība līdzīgā sastāvā turpinātu darbu arī pēc vēlēšanām. Vēl jo vairāk, ja no partijām tiktu noņemts priekšvēlēšanu slogs, kad katra aktīvāka rīcība jāsaskaņo ar priekšvēlēšanu politiskajām prasībām.
Tas, ka 20% jeb katrs piektais vēl nav izlēmis, par kuru sarakstu balsot, norāda, ka šajās aplēsēs iespējamas korekcijas, bet skaidrs ir viens - vēlētāji grib vairāk optimisma, vairāk gaišo krāsu. Biedēšana ar katastrofāliem scenārijiem reitingus vairs nepaaugstina. Toties samazina iespēju iekļauties nākamajā koalīcijā. Mūžīgie īdētāji nav tie labākie vilcēji. Arī personālā līmenī.
