Vairākās pašvaldībās pēc 15. Saeimas vēlēšanām gaidāmas izmaiņas deputātu sastāvā, jo aptuveni ceturtā daļa no parlamentā ievēlētajiem ir pašvaldību domnieki, liecina provizoriskie Centrālās vēlēšanu komisijas publicētie dati par parlamentā potenciāli ievēlētajiem deputātiem.
Aizvadītajās parlamenta vēlēšanās visvairāk viens deputāta mandāts priekšvēlēšanu tēriņos "izmaksājis" "Jaunajai vienotībai" (JV), savukārt vismazāk - apvienībai "Suverēnā vara/Apvienība jaunlatvieši" (SV/AJ), liecina aģentūras LETA aprēķini.
Valdība nolēma līdz 2027. gada 10. janvārim izsludināt ārkārtējo situāciju visā valsts teritorijā saistībā ar 2026. gada lietavu un plūdu izraisītajām sekām, paredz otrdien Ministru kabinetā apstiprinātais rīkojums.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien pirmajam lasījumam atbalstīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sagatavotos grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz uz laiku atteikties no drošības rezervju pakalpojuma maksas degvielai.
Sabiedriskās domas pētījumu aģentūru “Latvijas fakti” un “Faktu logs” veiktās aptaujas liecina: septembrī 42% no aptaujātajiem pieļauj, ka līdz 3. oktobrim varētu savu izvēli mainīt. Tas, ka respondenti uz jautājumu, par kādu politisko partiju viņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu šodien, atbild, nosaucot konkrētu partiju, vēl nenozīmē, ka viņi par to arī nobalsos vēlēšanu iecirknī.
Ilgstošās un intensīvās lietavas apgrūtina ziemājiem paredzēto platību apsēšanu, tāpēc Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) pirmdien, 28.septembrī, aicinās valdību veidojošās partijas lemt par ārkārtējās situācijas izsludināšanu lauksaimniecībā. Tas ļaus lauksaimniekiem sniegt papildu atbalstu.
Ģeopolitiskās nestabilitātes izraisītais degvielas cenu kāpums dzen izmisumā politiķus. Jā, jā, es nepārrakstījos. Nevis patērētājus, bet gan politiķus, jo patērētājus šīs degvielas cenas kaitina, sadusmo, bet tāpēc neliek mainīt dzīves ritmu, kamēr politiķiem vēlēšanu priekšvakarā šīs cenas kļūst par turpmākās karjeras “būt vai nebūt” jautājumu. Ne tikai Latvijā.
Jaunākā, septembrī veiktā “Latvijas faktu” un “Faktu loga” aptauja rāda: Saeimā tiek septiņi politiskie spēki pārliecinošā “Apvienotā saraksta” (AS) vadībā. Aptaujāti personiskās uzrunās (nevis internetā) 1018 Latvijas pilsoņu.
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) neplāno virzīt jaunu labklājības ministra amata kandidātu Reiņa Uzulnieka (ZZS) vietā, pirmdien pēc ZZS valdes sēdes žurnālistiem teica ZZS valdes priekšsēdētājs, Saeimas deputāts Armands Krauze.
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ārkārtas valdes sēdē ir pieņēmusi lēmumu atsaukt Reini Uzulnieku no labklājības ministra amata un izslēdz no partijas, liecina ZZS paziņojums presei.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) premjera amata kandidāts, ekonomikas ministrs Viktors Valainis uzskata, ka Saeimas deputātu algas pašlaik ir nesamērīgi augstas un ZZS atbalstītu to iesaldēšanu.
Saeima ceturtdien steidzamības kārtā otrajā un galīgajā lasījumā pieņēma AS "Air Baltic Corporation" (“airBaltic”) finanšu stabilizācijas pasākumu likumu, kas paredz noteikt īpašu kārtību valsts dalībai aviokompānijas finanšu stabilizācijas procesā.
Spriežot pēc plašsaziņā publicētajiem SKDS partiju reitingiem, pārliecinoši pirmajā vietā ir partija “Nezinu”, kurā iestājusies gandrīz vai ceturtā daļa balsstiesīgo vēlētāju. Otrajā vietā ir politiskais spēks “Nepiedalīšos vēlēšanās” (aptuveni 12%).
Ja abstrahējamies no politikas saimnieciskās komponentes, tad politiskā cīņa Latvijā vairāk notiek ne tik daudz idejiskajā plāksnē, cik tīri sportiskajā: kurš kuru taktiski apspēlēs, izmantojot pretinieka kļūdas. Īpaši asi šī cīņa uzbango pirms Saeimas vēlēšanām, kuras šogad ievadīja Latvijas politikā bezprecedenta gadījums: vadošā partija gāza pati savu valdību.
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) aicinās valdību veidojošās partijas vienoties par regulējumu, kā valsts kompensēs privātpersonām mantiskus zaudējumus, kas rodas drošības incidentu, hibrīdapdraudējumu vai militāru incidentu rezultātā. Īpaši šis jautājums aktualizējies saistībā ar dronu incidentiem austrumu pierobežā.
Pretēji prognozēm Andra Kulberga valdību ir izdevies izveidot neparasti ātri un, galvenais, viegli. Tikpat kā bez jebkādām skaļām domstarpībām, savstarpējām pretenzijām un pārmetumiem. Šis apbrīnojamais miers ir īpaši neparasts, ja ņemam vērā gan gaidāmo vēlēšanu tuvumu, gan arī partijām piedāvāto krēslu sadalījuma neatbilstību to deputātu skaitam parlamentā.
Ekonomikas ministrija (EM) kopā ar pārtikas nozares organizācijām 22. maijā vienojās par vairākiem pasākumiem pārtikas cenu mazināšanai un vietējās produkcijas stiprināšanai.
Trešdienas vakarā parakstīta potenciālās jaunās valdības pamata vienošanās, kas kalpos kā pamats turpmākajām sarunām par darbiem, vienlaikus tapis zināms, ka amatus varētu dalīt pēc vienlīdzības principa, katram politiskajam spēkam piedāvājot vienādu amatu skaitu.
“Mani sit tāpēc, ka atbalstīju nozari. Nekādu spiedienu, ka man nevajadzētu piedalīties valdības veidošanas sarunās, nejūtu, bet jaunajā valdībā strādāt negribētu,” TV24 raidījumā “Ziņu TOP” savu viedokli atklāja bijušais zemkopības ministrs, ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) patlaban gaida konkrētu "Apvienotā saraksta" premjera amata kandidāta Andra Kulberga piedāvājumu par jaunās valdības veidošanu, vienlaikus uzsverot, ka sākotnēji būtiskāk ir vienoties par valdības prioritārajiem darbiem, nevis amatu sadalījumu, aģentūrai LETA norādīja ZZS pārstāvji.