Ja abstrahējamies no politikas saimnieciskās komponentes, tad politiskā cīņa Latvijā vairāk notiek ne tik daudz idejiskajā plāksnē, cik tīri sportiskajā: kurš kuru taktiski apspēlēs, izmantojot pretinieka kļūdas. Īpaši asi šī cīņa uzbango pirms Saeimas vēlēšanām, kuras šogad ievadīja Latvijas politikā bezprecedenta gadījums: vadošā partija gāza pati savu valdību.
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) aicinās valdību veidojošās partijas vienoties par regulējumu, kā valsts kompensēs privātpersonām mantiskus zaudējumus, kas rodas drošības incidentu, hibrīdapdraudējumu vai militāru incidentu rezultātā. Īpaši šis jautājums aktualizējies saistībā ar dronu incidentiem austrumu pierobežā.
Pretēji prognozēm Andra Kulberga valdību ir izdevies izveidot neparasti ātri un, galvenais, viegli. Tikpat kā bez jebkādām skaļām domstarpībām, savstarpējām pretenzijām un pārmetumiem. Šis apbrīnojamais miers ir īpaši neparasts, ja ņemam vērā gan gaidāmo vēlēšanu tuvumu, gan arī partijām piedāvāto krēslu sadalījuma neatbilstību to deputātu skaitam parlamentā.
Ekonomikas ministrija (EM) kopā ar pārtikas nozares organizācijām 22. maijā vienojās par vairākiem pasākumiem pārtikas cenu mazināšanai un vietējās produkcijas stiprināšanai.
Trešdienas vakarā parakstīta potenciālās jaunās valdības pamata vienošanās, kas kalpos kā pamats turpmākajām sarunām par darbiem, vienlaikus tapis zināms, ka amatus varētu dalīt pēc vienlīdzības principa, katram politiskajam spēkam piedāvājot vienādu amatu skaitu.
“Mani sit tāpēc, ka atbalstīju nozari. Nekādu spiedienu, ka man nevajadzētu piedalīties valdības veidošanas sarunās, nejūtu, bet jaunajā valdībā strādāt negribētu,” TV24 raidījumā “Ziņu TOP” savu viedokli atklāja bijušais zemkopības ministrs, ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) patlaban gaida konkrētu "Apvienotā saraksta" premjera amata kandidāta Andra Kulberga piedāvājumu par jaunās valdības veidošanu, vienlaikus uzsverot, ka sākotnēji būtiskāk ir vienoties par valdības prioritārajiem darbiem, nevis amatu sadalījumu, aģentūrai LETA norādīja ZZS pārstāvji.
Arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) valdības veidošanā ir gatava plašai sadarbībai, vienlaikus neizslēdzot mazākuma valdību, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču žurnālistiem teica Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.
Nacionālā apvienība (NA), Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un "Apvienotais saraksts" ceturtdien konceptuāli vienojušies par sadarbību jaunas valdības izveidē, pauda NA valdes priekšsēdētāja Ilze Indriksone.
Komentējot šī rīta KNAB veiktās procesuālās darbības pret Armandu Krauzi, kas tika īstenotas tajā pašā dienā, kad Evika Siliņa paziņoja par demisiju, sacīja, ka šādā veidā ZZS ietekmēt nevar.
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), gatavojoties rudenī gaidāmajām 15. Saeimas vēlēšanām, par savu premjera amata kandidātu izraudzījusies ekonomikas ministru Viktoru Valaini.
Nacionālā apvienība (NA) ir sagatavojusi demisijas pieprasījumu aizsardzības ministram Andrim Sprūdam. Kā norādīja NA premjerministra amata kandidāte gaidāmajās Saeimas vēlēšanās Ilze Indriksone, aizsardzības ministrs esot publiski solījis stiprināt Latvijas pretgaisa aizsardzību, veidot tā dēvēto dronu sienu un attīstīt dronu atklāšanas spējas, taču ar šiem uzdevumiem neesot ticis galā. Situācija kļūstot aizvien satraucošāka, tāpēc ministram amats jāatstāj.
Satiksmes ministrs Atis Švinka (P) patlaban nav informēts par plānotās Satiksmes ministrijas (SM) reorganizācijas mērķi un uzdevumiem, par kuriem pēc koalīciju veidojošo politisko spēku tikšanās ceturtdienas rītā paziņoja premjere Evika Siliņa (JV), aģentūrai LETA sacīja ministrs.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien virzīšanai pirmajā lasījumā neatbalstīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas rosinātos grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz noteikt pienākumu trešo valstu pilsoņiem, uzturoties Latvijā ilgāk par pusgadu un piedaloties satiksmē, iegūt Latvijā izsniegtu transportlīdzekļa vadītāja apliecību.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputāti turpina uzstāt uz "trīs punktu piedāvājumu", tostarp satiksmes ministra Ata Švinkas (P) demisiju, lai ZZS parlamentārieši atbalstītu īstermiņa aizdevuma piešķiršanu nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" 30 miljonu eiro apmērā.
Ja nebūtu Talsu uzņēmējas un politiķes Ievas Krēķes, mēs tā arī neuzzinātu, kādēļ partijas “Progresīvie” mājaslapā tik daudz uzmanības veltīts tā dēvētajam kokrūpnieku skandālam, par kuru šobrīd Ģenerālprokuratūrā uzsākts kriminālprocess.
Pēc ilgāka pārtraukuma un dažādiem minējumiem par to, kur pazuduši partiju reitingi, atkal dienas kārtībā ir svaigākie SKDS politisko aptauju rezultāti. Lai arī tie īpašus pārsteigumus neuzrāda, tie iezīmē nākamās 15. Saeimas kontūras un iespējamos koalīciju variantus.
Saeima ceturtdien noraidīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sagatavotos grozījumus Meža likumā, kas paredzēja samazināt galvenās cirtes vecumu virknei koku sugu, tostarp priedes un egles cirtes vecumu samazināt par 20 gadiem.
Valdības otrdien, 31. martā, pieņemto lēmumu par 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) dēļ vēl neatbalstīja, pēc slēgtās komisijas sēdes žurnālistiem atklāja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).