Spriežot pēc plašsaziņā publicētajiem SKDS partiju reitingiem, pārliecinoši pirmajā vietā ir partija “Nezinu”, kurā iestājusies gandrīz vai ceturtā daļa balsstiesīgo vēlētāju. Otrajā vietā ir politiskais spēks “Nepiedalīšos vēlēšanās” (aptuveni 12%).
Un tikai pēc tam seko partijas, kurām ir atribūti - programmas, ideoloģijas, karogi, lozungi. “Nezinu” liecina, ka lielai daļai vēlētāju ir ļoti grūta izvēle - ja viņus apmierina kāds viens vēlēšanu jautājums, kurā partija šķiet simpātiska, tad tās darbošanās citos virzienos izraisa zosādu; ja patīk politiskā spēka idejas, tad ne vienmēr pieņemami ir tie personāži, kas tās sludina. Un otrādi.
Tā nevar palikt un nepaliks
Jūnijā veiktās aptaujas rezultātos pamanāms, ka tāda pati valdošā koalīcija, kāda ir pašlaik, pēc Saeimas vēlēšanām 3. oktobrī diezin vai būs iespējama. Tā jau ir tradīcija, ka valdību koalīcijas vēlēšanās dabū mazāk mandātu, nekā tām kopā bija iepriekš. Izskatās, ka kaut kas līdzīgs briest arī šoreiz.
“Apvienotais saraksts” (AS) grasās iegūt ļoti daudz mandātu, arī Nacionālajai apvienībai (NA) nekas stipri nekaiš, ja neskaita to, ka jaundibinātā partija “Austošā saule Latvijai” “maisās tai pa kājām”, darbojoties tajā pašā nacionālkonservatīvajā nišā, kur NA.
Bet Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un “Jaunā vienotība” balansē uz 5% barjeras robežas. Taču, pat ja tās visas četras iekļūs Saeimā, tām diezin vai kopā sanāks vairāk nekā 50 balsis. Tā tas izskatās pašlaik. Vēl jau visām ir palicis mazliet laika padarboties.
Aptauja internetā nav tas pats, kas jautāt tieši acīs
Pētījumu centrs SKDS ir godam izpildījis uzdevumu - veicis aptauju - un nav pie vainas. Taču ar tā veiktās aptaujas rezultātiem ir stipri pamanipulēts. Sabiedriskais medijs un arī vairāki citi plašsaziņas līdzekļi nav paskaidrojuši, kādā veidā iegūti skaitļi - kas īsti ir aptaujāts. Tā tabula, kur ZZS redzami gluži traģiskie 2,9% jūlijā, ir Web aptaujas (WAPI) rezultāts - 1205 LR pilsoņiem, respondentiem uz datora ekrāna tika rādīts partiju un to apvienību nosaukumu saraksts.
Savukārt iepriekšējā mēnesī, jūnijā, veidojot reitingu, SKDS aptaujāja 1832 LR pilsoņus, no kuriem puse bija tiešās intervijas respondentu dzīves vietās, bet otra puse tika aptaujāta internetā. Šajā aptaujā ZZS bija 4,4%. Internets ir jauka lieta, to lieto gan jauni, gan veci, interneta aptaujas mūsdienās ir gana reprezentatīvas tirgus pētījumos - par to laikam nav strīdu. Taču vēlēšanas Latvijā pagaidām nenotiek internetā, bet ar iešanu uz vēlēšanu iecirkni un pa pastu.
Lai ietu vēlēt, cilvēkam ir jāsaņemas, jāveic kādi rituāli, jāaun kājas un jāiet pie urnām. Internetā viss notiek bezatbildīgāk, ar vienu klikšķi, paļaujoties uz mirklīgiem impulsiem. Ja iztēlojamies, kāds ir ZZS vēlētājs, tad viņš visticamāk nav tik gados jauns kā, piemēram, “Progresīvo” elektorāts. Sociālajos tīklos un interneta vidē potenciālie “Progresīvo” vēlētāji ir hiperaktīvi, dators un mobilais telefons viņiem ir kā pieaudzis pie pirkstiem, viņi nikni diskutē, apkaro atšķirīgu viedokļu paudējus, kamēr ZZS vēlētāji un tāpat arī šīs partijas politiķi internetu lieto salīdzinoši minimālā apmērā. Kamēr imaginārais “progresīvais” organizējas mītiņam ar saukli “Kis, kis - kauns!”, agresīvā tonī iestājas par toleranci, imaginārais ZZS vēlētājs brauc ar kombainu, lai pagūtu novākt kviešus, kamēr tie nav sagūluši veldrē.
Proti, ZZS ir ieradušies uz hokeja spēli ledus arēnā ar futbola zābakiem kājās, tāpēc slīd un krīt, kamēr pretinieks sit viņu vārtos ripu pēc ripas.
Tas, ka reitingi ir veidoti vidē, kas ZZS un vēl dažām citām partijām nav izdevīga, protams, nenozīmē, ka tie būtu pagalam neobjektīvi - skaidrs, ka ZZS ir diezgan nepatīkamā situācijā, un līdz vēlēšanām šai partijai pie vecā dibena jāpiemontē jaunas kājas, lai izglābtos.
Augsti profesionāla smadzeņu masāža
Milzīgus panākumus, spriežot pēc SKDS reitinga, solās sasniegt dīvainais politiskais spēks “Suverēnā vara/Jaunlatvieši” (SV/J) , kas kā dzēšlapa draud uzsūkt sev izlieto Alekseja Rosļikova “Stabilitātei!” tinti, apspēlēt “Saskaņas centra” centienus atgriezties apritē un pievākt sev arī visu neapmierināto “viss slikti” latviešu vēlētāju. Paradoksāli, bet šis veidojums piesaista sev pat daļu NA elektorāta tādā veidā, ka NA cenšas turēties rāmjos (ar dažiem izņēmumiem) par imigrantu jautājumu, uzsverot, ka ir pret nekontrolētu imigrāciju, kamēr SV/J politiķa Rūdolfa Brēmaņa izpaudumos dažkārt jaušams klajš rasisms.
Vienlaikus apvienības redzamākā līdere Jūlija Stepaņenko ir augstas raudzes politiķe, kas apbrīnojami prot pārliecināt, ka ir valstiskos jautājumos ļoti kompetenta. Juriste taču galu galā.
Jautrā vasara un skarbais rudens
Politiskā vasara solās būt krāsaina, interesanta, pat jautra, taču problēma būs rudenī, kad izrādīsies, ka vēlētājs atkal ir iebalsojis sadrumstalotu parlamentu, kurā nekāda idejiski vai kaut vai merkantilās interesēs vienota valdības komanda nav iespējama.
Līdz vēlēšanām vēl redzēsim dažādu partiju centienus uzspiest citām to, ko sauc par “vēlēšanu jautājumu” - tas ir izvirzīt politiskās darba kārtības priekšplānā kādu problēmu vai pseidoproblēmu, ar kuru būtu pašai visizdevīgāk vingrot, bet kas citiem nebūtu ērta.
Kas šie jautājumi varētu būt? Imigrācija, no atvilktnes izvilkta apputējusī Stambulas konvencija, pensiju 2. līmeņa naudas atdošana cilvēkiem kā Igaunijā un Lietuvā, “airBaltic” un “Rail Baltica”, budžets, valsts parāds? Grūti paredzēt, kurš vai kuri jautājumi kļūs svarīgi tuvāk rudenim, bet skaidrs, ka partijas sev izdevīgos centīsies uzvilkt pāri citiem kā pūci pār globusu.
Nu kaut vai vismaz vienu labu darbu, lūdzu!
Laika ir gaužām maz, un premjers Andris Kulbergs neattapsies, kā viņa dzeltenajās mapītēs un kumodes plauktos no 61 nepadarītā darba kādi 60 tā arī paliks nepadarīti.
Būtu brīnumskaisti, ja padarīts tiktu kaut vai viens vai daži darbi.
Liela daļa ļaužu nevar ne nobrīnīties, ka Kulbergs un NA ministri Jānis Dombrava un Nauris Puntulis ir vērsušies pret nevalstisko organizāciju neko neradošo, parazitējošo “biznesu”. Virkne nevalstisko organizāciju uz valsts budžeta rēķina ir uz nebēdu šķiedušas naudu visādiem apšaubāmiem pētījumiem, dīvainiem pasākumiem, iztapīgu mediju uzpirkšanai.
30 gadu laikā nav bijusi tāda situācija, ka šīm smalkajām aprindām kāds ar reālu politisku varu apveltīts cilvēks vai partija būtu varējusi ko nebūt iepīkstēt pretī. Bieži nevis publiskie politiķi ir bijuši tie, kas virza un vada procesus, bet nevalstisko organizāciju darbones.
Taču iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (NA) ir lēmis lauzt iepriekšējo iekšlietu ministru noslēgtos sadarbības memorandus ar biedrībām "Gribu palīdzēt bēgļiem" un "Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls". Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) ir pieņēmis vairākus asus lēmumus attiecībā uz nevalstiskajām organizācijām, apturot Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (PMIF) projektus un aicinot veikt visaptverošu valsts finansējuma auditu. Audits tiešām ir nepieciešams, jo ne jau pilnīgi visi projekti ir bezjēdzīgi - ir kādi autiskie bērni vai Ukrainas atbalstam nepieciešamas lietas, graudi, kā tas mēdz gadīties, atrodas vienā čupā ar pelavām.
Ministru apturētie projekti naudas izteiksmē ir kādi daži simti eiro vai trīs simti, tās ir maziņas pret tām naudas plūsmām, kuras apgūst nevalstiskās organizācijas un kas mērāmas nevis dažos simtos tūkstošu eiro, bet
daudzos desmitos miljonu eiro katru gadu. Šie Dombravas apturētie projekti ir varbūt vieni no odiozākajiem. Atvēlēt valsts naudu organizācijai, kuras padomes locekle Ieva Raubiško ir apsūdzēta saistībā ar Latvijas valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas atbalstīšanu? Dažu projektu apturēšana pagaidām ir kā maiga ragu paskrubināšana ar nagu vīlīti.
Tomēr pats princips, ka ministri var mēģināt lauzt ilgos gados stutēto, “ilgtspējīgo” nevalstisko organizāciju (NVO) finanšu pumpja sistēmu, ir kaut kas prātam neaptverams. Tas ir kā kādā no Deli centrālajām ielām Indijā publiski nokaut govi un vēl piedāvāt tās asiņainos gaļas gabalus garāmgājējiem. Vai šie politiķi - Kulbergs, Dombrava, Puntulis - maz saprot, pret ko ir pacēluši roku, kādu “briesmīgu noziegumu” veic?
Nevalstisko organizāciju retoriskās vaimanas un pikets pie Brīvības pieminekļa pret naudas atņemšanu NVO ir tikai ziediņi un “Progresīvo” partijai pietuvināto ļaužu iesildīšanās pirms īstās cīņas.
“Progresīvo” jauniešu aktivitātes ir amatieriskas un ne visai saskaņotas, viņi lieto metodes, kas ne visai labi ir “pārdodamas” plašākai publikai ārpus viņu pašu “burbuļa”, piemēram, Palestīnas karoga vicināšanu. Taču diezgan ticami lietā iesaistīsies arī vecāka gadagājuma, īsti profesionāļi, kuri ir likuši pamatus nevalstisko organizāciju kvazipolitikai jau sensenos laikos, kad valdīja “Jaunais laiks”, “Latvijas ceļš”, apvienotie trimdas un padomju nomenklatūras viedākie prāti, bet liela daļa šodienas “Progresīvo” vēl nebija piedzimuši. Šie ļaudis joprojām nav izlaiduši no rokām monopoltiesības uz runāšanu visu “gaišo” un demokrātisko spēku vārdā iepretī “tumšajiem”. Redzēsim diezgan skarbus centienus diskreditēt un izslēgt tādus kā Kulbergs vai NA ar rafinētākām metodēm. Būs interesanti, un Kulbergam jāsaturas.
