Saeima ceturtdien steidzamības kārtā otrajā un galīgajā lasījumā pieņēma AS "Air Baltic Corporation" (“airBaltic”) finanšu stabilizācijas pasākumu likumu, kas paredz noteikt īpašu kārtību valsts dalībai aviokompānijas finanšu stabilizācijas procesā.
Likumprojektu "Air Baltic Corporation finanšu stabilizācijas pasākumu likums" galīgajā lasījumā atbalstīja 54 deputāti, pret bija 21 parlamentārietis, bet balsojumā atturējās viens deputāts.
Balsojuma rezultāti liecina, ka likumprojektu atbalstīja pozīcijā esošo “Apvienotā saraksta”, “Jaunās vienotības” un Nacionālās apvienības deputāti, kā arī opozīcijā esošās "Progresīvie" parlamentārieši. Pret bija pozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederoši deputāti. Opozīcijā esošās partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) deputāti balsojumā nepiedalījās.
Likumprojekta mērķis ir izveidot īpašu izpildes kārtību, kas ļauj valstij savas finanšu intereses pārvaldīt “operatīvi, vienoti un līdzvērtīgi ar pārējiem “airBaltic” akcionāriem un kreditoriem”.
Dokuments paredz valsts iespējamo dalību “airBaltic” starpfinansējuma nodrošināšanā, obligāciju iegādē un prasījumu kapitalizācijā - pieņemot šo likumu, Saeima būtībā piekrita valsts aizdevuma atmaksas pagarināšanai un papildu obligāciju iegādei.
Izaicinājums, kas “uzmests” premjeram uz galda
Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) aicināja Saeimu atbalstīt likumprojektu, sakot, ka tas ir valsts interesēs.
“Es ļoti labi zinu, kā jūs jūtaties. Es ļoti labi zinu, ko nozīmē balsot bez informācijas. Tā nav pareiza rīcība. Un es ļoti labi zinu, cik reizes ir bijis šeit jāsēž šajos gandrīz četros gados, kuros ir jāpieņem lēmumi bez skaidra izklāsta, bez argumentācijas. Vienkārši noliek galdā pēdējā mirklī. Vajag. Šoreiz nav tas brīdis. Šoreiz arī es ar jums gribu padalīties ar pilnu informāciju, ar pilnu izklāstu, ar pilnu patiesību, kas... par ko jūs balsosiet un kas ir nepieciešams, kur ir nepieciešams jūsu atbalsts.
Mans tēvs... Tēvam bija teiciens: “Nav neiespējamu lietu, ja no sirds tici tam, ko dari. Viss var būt iespējams.” Un arī tas ir mans moto. Es nebaidos no grūtībām, un es nebaidos arī no izaicinājumiem. Un “airBaltic” ir viens no lielākajiem izaicinājumiem, kas vienkārši ir uzmests šai valdībai uz galda,” sacīja A. Kulbergs.
“Gribu pateikt vienkāršiem vārdiem: valstij nav jānodarbojas ar aviobiznesu, it īpaši Latvijai nav jānodarbojas ar aviobiznesu. Tas ir galvenais, galvenais secinājums, ko var izdarīt no visiem iepriekšējiem dokumentiem. Mums pietiek ar Flika un Gausa visiem stāstiem, ar nodedzinātiem miljoniem izpūtējā, un to nedrīkst darīt ar nodokļu maksātāju naudu. Tas ir pats svarīgākais, kas šeit ir jāsaprot.
Un, no otras puses, šobrīd šajā situācijā vieglākais būtu neko nedarīt. Tas būtu pareizi neko nedarīt, nodokļu naudai nav nekāda injekcija jāizveic tālāk. Tas būtu vienkāršākais, vieglākais, bet tas būtu bezatbildīgākais. Kāpēc? Tāpēc, ka ir jādod iespēja, jādod ir pēdējā iespēja, ja tā iespēja ir valstiska un šobrīd ir jārīkojas valstiski, jo “airBaltic” ir svarīga ekonomikas sastāvdaļa.
Tas ir nozīmīgs augsta līmeņa uzņēmums, kas sniedz labu pakalpojumu. Tas lido un savieno mūs ar svarīgiem galamērķiem. Tas ir ekonomikai 1 līdz 1,5 procenti no IKP. Tur arī ir ļoti liels skaits ar augstu pievienotās vērtības arī uzņēmumiem, arīdzan speciālistiem, ekspertiem, kas ir iesaistīti šajā visā ekosistēmā. Nedarīt neko nozīmē automātiski atteikties no šī, automātiski ietekmēt 1000 darba vietas. Un mums būtu ļoti lielas problēmas ar mūsu spēju savienoties ar mums svarīgiem galamērķiem, tai skaitā arī investoriem šeit nokļūt un izpildīt mūsu visas programmas, visus mūsu pasākumus.
Pašlaik “airBaltic” akcionāri ir valsts, “Lufthansa” un privātais īpašnieks ar vienu procentu. Valstij ir 88 procenti, “Lufthansa” 10. Bet tie diemžēl ir akcionāri uz papīra, jo uzņēmumam nav pretī nekas, ko likt, parādi ir lielāki nekā aktīvi, daudz lielāki, tāpēc to vērtība šīm akcijām ir praktiski nulle. Ja varētu uzrakstīt negatīvi, būtu arī negatīvi.
Tāpēc šinī gadījumā mēs kā valsts esam interesantā situācijā. Mēs esam vienā laikā gan ar vienu cepuri kā īpašnieks un ar otru cepuri esam aizdevējs. Un šobrīd par šo kompānijas likteni lemj kreditori - aizdevēji. Tieši tādā veidā. Un mums ir sanācis būt arīdzan par šo aizdevēju, tātad arīdzan iespēja būt pie galda, piedalīties un saprast, un lemt, kas ar šo kompāniju notiek tālāk, “ A. Kulbergs deputātiem skaidroja likumprojekta būtību.
Ministru prezidents sacīja, ka pārstāv trīs iespējas - balsot par šo likumu, nedarīt neko vai iet uz Eiropu sarunāt restrukturizācijas plānu. “Tas nozīmē, ka valsts var reizi 10 gados glābt šo aviokompāniju. Tāda iespēja pastāv. Bet tas nozīmē automātisko rēķinu par 600 miljoniem, plus vēl 200 miljonus, lai uzņēmums varētu operēt. Un tajā gadījumā visi kreditori ir priecīgi. Tajā gadījumā tiešām mēs nodedzinām valsts naudu. Jānorēķinās ar visiem kreditoriem, nu un tad mēs, piedošanu... tad tur piedalās tikai valsts, un neviens privātais neko tur īsti nedara.
Tā nav opcija. Es pat neizskatu to kā opciju, ko varētu likt šeit galdā,” sacīja A. Kulbergs.
Valstij nav tādas naudas
Runājot par to, vai arī turpmāk “airBaltic” tiks ieguldīta valsts nauda, A. Kulbergs deputātiem sacīja: “Mums nav šādas naudas, un es netaisos... ka valsts investē naudu tālāk. Tam ir jābūt privātam stratēģiskajam investoram, kas aizstāv valsts intereses. Un mūsu intereses ir savietojamība, mūsu intereses ir pelnošs “airBaltic”, kas spēj lidot, un tur nav jāpiemaksā nauda. Tas nozīmē - tie galamērķi, kas ir pozitīvi uzņēmumam un arīdzan mūsu valsts interesēm.”
Satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis (JV) Saeimai sacīja, ka likumprojekts ir sagatavots, lai dotu deleģējumu Ministru kabinetam īstenot kompānijas un konsultantu sagatavoto biznesa plānu.
“Biznesa plāns tika gatavots, pamatojoties uz valdības, uz Latvijas valsts noteiktiem mērķiem, saglabājot 25 plus 1 procents valsts pārstāvību, nosakot Rīgu kā galveno bāzes vietu un nosakot ekonomiski pamatotu savienojamību. Šajā gadījumā arī šis biznesa plāns līdz faktiski jūnijam tika gatavots sadarbībā ar vienu no vadošajiem pasaules konsultantiem “Seabury”, kuri ir izveduši cauri ļoti smagiem, teiksim tā, lēmumiem un procesiem zināmas aviokompānijas, tādas kā SAS, “Norwegian”. Un arī pateicoties viņu ieguldījumam, šis biznesa plāns paredz to, ka kompānija atšķirībā no visām iepriekšējām reizēm, kad valsts ir veikusi kādu intervenci vai investīcijas kompānijā... šis biznesa plāns pamatojas pamatā uz privātā kapitāla piesaisti. Un šeit mēs runājam tikai par to, ka valsts var piedalīties līdzvērtīgi kā privātais partneris, īstenojot šo biznesa plānu.
Taču, lai mēs šo plānu īstenotu, ir nepieciešams Saeimas deleģējums, jo Ministru kabineta funkcijas un tiesības nav absolūtas. Ir parlamentārā kontrole. Un Saeima savulaik arī attiecībā uz šiem likumprojektiem, kas ir šodien iesniegti, un lēmumiem ir devusi savu deleģējumu un noteikusi rāmi. Kā mēs zinām, tas ir aizdevuma līgums, tie ir vērtspapīri jeb obligācijas un šajā gadījumā arī trešais - faktiski lielais lēmums attiecībā uz šo starpfinansējumu.
Privātais kapitāls ir noticējis šim biznesa plānam, jo konceptuāli ir piekritis jau sākt šo procesu. Jā, viņš nav noslēdzies. Bet taču jautājums ir par to, ko mēs kā Latvijas valsts darīsim attiecībā uz šo situāciju, īstenojot šo biznesa plānu,” pauda satiksmes ministrs.
“Attiecībā uz šiem, iespējams, līdz 30 miljonu... līdzdalības starpfinansējumam. Ministru prezidents jau arī izklāstīja. Bet tā būtība ir arī manā skatījumā ļoti vienkārša. Tas nozīmē to, ka, ja biznesa plāns tiek īstenots uz privātā kapitāla piesaisti, uz kreditoru arī zināmā mērā papildu finansējumu, tad tie arī nosaka spēles noteikumus. Un tas ir jautājums, vai mēs būsim pie šī galda, kur lems par šiem spēles noteikumiem, vai nebūsim. Ja mēs tur nebūsim, mēs nezināsim, ko lemj kreditori, kādus iespējamos lēmumus turpmāk viņi var īstenot,” norādīja R. Kozlovskis.
Aizrunājas līdz pat “Rīdzenes sarunām”
Edmunds Jurēvics (JV) veica atkāpes vēsturē un nonāca līdz “oligarhu sarunām “Rīdzenē””, kurās Ainārs Šlesers esot dalījis “airBaltic” akcijas četrās daļās un tāpēc tagad ir tik naidīgs pret “airBaltic”. Kristaps Krištopans (LPV) atcirta, ka KNAB izmeklētāju, nelaiķes Jutas Strīķes un Jura Juraša, noklausīto un sakompilēto sarunu autentiskums nav pierādīts šobaltdien.
Bijušais satiksmes ministrs Atis Švinka (PRO) apgalvoja, ka ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) publiski runājot vienu, bet aiz slēgtām durvīm ko citu. “Aiz slēgtām durvīm Valaiņa kungs piedāvā: “A varbūt 600 miljonu tomēr labāk ir ieguldīt, izmantot vienreiz 10 gados šo injekciju.” Tātad aiz slēgtām durvīm ZZS piedāvā 600 miljonu nodokļu maksātāju naudu!” Tā, pēc A. Švinkas domām, ir liekulība.
Taču grūti iztēloties, ka ekonomikas ministrs patiešām pilnā nopietnībā varētu būt uzstājis, ka “airBaltic” jāiegulda 600 miljoni. Ticamāk, ka viņš to pieminēja līdzīgā kontekstā kā A. Kulbergs - kā par iespēju, kas nav iespēja.
Vairāki opozīcijas deputāti izteicās, ka nekādā gadījumā nebalsos par kārtējo 30 miljonu došanu “airBaltic”, lai gan pagaidām par to vēl nebija jābalso - likumprojektā runa ir par to, kam deleģēt pilnvaras “sēdēt pie galda” ar citiem obligacionāriem.
ZZS par diviem lēmumiem būtu balsojusi, bet ne par trešo
Ar šo jautājumu radās problēmas. Harijs Rokpelnis (ZZS) norādīja, ka vienā likumprojektā ir iekļauti trīs lēmumi. “Pirmais ir iepriekšējā īstermiņa aizdevuma, ko valsts piešķīra uzņēmumam, atmaksas termiņa pagarināšana, kas ļauj uzņēmumam uzelpot un turpināt eksistēt,” atzīmēja H. Rokpelnis.
Runājot par otro lēmumu, viņš uzsvēra, ka valsts arī ir obligacionārs un arī valstij kā obligacionāram, kopā ar pārējiem obligacionāriem, būtu jāpiekrīt, ka obligācijas tiek kapitalizētas. “Nu, vai vienkāršā valodā - nauda, ko valsts ir aizdevusi uzņēmumam, tiek pārvērsta potenciāli nākotnē uzņēmuma akcijās jeb īpašuma tiesībās. Arī šie divi lēmumi ietekmē valsts budžetu. Kredīts, kas ir iedots, bet netiek saņemta tā atmaksa, nozīmē, ka veidojas papildu tēriņi. Tiesa gan, jāuzsaka Finanšu ministrijas ierēdniecība, par šo risku jau laikus tika padomāts, un varam būt mierīgi, šajā situācijā netiek aizskarti līdzekļi valsts pamatfunkciju nodrošināšanai. Un tā ir laba ziņa. Šādu pieeju arī Zaļo un zemnieku savienība atbalsta. “airBaltic” ir jāturpina lidot,” pauda H. Rokpelnis.
“Un tad ir trešais punkts, kas ir šajā likumprojektā. Trešais punkts, kas pēc būtības atbild uz jautājumu nevis par to, vai “airBaltic” jāturpina lidot, bet, kā mēs dzirdējām no pirmajiem diviem runātājiem, dod tiesības valstij un valdībai piedalīties sapulcē. Nu kaut kā neiet mums ar tām sapulcēm. Ir vienas sapulces, kuras valdība organizē un pati piemaksā tiem, kas uz tām nāk. Un tagad ir cita sapulce, kur valdība grib piedalīties un atkal pati piemaksā, lai varētu tur piedalīties. Un te runa nav par nieka summu. Runa ir par potenciāli līdz pat 30 miljoniem eiro. Un nevis šādiem tādiem, bet nodokļu maksātāju naudu.”
To, ka par visiem likumprojekta punktiem koalīcijā nav vienprātības, varēja jaust jau iepriekš - Saeimas Budžeta un finanšu komisija trešdien konceptuāli atbalstīja likumprojektu. Taču pret to bija četri deputāti, tostarp Rokpelnis un viņa partijas biedrs Ģirts Štekerhofs. Pie vainas bija tas pats trešais punkts, kas, pēc ZZS domām, nebija liekams kopā ar pirmajiem diviem vienā paketē.
Tāpēc ZZS balsoja pret likumprojektu.
Cerība uz burvjiem no “Seabury”
Gadu gadiem ilgušās finanšu šausmas ar “airBaltic” tagad ir premjera A. Kulberga mantojumā. Drūmie fakti ir zināmi: “airBaltic” saistības ir 1,8 miljardi eiro, zaudējumi pirmajā ceturksnī bija 70,1 miljons eiro, Latvijas valsts aviokompānijā ieguldījusi 526 miljonus eiro, valstij pieder arī “airBaltic” obligācijas un izsniegti aizdevumi (piemēram, 30 miljonu eiro aizdevums, kura atmaksas termiņš vairākkārt pagarināts),
“airBaltic” ir parādā arī ārvalstu obligāciju turētājiem. Viņi sapulcē 17. augustā atbalstīja obligāciju procentu maksājumu kapitalizāciju.
Sapulcē tika apstiprināti visi ārkārtas lēmumi saistībā ar uzņēmuma obligācijām 380 miljonu eiro vērtībā ar 14,50 % procentu likmi un dzēšanas termiņu 2029. gadā.
Šādā situācijā “airBaltic” ir nonākusi daudzu gadu laikā iepriekšējā vadītāja Martina Gausa, bijušo satiksmes ministru un valdību darbības rezultātā. “airBaltic” jau sen hroniski nespēj nodrošināt pozitīvu finanšu plūsmu, lai gan atsevišķiem reisiem vai atsevišķos laika periodos uzņēmumam būtu peļņa, to apēd parādsaistību procentu maksājumi. Tas ir kā ilgstoši jāt uz beigta zirga.
A. Kulbergs pašlaik ir lielās sprukās - redzams, ka viņš no sirds grib, lai “airBaltic” turpina lidot. Taču tuvojas vēlēšanas, un ļoti grūti būs sabiedrībai “pārdot”, ka lidsabiedrībā atkal tiek ieguldīta nodokļu maksātāju nauda.
Bet ir “burvju nūjiņa”, uz kuru cer premjers. Tas ir starptautiskais aviācijas konsultāciju uzņēmums “Seabury Securitiies LLC” (“Seabury”), kas no 2022. līdz 2024. gadam aktīvi piedalījās SAS (“Scandinavian Airlines”) sekmīgā finanšu un biznesa restrukturizācijā, darbojoties kā galvenais restrukturizācijas padomdevējs un investīciju baņķieris, un izglāba SAS no bankrota. “Seabury” ir sniedzis konsultācijas arī “Finnair” un finansiālu palīdzību “Norwegian Air Shuttle”. Tātad uzņēmums ar spožu reputāciju, un te doma tāda, ka, ja “Seabury” ir spējis atrisināt sarežģītus Skandināvijas kompāniju finanšu jautājumus, tad ko līdzīgu tas pratīs paveikt arī ar “airBaltic”.
