Sabiedriskās domas pētījumu aģentūru “Latvijas fakti” un “Faktu logs” veiktās aptaujas liecina: septembrī 42% no aptaujātajiem pieļauj, ka līdz 3. oktobrim varētu savu izvēli mainīt. Tas, ka respondenti uz jautājumu, par kādu politisko partiju viņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu šodien, atbild, nosaucot konkrētu partiju, vēl nenozīmē, ka viņi par to arī nobalsos vēlēšanu iecirknī.
Interesanti, ka augustā vēlētāju pārliecība par savas izvēles nemainību bija augstāka: tikai 32% pieļāva, ka viņu izvēle varētu mainīties, bet 61% bija pārliecināti par savas izvēles noturību. Septembrī stingri pārliecināti, ka savu izvēli vairs nemainīs, bija tikai 56%. Tas nozīmē, ka, tuvojoties vēlēšanām un palielinoties informācijas apjomam, cilvēki kļūst arvien svārstīgāki. Līdz ar to vēlēšanās varam sagaidīt negaidītus pārsteigumus.
Ja skatāmies, kuru politisko spēku vēlētāji ir savās izvēlēs noturīgākie, bet kuri vairāk gatavi pēdējā brīdī mainīt savu izvēli, tad redzam, ka “stingrākie savā pārliecībā” ir “Progresīvo” vēlētāji - 73% savu izvēli nemainīs, un tikai 27% to ir gatavi pamainīt. “Suverēnā vara”/”Jaunlatvieši” - 59% pret 35% un “Latvija pirmajā vietā” (LPV) - 59% un 36%. Starp Nacionālās apvienības (NA) vēlētājiem izvēli nemainīs 54% aptaujāto, bet no “Jaunās vienotības” (JV) vēlētājiem tādu ir 57%. Vissvārstīgākie ir ZZS un “Apvienotā saraksta” (AS) vēlētāji, no kuriem tikai puse apgalvo, ka savu izvēli nemainīs.
Iespējamo pārsteigumu kontekstā svarīga kļūst vēlētāju otrā izvēle. AS ir līderis ne tikai pēc pirmās, bet arī otrās izvēles. Par to ir gatavi balsot 16% vēlētāju, bet vēl 11% AS ir otrā izvēle. Salīdzinoši liels potenciālo atbalstītāju skaits ir NA. Šis spēks 8% ir kā otrā izvēle (pirmā - 6%), ZZS - 7% un 7,6% (7%), (LPV) - 7,3% (9%) , JV - 6,6% (4%) un “Progresīvie” - 5% (8%). NA un JV ir lielāks otrās izvēles atbalstītāju skaits, kamēr LPV un PRO - lielāks stingro atbalstītāju īpatsvars, bet mazāks bāzes dziļums.
Mūsu rīcībā nav datu par to, kā sadalās otrā izvēle starp noteiktu politisko spēku pirmās izvēles atbalstītājiem, taču konkrētajā situācijā tam vairs nav būtiskas nozīmes, jo visus šos datus varēs krustām šķērsām analizēt jau pēc vēlēšanām, bet pagaidām tiem politiskajiem spēkiem, kuri patiesi vēlas sasniegt noteiktus rezultātus, ir jādomā, kā sevi pozicionēt un neaizšaut garām.
Teritoriālajā griezumā redzams, ka AS lielākais atbalsts ir Vidzemē - 22%, Zemgalē - 20%, Kurzemē - 18%, bet krietni mazāks Rīgā - 12% un Latgalē - tikai 9%. Savukārt LPV kopā ar ZZS ir vadībā Latgalē - 16%, kamēr Rīgā ar 9% ieņem tikai ceturto vietu aiz AS, PRO - 12% un SV/J - 10%. ZZS visvairāk atbalstītāju ir Latgalē - 16%, Kurzemē - 11%, bet vismazāk Rīgā - 3%. NA Vidzemē un Kurzemē pa 9%.
Visvairāk neizlēmušo ir Vidzemē - 24%, kur tradicionāli spēcīga ir JV un NA, bet vismazāk Kurzemē - 17%. Ikdienā pārsvarā latviski runājošo vidū neizlēmušo ir 22%, bet citās valodās runājošo vidū tādi ir 15%. Ar augstāko izglītību - 22%, kamēr ar pamata izglītību tikai 10% “nezina, par ko balsos”. Sievietes - 23%, vīrieši - 17%.
Ne tikai tas, ka 20% nav izlēmuši, par ko balsot, bet arī tas, ka 42% aptaujāto atzīst, ka savu izvēli var mainīt, liecina par to, ka nevienam vēl nekas nav zaudēts un otrādi - nekas nav jau droši kabatā. Bieži vien izšķirīgās kļūst pēdējās lielās TV debates pašā vēlēšanu priekšvakarā.
Neapšaubāmi vislabākajā situācijā ir tie, kuri vēlēšanas uztver kā jautru izklaidi, kur darbojas olimpiskais princips - galvenais nav uzvarēt, galvenais ir piedalīties. Viņiem uzdevums ir vienkāršāks un vieglāk sasniedzams. Viņi var mierīgi “maukt, kā māk”, un paši priecāties par šo “maukšanu”, bet tiem, kas politiku uztver nopietni, tiem arī šajā pēdējā priekšvēlēšanu nedēļā nopietni jāstrādā.
