Premjera amata kandidāts Andris Kulbergs (AS) gaidāmajās sarunās ar potenciālajiem valdības partneriem piedāvās īsu pārmaiņu plānu un jaunu valdības darba modeli, kas paredzētu skaidrāk definēt gan Ministru kabineta, gan Saeimas atbildību valsts pārmaiņu īstenošanā.
Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) ar nākamajā Saeimā ievēlētajiem "Apvienotā saraksta" (AS) deputātiem iecerēto pārmaiņu plānu un valdības veidošanas procesu pārrunās kādā slepenā vietā, aģentūrai LETA pavēstīja premjera komunikācijas padomniece Elīna Šverna.
Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) no 21. oktobra līdz 23. oktobrim būs atvaļinājumā un šajā laikā uzturēsies ārpus Latvijas, tādēļ nenotiks iepriekš plānotās tikšanās, tostarp arī konsultācijas par jaunās valdības veidošanu.
Runājot par iespējamām koalīcijām, bieži izskan doma, ka jaunajai Andra Kulberga valdībai būšot jāpieņem daudzi nepopulāri lēmumi, tāpēc nepieciešama pēc iespējas plašāka koalīcija ar stabilāku balsu vairākumu. Kādi būs šie “nepopulārie” lēmumi, parasti netiek konkretizēts, bet nojaušams, ka tas saistīts ar zināmiem taupības pasākumiem.
Kamēr Saeimas vēlēšanās pārliecinoši uzvarējušais “Apvienotais saraksts” (AS) ar premjerministru Andri Kulbergu priekšgalā mēģina aptvert to milzīgās atbildības slogu, kas tagad viņiem būs jānes, un domā, kā arī pēc jaunās valdības izveidošanas to sadalīt uz vairākām galvām, lai tas vienlaikus neizskatītos pēc bēgšanas no šīs atbildības, ir laiks padomāt par to ekonomisko politiku, kuru realizēsim tuvākajos gados.
Vēlēšanās uzvarējušā “Apvienotā saraksta” (AS) līderim Andrim Kulbergam nāksies pasvīst, lai neatkārtotu daudzu savu vēsturisko priekšgājēju Pirra uzvaras. Jo bieži ir bijis tā, ka pēc spoža rezultāta vēlēšanās partija drīz vien liek vēlētājiem vilties, bet pēc tam visa ietekme un vara izčib kā nebijusi.
Andra Kulberga vadīta "Apvienotā saraksta" (AS) mazākumvaldība ir ticams nākamās valdības veidošanas scenārijs, raidierakstā "Kas tas vispār bija?!" vērtēja sabiedriskās politikas centra "Providus" direktore Sanda Liepiņa un Latvijas Universitātes profesors, politologs Juris Rozenvalds.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētāja Katrīna Zariņa intervijā publiski paudusi, ka Latvijā būtu jāizvērtē atdeve no iepriekš īstenotās kapitāla pieauguma nodokļa likmes palielināšanas.
Vai “Apvienotais saraksts” neplāno atkāpties no premjera Andra Kulberga pirms vēlēšanām solītā grozīt aptuveni 300 likumus, lai mazinātu valsts pārvaldes funkcijas – “nra.lv” saruna ar tieslietu ministru Edvardu Smiltēnu (“Apvienotais saraksts”).
Kaut arī esmu rakstījis, ka pēc tik pārliecinošas “Apvienotā saraksta” (AS) uzvaras 15. Saeimas vēlēšanās koalīcijas veidošana kļūst otršķirīga, tai tomēr ir zināma politiska nozīmē. Īpaši ilgtermiņā, jo nekad nevar zināt, kā pavērsīsies notikumi nākotnē.
Skarbā vēlētāju pātaga: par Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) 15. Saeimas vēlēšanās nobalsoja 35 405 vēlētāji, kas ir 4,401% no nobalsojušo kopskaita, ar ko nepietiek, lai iekļūtu Saeimā un veidotu koalīciju vai no opozīcijas ložas noskatītos tās veidošanā.
Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs aicina jaunievēlētos 15. Saeimas deputātus un topošo valdību sadarboties pāri atšķirībām un kopīgo labumu likt augstāk par šaurām interesēm, teikts viņa nosūtītajā apsveikumā parlamentāriešiem un topošajai valdībai.
Uz aizejošās 14. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju uzaicinātie ierēdņi atvairīja pārmetumus par tracinoši lēno par 15. Saeimu nodoto balsu skaitīšanu ar to, ka likumpaklausīgiem pilsoņiem arī pēcvēlēšanu naktīs mierīgi jāguļ un vēlēšanu rezultāti jāsaņem nākamajā dienā, nedēļā vai mēnesī atbilstoši ierēdņu parastajam darba ritmam.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs sagaidāmi un pašsaprotami valdības sastādīšanu (tieši šāds darbības vārds tiek minēts Satversmē) uzticējis jau esošajam premjerministram, Saeimas vēlēšanās pārliecinoši uzvarējušā politiskā spēka “Apvienotais saraksts” (AS) līderim Andrim Kulbergam.
"Jaunā vienotība" (JV) ir gatava strādāt gan jaunajā valdošajā koalīcijā, gan opozīcijā, taču kā potenciālos sadarbības partnerus redz partiju apvienību "Apvienotais saraksts" (AS), Nacionālo apvienību (NA) un partiju "Progresīvie", pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču žurnālistiem sacīja JV pārstāvji.
Edgars Rinkēvičs šodien, pl.12:15 tiešaraidē no Valsts kancelejas paziņoja, ka Ministru prezidents Andris Kulbergs paiek esošajā amatā un turpina pildīt Ministru prezidenta pienākumus. Esošā valdība 3. novembrī noliks savas pilnvaras.
Vēlēšanu rezultāti vieš zināmas cerības darba devējos par to, ka valdība un Saeima beidzot spēs pieņemt izšķirošus lēmumus par darbaspēka pieejamību un stingrāk regulēs bezdarbnieka statusa normas. Vai valdībai pietiks izlēmības – tas atkarīgs no nākamā premjera izlēmības un koalīcijas sastāva.
Pirms dažām dienām sleju, kurā aicināju visus iet balsot, iesāku ar vārdiem: “Neteiksim, ka šodien, 3. oktobrī, izšķiras Latvijas liktenis. Nevajag ne tik skaļus vārdus, ne kādas citas līdz apnikumam nodrāztas banalitātes.” Ņemu savus vārdus atpakaļ. 3. oktobra balsojums izrādījās patiešām vēsturisks. Tam ir visas iespējas radikāli mainīt Latvijas politisko kultūru, politisko vidi un līdz ar to arī valsts attīstības vektoru.
Kāpēc "Apvienotajam sarakstam" (AS) aicināt valdībā Nacionālo apvienību (NA), nevis Šlesera kungu, kuram ar Kulberga kungu šis tas saskan attiecībā uz uzturēšanās atļauju pārdošanu ārzemniekiem?