Skarbā vēlētāju pātaga: par Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) 15. Saeimas vēlēšanās nobalsoja 35 405 vēlētāji, kas ir 4,401% no nobalsojušo kopskaita, ar ko nepietiek, lai iekļūtu Saeimā un veidotu koalīciju vai no opozīcijas ložas noskatītos tās veidošanā.
Iemesli ir visai skaidri: neizlēmība Stambulas konvencijas izmēšanas jautājumā; gļēvulība Sabiedrības integrācijas fonda likvidēšanas jautājumā, nespēja vienoties par konkurentu partijas mākslīgi izveidotās Klimata un enerģētikas ministrijas likvidēšanu un nespēja vienoties ar “Jauno vienotību” par attieksmi pret “Apvienoto sarakstu”.
Andra Kulberga straujais uznāciens politikas zenītā un tā dēvētais kokrūpnieku skandāls ir tikai fona atbalss ZZS performancei politiskās kaujas laukā
“Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) likvidācijas ideju ZZS izteica jau gada sākumā. Kur tā ir? Tas ir, kā tautā saka, “nomī... mī... mī...”. Un tāpēc ZZS nepārvarēja 5%. Vai nu tu ej uz tualeti, vai izpildi savus solījumus!” saka ZZS sastāvā esošās partijas “Latvijai un Ventspilij” pārstāvis Aivars Lembergs.
“Evikas Siliņas valdības koalīcija ir saņēmusi ļoti zemu vērtējumu no vēlētājiem. Tajā skaitā arī ZZS. Kad Siliņas valdība veidojās, TV24 raidījumā pie Veltas Puriņas, kad man vaicāja, vai ZZS vajag iet valdībā, es, saliekot kopā visus “par” un “pret”, teicu, ka to nevajag darīt. Es uzskatīju, ka vairāk ir “pret”. Taču tie, kam jālemj, lēma citādi. 2024.gada janvārī es teicu, ka, ja tā turpināsies, kā notiek, tad ZZS būs aiz borta. Daudz pravietisma tur nevajadzēja, jo negatīvs virziens bija gana pārliecinošs un diemžēl arī gana ilgs. Ar priekšvēlēšanu kampaņu to vairs labot neizdevās. Turklāt ZZS startēja kopā ar “Gods kalpot Rīgai”, kas vēlētājiem asociējas ar “Saskaņu”. ZZS vēlētāji un “Saskaņas” vēlētāji ir nesavienojamas lietas.
Lai ZZS atgrieztos uz Latvijas parlamenta skatuves, ir vajadzīgas radikālas izmaiņas - jaudīgas, jaunas sejas. Pēdējo četru gadu laikā tādas nav parādījušās. Ja tādas neparādīsies, tad politiskajā kapsētā būs piemineklis ar uzrakstu “ZZS, 2002-2026”,” paredz Aivars Lembergs.
14.Saeimas priekšsēdētāja, ZZS pārstāve Daiga Mieriņa pauž: “Par sevi mēs varam teikt: “Ko sēsi, to pļausi.” Diemžēl. Mums vēl priekšā ir izvērtēt rezultātus - gan visu, kas bija pozitīvi, gan, kas negatīvi, un kāpēc galu galā esam tur, kur esam. Rezultāts nav tāds, kādu vēlējāmies. Darbs bija ieguldīts milzīgs.”
“Taču nevar kā smildziņa locīties visiem vējiem. Nekonsekvence vairākos lēmumos, ne tikai vērtību jautājumā, bija nepieņemama mūsu vēlētājiem. Un arī mūsu pašu biedriem vairākos būtiskos jautājumos bija pretēji viedokļi. Man negribas vainot kādu citu, mums ir jāspēj paskatīties kritiski arī pašiem uz sevi. Ja mēs to nespēsim, tad varam nestrādāt tālāk. Protams, ka arī skandāli, kas parādījās, mums neko labu nedeva,” spriež Daiga Mieriņa.
Viņas pieminētais vērtību jautājums ir par Stambulas konvenciju. Saeima gan ratificēja Stambulas konvenciju, gan nobalsoja par izstāšanos no tās. Izšķiroša loma abos lēmumos bija ZZS, kas vairākkārt krasi mainīja nostāju. Diezin vai šāda mētāšanās var patikt vēlētājiem, kas ZZS ir ar konservatīviem uzskatiem. Kādu daļu atbalstītāju ZZS pazaudēja jau 2023. gadā, kad balsoja par konvencijas ratifikāciju.
Bet 2025. gada septembrī opozīcijā esošā Nacionālā apvienība, “Apvienotais saraksts” un “Latvija pirmajā vietā” ierosināja parlamentam no tās izstāties. Jau pirmajā balsojumā par priekšlikuma nodošanu parlamenta komisijām viņiem pievienojās arī valdībā esošā ZZS. Taču izlietu ūdeni nav viegli sasmelt - vēlētājam jau sāka sajukt rēķini, cik reižu ZZS maina viedokli, un tas ir bijis ne tikai šajā jautājumā. ZZS ir pamanījusies apmest kažoku pat nupat nesen, nobalsojot par nebanku kreditētāju uzraudzības nodošanu Latvijas Bankai. Bet iepriekš visu laiku ZZS bija pret to iebildusi.
Arī citas partijas dažkārt rīkojas pretēji saviem principiem vai programmai, taču ZZS nekonsekvence ir bijusi konsekventa.
ZZS premjera amata kandidāts Viktors Valainis ekonomikas ministra amatā ir cīnījies godam - kā lauva. Par viņu ir arī visvairāk nobalsojušo - 6826. Arī visvairāk vēlētāju, kas viņu atbalstījuši, aizkrāsojot balto aplīti zaļajā kvadrātiņā iepretī viņa vārdam - 2001. “Pret” viņu ir tikai 321.
Valainis bija pamanāms gan priekšvēlēšanu diskusijās, gan agrāk. Piemēram, viņam izdevās pozitīvs stāsts par to, ka tiek būtiski samazināts pievienotās vērtības nodoklis vistas gaļai, pienam, maizei un olām. Tik tiešām šīs preces tagad var nopirkt lētāk, un ir ievērota nodokļa samazinājuma pārnese uz preču cenu.
Taču tajā pašā laikā degvielas tirgotāji valdību neklausa, un dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa samazinājuma pārnese ir tikai knapi virs 50%.
Viktors Valainis ir ZZS “pozitīvais pienesējs”, ko nevar teikt par vairākiem citiem viņa partijas biedriem. Viņa augums ir garš - 190 centimetri -, taču ar viņu vienu ir par īsu.
Piemēram, klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis ir politiskā spēka gados, viņam ir viss arsenāls, lai būtu labs ministrs. Taču viņš ministrēja un ministrēja, bet līdz plašākai publikai viņa padarīto darbu augļi tā arī nav nonākuši. Par viņu nevar teikt neko sliktu, bet ko labu varam pavēstīt?
Iespējams, tas tāpēc, ka viņš ir bijis savas amata vietas ķīlnieks - jo pati viņa ministrija ir nekāda, iespējams, nevajadzīga un apvienojama ar kādu citu.
Kas traucēja ministram piekrist partijā virmojušajai iniciatīvai ministriju likvidēt? Bet kas bijis tas pagājis.
Ko darīt tālāk? ZZS ir politiskais līķis vai tomēr miesa, kura gatava uz augšāmcelšanos? Kādas gan problēmas apvienībai atkratīties no pagātnes balasta. Piemēram, kādēļ tā joprojām ir ZZS, ja Zaļā partija jau sen kā no apvienības atkabinājusies. Tātad tā ir Latvijas zemnieku savienība kopā ar sadarbības partneriem Latvijas sociāldemokrātisko partiju un partiju “Latvijai un Ventspilij”.
Kādēļ gan pie varas partijā un valdē nelaiž jaunos partijas rindās esošos politiķus, piemēram, no Madonas vai Jelgavas novada? Kādēļ augšminētajiem partijniekiem nokārt degunu, ja valsts finansējums nav atņemts un priekšā atkal ir pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanas?
