Valdība pieņem lēmumu par ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā: palīdzēs līdz janvārim
Valdība nolēma līdz 2027. gada 10. janvārim izsludināt ārkārtējo situāciju visā valsts teritorijā saistībā ar 2026. gada lietavu un plūdu izraisītajām sekām, paredz otrdien Ministru kabinetā apstiprinātais rīkojums.
Plkst. 16:23 pievienots premjerministra Andra Kulberga komentārs:
Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) pēc valdības pieņemtā lēmuma atzina, ka ilgstošo un intensīvo lietavu radītā situācija Latvijas laukos ir nopietna, tāpēc vienlaikus ar ārkārtējas situācijas izsludināšanu uzdevis ZM nekavējoties vērsties Eiropas Komisijā, pieprasot reālu atbalstu vietējiem zemniekiem.
Viņš pauda, ka pagājušā gada pieredze ir apliecinājusi, ka ārkārtējās situācijas izsludināšana pati par sevi naudu lauksaimniekiem nepiešķir.
Savukārt reāls Eiropas Savienības (ES) ārkārtas atbalsts Latvijai tika piešķirts tikai pēc atsevišķas vēršanās Eiropas Komisijā un zaudējumu pamatošanas ar konkrētiem datiem.
Tādēļ šobrīd nepieciešama konkrēta rīcība," uzsvēra premjers.
Jau ziņots, ka Zemkopības ministrija (ZM) saskaņošanai nodevusi rīkojuma projektu, kas paredz izsludināt ārkārtējo situāciju visā valsts teritorijā saistībā ar 2026. gada lietavu un plūdu izraisītajām sekām lauksaimniecības nozarē līdz 2027. gada 10. janvārim.
Tāpat rīkojuma projekts paredz noteikt ZM par atbildīgo institūciju darbību koordinācijai ārkārtējās situācijas laikā. Paredzēts, ka ZM organizēs informācijas apkopošanu par 2026. gada nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu skartajām platībām, saimniecībām un radītajiem zaudējumiem, kā arī apzinās 2026. gada nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu skartās lauksaimniecības platības, saimniecības un lauksaimniecības nozarei radītos zaudējumus.
Rīkojuma projekta mērķis ir mazināt 2026. gada vasarā un rudens sākumā ilgstošo un intensīvo nokrišņu un to izraisītā pārmitruma radītās sekas lauksaimniecības nozarei, kā arī nodrošināt tiesiskus risinājumus situācijās, kad nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu dēļ nav iespējams pilnvērtīgi veikt ražas novākšanu un citus sezonālos lauksaimniecības darbus.
Kā iepriekš norādīja Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), ilgstošās un intensīvās lietavas apgrūtina ziemājiem paredzēto platību apsēšanu, un ārkārtējās situācijas izsludināšana ļaus lauksaimniekiem sniegt papildu atbalstu.
Partijā norāda, ka ārkārtējā situācija pati par sevi nenozīmē automātisku kompensāciju izmaksu. Tās praktiskais ieguvums ir iespēja valstij operatīvāk piemērot īpašus pasākumus un atvieglojumus, ņemot vērā konkrētās nelabvēlīgo laikapstākļu radītās sekas, skaidro ZZS. Kā norāda politiskais spēks, atkarībā no pieņemtajiem lēmumiem tas var nozīmēt elastīgākus termiņus un prasību piemērošanu, iespēju pamatot neizpildītas saistības ar nelabvēlīgiem laikapstākļiem, kā arī mērķētu finansiālu atbalstu zaudējumu mazināšanai.
ZZS pauž, ka šobrīd lauksaimniekiem ir nepieciešama skaidrība un praktisks valsts atbalsts. "Ja laika apstākļi neļauj veikt nepieciešamos lauka darbus, zemniekam nedrīkst rasties papildu finansiāls slogs. Ārkārtējās situācijas izsludināšana ļaus valstij ātri un mērķēti reaģēt uz radušos situāciju," norāda ZZS.
Ventspils novada dome 17. septembrī ārkārtas sēdē vienbalsīgi pieņēma lēmumu lūgt Ministru kabinetu izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā novada teritorijā uz 12 mēnešiem.
Lēmums pieņemts, ņemot vērā ilgstoši nelabvēlīgos laikapstākļus un lielo nokrišņu daudzumu, kas būtiski ietekmējis lauksaimniecības zemju stāvokli, lauksaimnieku iespējas novākt šāgada ražu un veikt nepieciešamos rudens lauku darbus, aģentūru LETA informēja pašvaldībā. Lielais nokrišņu daudzums strauji palielinājis augsnes mitrumu un Ventspils novada teritorijā esošo ūdenstilpju ūdenslīmeni.
Pašvaldībā apgalvo, ka kritiskā situācija nav beigusies, jo laikapstākļi rudenī var vēl vairāk ietekmēt iespēju novākt ražu un sagatavot laukus nākamajai sezonai.
Arī Kuldīgas novada dome ceturtdien nolēma lūgt valdību izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā novada administratīvajā teritorijā uz 12 mēnešiem.
Pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem 2026. gada vasara Latvijā bija nokrišņiem bagātāka nekā 2025. gada vasara. Kopējais nokrišņu daudzums 2026. gada vasarā sasniedza 288,1 milimetru jeb 29% virs gadalaika normas, savukārt 2025. gada vasarā - 272,6 milimetrus jeb 22% virs normas. Tādējādi jau otro gadu pēc kārtas vasara Latvijā bija būtiski mitrāka par normu, turklāt 2026. gada vasara ierindojās kā 13. mitrākā vasara novērojumu vēsturē.
Saskaņā ar Lauku atbalsta dienesta (LAD) rīcībā esošo informāciju līdz šim par nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu skartajām platībām ir ziņojuši 174 lauksaimnieki par 10 335 hektāriem, kas veido aptuveni 0,4% no lauksaimniecības platībām valstī.
