Pieaugošās degvielas cenas tieši ietekmē cilvēku maciņus, tāpēc jautājums par to, ko valdība var darīt, lai atvieglotu situāciju, neizbēgami nonāk politiķu uzmanības centrā. Igauņu politiķis Mihails Kelvarts analizēja pašreizējās degvielas cenas un aprēķināja, cik lielā mērā varētu samazināt nodokļu slogu, lai samazinātu cenas degvielas uzpildes staciju displejos, raksta "Postimees".
Vēl nesen divi eiro par litru degvielas šķita kā robeža, kura pārsniegšana liktu autovadītājiem satraukties. Tagad degvielas uzpildes staciju cenās arvien biežāk parādās skaitlis divi, un cena zem diviem eiro par litru var šķist īsts izdevīgs darījums.
Augsto degvielas cenu apstākļos Centra partijas priekšsēdētājs Mihails Kelvarts piedāvāja savu risinājumu cenu pieauguma mazināšanai. Viņš uzskata, ka Igaunijai vajadzētu samazināt PVN un akcīzes nodokli degvielai.
Kā piemēru viņš minēja dīzeļdegvielas litru, kas maksā 2,10 eiro. Pēc Kelvarta aprēķiniem, no šīs summas aptuveni 41 cents ir PVN un 42,8 centi ir akcīzes nodoklis.
Kelvarts ierosina samazināt PVN likmi degvielai no 24 līdz 13 procentiem, bet akcīzes nodokli dīzeļdegvielai - no 42,8 līdz 33 centiem par litru.
Saskaņā ar viņa aprēķiniem, pēc šīm izmaiņām dīzeļdegvielas litra cena, kas pašlaik ir 2,10 eiro, varētu samazināties līdz aptuveni 1,80 eiro.
Matemātiski šis aprēķins ir pareizs, ja nodokļa samazinājums pilnībā atspoguļojas mazumtirdzniecības cenā un pārējās degvielas izmaksu sastāvdaļas paliek nemainīgas. Šajā gadījumā 60 litru tvertnes uzpildīšana izmaksātu aptuveni par 18 eiro lētāk nekā pašreizējā cena - 2,10 eiro par litru.
Pēc Kelvarta teiktā, pašreizējā cenu pieauguma sekas ietekmē ne tikai autovadītājus. Viņš uzskata, ka degvielas cenu pieaugums palielina uzņēmumu izmaksas, kas savukārt ietekmē preču un pakalpojumu izmaksas.
Kelvarta aprēķini parāda, cik lielā mērā degvielas cenas varētu samazināties, ja viņa ierosinātie nodokļu samazinājumi pilnībā atspoguļotos gala cenā degvielas uzpildes stacijā. Tomēr patiesībā degvielas cenas ir atkarīgas ne tikai no nodokļiem.
Cita starpā tās ietekmē globālais naftas tirgus, degvielas iepirkuma cena mazumtirgotājiem, transports un citas izmaksas. Savu lomu spēlē arī degvielas uzpildes staciju ķēžu cenu politika.
Arī valdība ir pievērsusi uzmanību nodokļiem augsto enerģijas cenu apstākļos.
Pavasarī tika pieņemts lēmums atcelt iepriekš plānoto akcīzes nodokļa palielināšanu enerģijas produktiem, lai mazinātu fosilā kurināmā cenu pieauguma ietekmi, ko izraisījis konflikts Tuvajos Austrumos. Vienlaikus Finanšu ministrija norādīja, ka šis lēmums valsts budžetam izmaksās desmitiem miljonu eiro.
Tas atklāj arī citu Kelvarta priekšlikuma pusi. Lai gan nodokļu samazinājums patiešām var samazināt degvielas galīgo cenu, tas nozīmē arī nodokļu ieņēmumu samazinājumu valsts budžetā. Turklāt turpmāks globālo naftas cenu pieaugums varētu daļēji kompensēt nodokļu samazinājuma ietekmi.
Tāpēc nodokļu samazinājums automātiski nenozīmē, ka katrā degvielas uzpildes stacijā tiks rādīts Kelvarta aprēķinātais skaitlis. Tomēr atšķirība varētu būt ievērojama autovadītājiem.
