Aizvadītajās trīs diennaktīs dzēsti jau 55 (!) kūlas ugunsgrēki. Pirms pusnakts sestdien VUGD saņēma izsaukumu uz Ķekavas pagastu, kur dega pērnā gada zāle viena hektāra platībā. Ugunsgrēkā cieta cilvēks, kurš nodots mediķiem. Savukārt Kūku pagastā dega kūla 5000 kvadrātmetru platībā. Bija spēcīgs vējš, un liesmas sasniedza šķūni. Pelnos pārvērtās dēļi, kas atradās degošajā pļavā. Bet pirmais kūlas ugunsgrēks šogad tika uzkurināts jau februārī.
Kūlas dedzināšanu var vērtēt kā darbību, kuru veic personas ar psihiskām novirzēm. Jautājums - kādēļ šādu darbību dēļ jācieš cilvēkiem, dzīvniekiem, visai dabai? Pērnā gada zālē ziemu pavada dažādi dzīvnieki, daudzi agrā pavasarī jau audzina tikko dzimušos mazuļus. Par to, kas notiek pērnajā zālē, “Neatkarīgās” saruna ar zooloģi Intu Langi, Latvijas Nacionālā dabas muzeja komunikācijas nodaļas vadītāju.
Ja vēl kāds nesaprot, izstāstiet, lūdzu, kāpēc dedzināt kūlu ir slikti un noziedzīgi.
Vecajā zālē - kūlā - atrodas dažādi dzīvnieciņi. Tie ir abinieki - vardes un krupji, čūskas, kas var nepatikt, bet arī viņām dabā ir vieta. Februāra beigās, marta sākumā pasaulē nāk pirmie zaķēnu metieni. Zaķu mammas savus bērnus atstāj vecajā zālē, aiziet savās dienas gaitās, atnāk pazīdīt bērnus un atkal dodas tālāk.
Dedzinot kūlu, cilvēki nezina, kas tajā kūlā atrodas. Pat nerunāsim par daudziem un dažādiem kukainīšiem, kuri ir aizsargājami un dabai nepieciešami. Augsnes virskārta arī nav neapdzīvota: tur ir kukaiņi, zirnekļi, gliemeži, dažādas dzīvības formas.
Arī putni agrā pavasarī jau veido ligzdas. Cīruļi un ķīvītes jau ir atgriezušies, daudzi veido ligzdas lauksaimniecības zemē, daudzi - kūlā. Esmu redzējusi kūlas dedzināšanas vietās sadegušas ligzdas ar visām olām…
Cik gadus mēs par to jau runājam? Dedzinātāju nelietībai robežu nav?
Nezinu, no kuriem gadiem tas ir sācies, bet, ja zāli pļauj regulāri, nekāda kūla nākamajā gadā nav jādedzina. Bet sliņķi un vienkārši uguns mīļotāji neiedomājas, ka viņu prieka pēc aiziet bojā tik daudz dzīvību. Ja runājam par augsni, tai vecā zāle ir vajadzīga, jo tajā ir barības vielas. Tā dabā ir iekārtots, jo vecā zāle un lapas dod barības vielas jaunajiem augiem.
Likums pret kūlas dedzinātājiem ir pietiekami bargs?
Ja pieķer, sods ir diezgan bargs. Bet nelaime ir tāda, ka tos ugunsgrēku izraisītājus jau nevar pieķert. Sods ir, bet pie rokas pieķert gandrīz nav iespējams. Ugunsdzēsēju ekipāžas un policijas auto arī nestāv uz katra stūra.
Dedzinātāji pat nenojauš, kādās mokās iet bojā dzīvnieki.
Manuprāt, jānomainās paaudzēm, tad domāšana, cerams, paliks skaidrāka un labāka. Bet tas ir lēns process. Mērķauditorija ir jauni cilvēki: viņiem jāparāda, kas notiek ar dzīvniekiem, kad viņus spīdzina ar uguni. Protams, nevar cerēt, ka visi pēkšņi kļūs līdzcietīgi: nu, ezītis sadega, kas tad tur, atnāks nākamais, zaķīšu arī pilnas malas - metiens trīsreiz gadā. Pilsētniekiem empātija nereti ir pārspīlēta, laukos tas ir citādi: sadega zaķītis, un kas par to? Un tomēr es ceru, ka nākamajās paaudzēs cilvēku attieksme pret dabu mainīsies.
Neesmu pārliecināta. Pirmais kūlas ugunsgrēks šogad bija jau februārī.
Tas ir apbrīnojami. Kāds speciāli sameklē sausāku vietu, lai aizdedzinātu pērno zāli. Bet par to ir jārunā. Varbūt kaut kas būs citādi.
Jāatgādina, ka arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests gadu no gada tautai stāsta par briesmām un postu, ko nodara kūlas dedzināšana. Ir svarīgi atgādināt, kas ir kūlas ugunsgrēks, kā to novērst savas mājas tuvumā, kā rīkoties situācijā, ja redzi, ka izcēlies kūlas ugunsgrēks. VUGD brīdina - kad sausā zāle aizdegas, uguns ļoti ātri izplešas un deg ļoti lielas teritorijas.
Kūlas ugunsgrēks var ļoti strauji palikt liels. Ja tu esi pamanījis kūlas ugunsgrēku - nekavējoties zvani 112! Ja tev pašam nav telefona, tad meklē kādu, kas varētu piezvanīt 112 un izsaukt ugunsdzēsējus glābējus! Kūlas ugunsgrēki ir neprognozējami - tie var ļoti strauji izplatīties, īpaši saulainā un vējainā laikā. Tādēļ, ja redzi kūlas ugunsgrēku, nekavējoties zvani 112! Nefotografē, nefilmē, bet ziņo ugunsdzēsējiem glābējiem! VUGD atgādina, ka kūlu dedzināt ir aizliegts un tā ir sodāma rīcība! Tā apdraud cilvēku veselību un dzīvību, īpašumu, kā arī tā rada būtisku kaitējumu dabai! Naudas sods par ugunsdrošības prasību neievērošanu fiziskajai personai ir no 30 līdz 280 eiro, bet juridiskajai personai - no 280 līdz 1400 eiro (tai skaitā ir jāveic pasākumi, lai teritorijā nenotiktu kūlas vai zāles degšana). VUGD sadarbojas ar Lauku atbalsta dienestu, kuram sūta informāciju par kūlas degšanas vietām. Ja ir degusi kūla, zemes īpašniekiem tiek samazināts Eiropas Savienības platību maksājums. Kūlas ugunsgrēku dzēšana ugunsdzēsējiem glābējiem ir fiziski smags un ilgstošs darbs! Kūlas ugunsgrēkiem ir raksturīgas lielas degšanas platības, dzēšana pārsvarā iespējama tikai ar rokām. Uz vietām, laukiem, kur kūla deg, nereti ceļi ir neizbraucami. Ugunsdzēsēju glābēju tehnika attīstās, un mūsdienās izmanto arī dronus, ar kuriem no augšas var redzēt ugunsgrēka teritorijas. Tas ir svarīgi, jo var redzēt, vai uguns tuvojas ēkām. Tāpat var gadīties, ka ar dronu ieraudzīs cilvēku, kurš sauso zāli ir aizdedzinājis, un būs iespējams šo cilvēki sodīt. Ugunsdrošības noteikumi nosaka, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka. Arī tu esi atbildīgs, lai tavā pagalmā, tavā īpašumā neizceltos ugunsgrēks. Teritorijas sakopšana ir jāveic pastāvīgi - regulāri to attīrot no atkritumiem, un teritoriju ap ēkām 10 metrus platā joslā attīra no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām.
