Kāds, protams, varētu pasmieties par to, ka, piemēram, Zviedrijā ievieš stingrākus kaķu turēšanas noteikumus, kas pasargā dzīvniekus no vientulības, depresijas, stresa utt. Sak, pasargājiet labāk cilvēkus. Bet neaizmirsīsim, ka kaķi un citi mīļumdzīvnieki paši sevi nevar pasargāt no dažādām likstām, toties cilvēki var. Kas notiek Zviedrijā, un kas notiek pie mums un kaimiņvalstīs?
Zviedrijā kaķiem paradīze
Zviedrijas Lauksaimniecības padome saskaņā ar valsts Dzīvnieku labturības likumu pieņēma noteikumus, kas paredzēti, lai nodrošinātu, ka kaķi regulāri kontaktējas ar cilvēkiem un netiek atstāti vieni uz ilgu laiku. Turklāt kaķiem jābūt pieejamai arī citu kaķu sabiedrībai. Zviedri arvien pastiprina apņemšanos nodrošināt dzīvnieku labturību.
Zviedrijā jaunie noteikumi nosaka, ka iedzīvotājiem jāpārbauda savi kaķi vismaz divas reizes dienā. Kaķu saimniekiem jāapliecina, ka viņu pūkainie draugi bagātina viņu dzīvi un pretī saņem labklājību. Runa nav tikai par kaķu barošanu un pajumtes došanu, bet arī par sociālās mijiedarbības nodrošināšanu. Komunikācija un kontaktēšanās ar kaķi tiek uzskatīta par svarīgu kaķa labklājībai. Tādēļ Zviedrija ieviesa jaunas prasības kaķu saimniekiem. Zviedri izvēles priekšā: vai nu biežāk jākomunicē ar kaķi, vai arī jāgaida naudas sods.
Zviedrijas Lauksaimniecības padome ir noteikusi, ka kaķu īpašniekiem valstī ir jāpārbauda savi kaķi vismaz divas reizes dienā. Vienkārša barības un ūdens izsniegšana neskaitās. Noteikuma mērķis ir nodrošināt, lai īpašnieki pievērstu uzmanību sava kaķa uzvedībai un veselībai. Ja kaķis neuzvedas kā parasti, tas var liecināt par slimību, traumu vai stresu, kas, ja to neārstē, var radīt nopietnākas problēmas.
Šis noteikums attiecas gan uz iekštelpu, gan āra kaķiem. Tas nozīmē, ka pat tad, ja kaķis ir tipisks kūts kaķis, saimniekam joprojām ir jāpārbauda, lai pārliecinātos, ka tas ir labā veselības stāvoklī. Noteikums arī mudina biežāk pārbaudīt kaķi, ja tas ir slims, grūsns vai ievainots.
Zviedrijas Lauksaimniecības padome piemēro bargu sodu, ja kaķa īpašnieks atstāj novārtā savu mājdzīvnieku. “Ja [apgabala administratīvā padome] atklāj, ka neesat ievērojis noteikumus, tā var pieprasīt, lai jūs novērstu trūkumus. Šī prasība var tikt apvienota ar naudas sodu, ja jūs nenovēršat trūkumus. Jums var tikt piespriests arī naudas sods vai brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem, ja tiesa jūs notiesā par dzīvnieku labturības tiesību aktu pārkāpšanu,” teikts noteikumos.
Mājas kaķi mēdz uztvert cilvēkus, ar kuriem viņi dzīvo, kā līdziniekus. Tāpēc pieradināti kaķi laiza, kopj un glāsta savus cilvēkus, līdzīgi kā viņi to darītu ar citiem kaķiem. Tas arī izskaidro, kāpēc viņi dažreiz dāvina beigtus dzīvniekus saviem saimniekiem, jo pēc medībām viņi jūs uzskata par daļu no savas drošās "galvenās teritorijas". Vēl viena pazīme, ka kaķis ir izveidojis saikni ar jums, ir "lēni mirkšķinot acis" - žests, kas norāda uz uzticību.
Zviedrijā neatkarīgi no tā, vai jums jau pieder kaķis vai domājat par tā iegādi, vislabāk ir regulāri ar to komunicēt, neatkarīgi no tā, vai to pieprasa kādi noteikumi. Tas ir lielisks veids, kā pārliecināties par sava kaķa drošību, vienlaikus nodrošinot sociālo laiku, kas ir noderīgs jums abiem, vēsta portāls “upworthy.com”.
Arī Latvijā ir savas prasības
Latvijā ir Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 266 “Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai”.
Noteikumi ir rakstīti uz papīra, taču reālajā dzīvē situācija ir citāda. Simtiem (tūkstošiem) kaķu klaiņo, nodzīvojot īsu un grūtību pilnu dzīvi. Problēmas pamats ir pats cilvēks. No kurienes tad šie kaķi rodas? Nesterilizētie dzīvnieki vairojas ģeometriskā progresijā, bet sākotnēji kāds nesterilizēts “dzimtas tēvs” vai “dzimtas māte”, iespējams, tiek izmesti no mājām. Ir cilvēkveidīgas radības, kas vienkārši pamet savus dzīvniekus. Ir arī miskastveida dzīvokļi, kuros pavairo dzīvniekus, lai tos pārdotu. Variantu ir daudz, un dzīvnieku mocītājus Latvijā iespējams saskaitīt vairumā. Taču nav daudz to, kuri rūpētos par dzīvnieku labturību.
Labturības prasības nosaka dzīvnieka iegādes un arī tirdzniecības noteikumi. Bet daudzi jaunie saimnieki, iegādājoties savu kaķi, bieži tos nemaz nezina. Kaķēnam pārdošanas brīdī jābūt vismaz 10 nedēļām vecam, jāveic vakcinācija.
Likums nosaka arī to, ka kaķim, kurš ir sasniedzis sešu mēnešu vecumu, brīvi uzturēties ārpus saimnieka teritorijas ļauts tikai gadījumā, ja dzīvnieks ir sterilizēts. Viena nekastrēta runcīša došanās brīvās pastaigās nozīmē, ka viņš sapārosies ļoti daudz reižu. Rezultāts - desmitiem jaunu kaķēnu, kuri nesaņems pienācīgu aprūpi, nodzīvojot īsu un nožēlojamu mūžiņu.
MK noteikumi paredz, ka kaķim jābūt brīvai pieeja svaigam dzeramajam ūdenim un pārtikai. Iekštelpu kaķiem jānodrošina kaķu tualete un kontakts ar cilvēku vismaz reizi divās dienās, kā arī dzīvojamā platība, kas nav mazāka par pieciem kvadrātmetriem uz katru kaķi, ja kaķis ir vecāks par sešiem mēnešiem - tas ir limits, cik kaķu var dzīvot vienā mājoklī.
Kas notiek Lietuvā un Igaunijā?
Tāpat kā citās ES valstīs kaķu labturība Lietuvā kļūst stingrāka, koncentrējoties uz obligātu mikročipēšanu, reģistrāciju un atbildīgu pavairošanu. Lietuva ievēro ES normas, kas prasa dzīvnieku identifikāciju, trakumsērgas vakcināciju un humānu izturēšanos, tostarp stingrāku kontroli pār tirdzniecību un audzēšanu.
Īpatnēja ir Igaunijas pieeja. Dzīvnieku aizsardzības savienība rosinājusi izveidot reģistru, kurā tiktu iekļauti dati par cilvēkiem, kuriem aizliegts turēt mājdzīvniekus saistībā ar to labturības noteikumu pārkāpumiem, proti, ja saimnieks izturas pret savu mājdzīvnieku nežēlīgi. Taču Igaunijas valdībā dzīvnieku tiesību aizstāvju iniciatīvu vērtēja ar piesardzību.
Kaut arī Igaunijas likumdošana ļauj noteikt personām aizliegumu turēt mājdzīvniekus, ja tiek konstatēta nežēlīga izturēšanās pret dzīvniekiem vai pienākumu nepildīšana dzīvnieku aprūpē. Taču pēdējos gados šāds aizliegums praksē plaši netiek piemērots. Tātad pāridarītāju nav? Tas gan ir apšaubāmi.
Igaunijas dzīvnieku aizstāvji uzskata, ka jāizveido pārkāpēju reģistrs. Tas aizliegtu iegādāties dzīvniekus tiem, kuriem tas ir aizliegts. Igaunijas Tieslietu un digitālo tehnoloģiju ministrija uzsvēra, ka šāda reģistra izveidi vajadzētu rūpīgi izvērtēt, apsverot datu vākšanas, piekļuves, reģistra lietderīguma un tehnisko risinājumu jautājumus. Vienvārdsakot, kādu laiku birokrātiski paķimerēsimies, tad jau tie dzīvnieku aizstāvji rimsies. Bet domāju, ka tāds reģistrs būtu nepieciešams arī Latvijā.
No Zemes līdz zvaigznēm
Ko domā dzīvnieku patversmes saimniece Ilze Džonsone par to, ka Zviedrijā ievieš stingrākus kaķu turēšanas noteikumus, kas pasargā dzīvniekus no vientulības, depresijas, stresa? “Man šķiet, ka kaķi ir ļoti pašpietiekami dzīvnieki. Protams, nedrīkst viņus ilgstoši atstāt vienus pašus, bet teikt, ka viņi cieš no depresijas, kamēr mēs visi esam darbā, nebūtu pareizi: kaķi vienkārši bauda dzīvi un atpūšas,” saka Ilze.
Savukārt ar suņiem ir citādi: pēc Ilzes domām, ja suns ir viens pats vairāk par sešām stundām, viņš kļūt depresīvs un pamests. Kaķis grib būt kopā ar savu cilvēku tikai tad, kad viņš pats to grib. “Bet tas ir lieliski, ka tiek izstrādāti jauni noteikumi par labu dzīvnieku labturībai. Ja runājam par mūsu valsti - tieši no normatīvu viedokļa, no uzraugošo institūciju viedokļa - ir svarīgi nosacījumi. Piemēram, nekavējoties reaģēt, ja cilvēks cietsirdīgi izturas pret dzīvnieku. Ja mēs saprotam, ka suņi un kaķi ir mūsu ģimenes locekļi, un suņi visu savu dzīvi ir mūžīgie bērni, institūcijas uzreiz reaģē uz cietsirdību. Vardarbība pret dzīvniekiem ļoti bieži nāk no pašiem saimniekiem, tāpēc nepietiek vien ar to, ka pārbauda, vai konkrētajam dzīvniekam ir pase un vakcinācijas, bet par pārējo atliek vien noplātīt rokas - tas nepasargās dzīvnieku no vardarbības,” uzskata Ilze.
Viņa piebilst, ka bērnu izņem no ģimenes, ja bērna dzīvība ir apdraudēta, jo vilcināties nedrīkst. “Diemžēl Dzīvnieku aizsardzības likumā nav tādas regulācijas, ka dzīvnieks ir jāizņem no apdraudošās vides,” turpina Ilze, “atnāk inspektors, bet viņam nav tiesību paņemt dzīvnieku. Taču, par laimi, šis jautājums tiek kustināts. To vajag noregulēt, jo tas nav neiespējami. Bet mūsu dzīvnieku aizstāvības likumi, salīdzinot ar Zviedriju, pagaidām ir tik tālu, cik no Zemes līdz zvaigznēm.”
