Elita Veidemane / Viedokļi

Saeimas komisijā deputāti lēmuši paaugstināt jaunieša vecuma slieksni līdz 30 gadiem. Atrisinātos galvenā problēma: ja trīsdesmitgadīgs cilvēks dzīvo vecāku dzīvoklī, nemācās un nestrādā, viņam nav ne sievas, ne bērnu, vienkārši vajag viņu nosaukt par jaunieti, un – nebūs nekādu pārmetumu. Ja nopietni: problēma ir dziļāka, un to aplūko politologs Filips Rajevskis, psihoterapeits Nils Konstantinovs un Saeimas deputāts Česlavs Batņa (AS).

Mūžībā 7. februārī aizgājis Bruno Javoišs, Latvijas pretošanās kustības varonis. Divdesmit divus gadus jaunais Rīgas aviācijas institūta students Bruno 1963. gada 5. decembra naktī uzkāpa 76 metrus augstajā Rīgas radiotornī, kas atradās blakus galvenajai milicijas pārvaldei, un pacēla paša šūto sarkanbaltsarkano karogu. Tas plīvoja visu dienu, jo miliči nespēja uzkāpt tornī, kas bija apledojis. Bet 5. decembris bija PSRS konstitūcijas diena, un plīvojošais “buržuāziskās” Latvijas karogs izskatījās kā negants, latviski izaicinošs pliķis krieviski pārveidotās Rīgas sejā.

Saeimas deputāts Aleksejs Rosļikovs (“Stabilitātei”) vairs neslēpjas aiz pareizām Latvijas aizstāvības frāzēm, tagad viņš nodarbojas ar nacionālā naida kurināšanu un sāk draudēt tiem, kuri iestājas par latviešu valodu. Rosļikova darbība ir pelnījusi ne tikai formālu nosodījumu, bet arī Valsts drošības dienesta uzmanību. Mūsu aptaujātie Saeimas atbildīgo komisiju deputāti uzskata, ka nacionālo naidu kurinošie ieraksti Rosļikova sociālo tīklu kontos ir nacionālās drošības jautājums.

Jautājumi par žurnālista Lato Lapsas aizturēšanu, vārda brīvību un demokrātiju nebūt nav izgaisuši.  Kādēļ varas apcirkņos tāds mulsums par notikušo – to lūdzām skaidrot Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājas biedram Augustam Brigmanim (ZZS), komisijas sekretāram Didzim Šmitam (AS) un deputātam Aleksandram Kiršteinam (pie frakcijām nepiederošs).

Pirms dažām dienām Latvijas Televīzija (LTV) demonstrēja Polijai un Baltijas valstīm klaji naidīgu un melīgu poļu režisores Agņeškas Hollandas aktierfilmu “Zaļā robeža” (“Zielona granica”). Sabiedrisko mediju ombuds Edmunds Apsalons sola izvērtēt LTV demonstrēto propagandas filmu un jau tuvākajā laikā sniegt savu atzinumu.

Vai nevar sanākt tā, ka Latvijai par uzdrīkstēšanos lūgt Ziemeļvalstu policijai kabeļrāvēju kuģus aizturēt un tos pārmeklēt vēl nāksies maksāt brangu naudu kuģu īpašniekiem un frakta turētājiem par kuģa un kravas dīkstāvi? Izrādās – jautājums ir vietā, un uz to aptaujātās amatpersonas tā īsti pat nespēj atbildēt.

Mazo Andreju atrada apsnigušu, viņš gulēja pie sliedēm, sarāvies čokuriņā. Kājās bija tikai zeķītes. Melnā tumsa un krītošais sniegs slēpa zēna pēdējos soļus, un Dievs vien zina, ko viņš izjuta šajā ziemas naktī, stingstot un izmisumā raudot. Policists atrada Andreju 21.40, un tas notika deviņas stundas pēc Andreja pazušanas. Zēns gulēja sniegā kilometru no mājām.

Formāli atbilstoši normatīvajiem aktiem darbaspēka ievilināšana Latvijā notiek it kā likumīgi. Taču joprojām nav skaidrības, kā no varas puses notiek un vai vispār notiek ievilinātā ārvalstnieku darbaspēka kontrole, un nav pārliecības, vai valdība ir apzinājusi vai mēģinājusi apzināt sekas šādai īpaši nekontrolētai darbaspēka ievilināšanai.

Valsts policija rosinājusi prokuratūrai apsūdzēt bijušo Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) pasniedzēju, Senās mūzikas katedras vadītāju Māri Kupču par izvarošanu un seksuālu vardarbību pret studentēm. Pierādījumu gan nav nekādu, vien pliki apgalvojumi, tomēr tas netraucē “rosināt apsūdzēt” nevēlamo, bet nu jau bijušo pasniedzēju. Par rosinājumu apsūdzēt Māris Kupčs uzzināja no medijiem.

Eiropā pastāvīgi ir izvietoti aptuveni 65 000 ASV karavīru, savukārt rotācijas kārtībā Eiropā atrodas vairāki desmiti tūkstošu ASV militārpersonu. ASV prezidents Donalds Tramps nesen darīja zināmu, ka tiek plānots izvest no Eiropas ap 20 000 amerikāņu karavīru. Ko tas nozīmē Latvijai?

Janvāra pavasarīgajā miglā aizgājis Jānis Peters. Atskatīdamies uz padarīto, pamādams ar grumbaino roku palicējiem. Sirsnību acīs saglabājis un rāmu, siltu valodu atmiņās atstājis. Mēs paliekam un daudz ko atceramies. Dzejnieka Jāņa Petera pirmā grāmata “Dzirnakmens” maksāja 12 kapeikas. Neliela grāmatiņa, vien ar 60 lappusēm, ko bija piepildījis divdesmit deviņus gadus jaunais dzejnieks, bija kā uzarta zeme, kurā mita mīlestības dārgakmeņi un atziņu dzirnakmeņi.

Sabiedrības sašutumu nesen izraisīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā izskanējusī doma: pašvaldībām trūkstot līdzekļu, tāpēc pašdarbības kolektīviem būšot pašiem jāpiemaksā par piedalīšanos pasākumos pirms 2028. gada dziesmu un deju svētkiem. Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) vadītāja Signe Pujāte komisijas sēdē uzsvēra, ka samaksa no kolektīvu dalībniekiem starpsvētku pasākumos tiks prasīta pirmo reizi, taču citu iespēju neesot. Par šo un citām tēmām sarunājos ar vairākiem nacionāli domājošiem cilvēkiem: ar Ēriku Hānbergu, Janīnu Kursīti un Uldi Marhilēviču.

Nav pamata brīnīties par to, ka Rīga kļūst arvien “krāsaināka”: derīga uzturēšanās atļauja patlaban ir vairāk nekā 130 000 trešo valstu pilsoņu. Īpaši daudz ir ieceļotāju no Indijas un Vidusāzijas, sevišķi – no Uzbekistānas. Tiešajos reisos no Uzbekistānas Rīgā katru nedēļu ielido vairāki simti uzbeku. Uz kāda pamata viņi šeit tiek ielaisti – nav skaidrs. Robežsardzes pārstāvji apgalvo, ka viņi iztaujājot ieceļotājus. Turpināsim pētīt šo jautājumu. Bet ir vēl kāds aspekts, par ko skaļi netiek runāts.

22. janvārī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā izskanēja doma: pašvaldībām trūkstot resursu, tādēļ pašdarbības kolektīviem, iespējams, būs pašiem jāpiemaksā par piedalīšanos pasākumos pirms XXVIII Dziesmu un deju svētkiem, kas notiks 2028. gadā. Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) vadītāja Signe Pujāte komisijas sēdē norādīja, ka dalības maksa no kolektīvu dalībniekiem starpsvētku pasākumos tiks prasīta pirmo reizi, taču citu iespēju neesot. Tas notikšot Salaspilī un Siguldā. Iespējams, arī citur.

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien paziņoja, ka NATO dalībvalstīm jāpalielina savi aizsardzības izdevumi līdz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). “Viņi [dalībvalstis] var to atļauties, taču tiem jābūt 5%, nevis 2%,” norādīja Tramps. Latvijas iekšzemes kopprodukts 2023. gadā bija 43,63 miljardi eiro. Pieci procenti ir aptuveni 2,181 miljards eiro. Kur ņemt tādu naudu? Turklāt Latvijas IKP 2024. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2023. gada 3. ceturksni, samazinājās par 2,4%. Šo situāciju analizē Jānis Sārts, Māris Kučinskis, Juris Dalbiņš un Gaidis Zeibots.

“Informācijai par notiekošo jābūt katru dienu, ne tikai vienreiz nedēļā laikrakstā Atmoda”,” mēs, atmodieši, nospriedām un, sākot ar 13. janvāri, sākām printēt skrejlapas, kuras dalījām barikāžu sargiem. Tas notika 1991. gadā. Nu vīri pie ugunskuriem ne tikai klausījās ziņas, kas skanēja no mazajiem pārnēsājamajiem radioaparātiem, bet arī lasīja mūsu skrejlapas. Būt informētiem – tas bija svarīgi. Pāri barikādēm 19. janvārī pāršalca ziņa, ka 20. janvārī, iespējams, var notikt kas nopietns.

NATO ģenerālsekretārs Marks Rite brīdina par iespējamu karu ar Krieviju, un tas varot sākties pēc četriem vai pieciem gadiem, tāpēc jādara viss, lai to novērstu. Eiropas Savienība šobrīd izskatās visai gļēva un sagurusi, un rodas jautājums: cik lielā mērā šajos un turpmākajos gados Eiropa spēs vienoties un stiprināties, lai “darītu visu” kara novēršanai? “Neatkarīgā” sarunājas ar ekspertiem: ar Vidzemes augstskolas vadošo pētnieku Gati Krūmiņu, Eiropas Parlamenta viceprezidentu Robertu Zīli un vēsturnieku Kārli Daukštu.

Aplūkojot iepriekšējo skolēnu dziesmu un deju svētku logo, var secināt, ka ir bijušas veiksmes un mazākveiksmes, iedvesmojoši un mazāk iedvesmojoši simboli, kas attēlo jauniešu un bērnu aizrautīgās prasmes. Šā gada skolēnu dziesmu un deju svētku logo daudzbalsīgi nodēvēts par zarnu rituli.

Maskavā oficiālā vizītē ieradās Slovākijas parlamenta deputātu delegācija, ko vadīja prokrieviski noskaņotais parlamenta priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Danko. Kopā ar viņu bija arī deputāti no prokremliskā premjerministra Roberta Fico vadītās partijas “Kurss – sociāldemokrātija”. Vizītes mērķis: risināt gāzes piegādes jautājumus un stiprināt draudzību ar diktatoru Putinu. Slovākijas lidmašīnai nācās mest līkumu ap Poliju, lidojot pāri Čehijai un Vācijai. Toties Latvija laipni atļāva izmantot savu gaisa telpu. Tas bija diplomātisks solis vai arī tam piemita kāda morāles drumsla? Par to jautājām sociologam Aigaram Freimanim un politologam Andim Kudoram.

Redakcija saņēma vēstuli par pieredzēto dzīvnieku patversmē “Mežavairogi”. Pēc autores domām (viņas vārds redakcijai ir zināms), patversmē tiek pārkāptas dzīvnieku tiesības uz normālu aprūpi un uzturēšanu, turklāt – kā apgalvo autore, – nesen gājuši bojā divi jauni suņi.

2024. gadā Eiropas Insulta organizācijas konferencē Šveices pilsētā Bāzelē tika pasniegti programmas “Angels Initiative” apbalvojumi “Angels Awards”, kurus piešķir insulta vienībām, kas atbilst starptautiskam ekselences līmenim insulta ārstēšanā un pacientu aprūpē, ņemot vērā stingrus kvalitātes kritērijus. Eiropas, Āfrikas un Āzijas vairāk nekā 8600 insulta vienību konkurencē Stradiņa slimnīcas insulta vienība – Neiroloģijas klīnika – atzīta par vienu no labākajām pasaulē insulta ārstēšanā un pacientu aprūpē. Tai jau 25. reizi piešķirts visaugstākais jeb dimanta līmeņa apbalvojums. Par to “Neatkarīgajai” stāsta Stradiņa slimnīcas neirologs, insulta vienības virsārsts Dr. Kristaps Jurjāns.

Jaunā gada pirmajās dienās piezvanīju Raimondam Paulam. Klausuli pacēla viņa mazmeita – pazinu pēc balss. Sapratu, ka viņa sargā opīti no svešajiem. Kad sevi nosaucu, viņa skanīgi pasauca pie tālruņa savu mīļo vectēvu. “Vai, biedrene Veidemane!” tradicionāli norūca Maestro, atpazinis mani. Viņš – kā vienmēr – bija mazvārdīgs. Tomēr arī viņa mazvārdība bija tik ietilpīga.