Satversmes aizsardzības birojs (SAB) publiskojis savas 2025. gada darbības pārskatu. It kā jau tur nekas briesmīgs nav teikts. Ja vairākas pazīmes liecina par Krievijas agresīvajiem ilgtermiņa nodomiem, tā ir viena lieta – teorētisks atzinums. Pavisam cita lieta, ja tepat mums līdzās ar pilnu jaudu darbojas Krievijā izstrādāta programmatūra, kura kalpo “Rīgas satiksmes” darbībai. Arī nekas satraucošs?
Skaidrs ir tas, ka Krievija saglabās un pavairos militāro spiedienu ne tikai pret kaimiņvalstīm, bet arī pret NATO valstīm kopumā. Kā kopējo drošības situāciju vērtē Nacionālās apvienības priekšsēdētāja vietnieks un valdes loceklis, Saeimas deputāts Jānis Dombrava (NA) un Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (JV)?
SAB apgalvo, ka Krievijas radītie drošības izaicinājumi Eiropā strauji pieaug. Taču vienlaikus dienests norāda, ka patlaban Krievija Latvijai tiešu militāru apdraudējumu nerada, tomēr vairāki signāli liecina par iespējamiem ilgtermiņa nodomiem. Kādi varētu būt tie ilgtermiņa nodomi?
Jānis Dombrava uzskata, ka tie ir ļoti dažādi: tā ir politiskās vadības maiņa, mēģinot ietekmēt ES pirmās personas, kas būtu draudzīgākas Krievijai, lai uzlabotu attiecības. “Cits paņēmiens - radīt neapmierinātību sabiedrībā, veidot sarežģītu konfrontāciju. Pēdējos gados redzam, ka no Krievijas puses atsevišķās valstīs tiek izplatīts naratīvs, ka notiekošais Ukrainā nemaz neattiecas uz “mūsu valsti”. Protams, “mums” ir inflācija un citas svarīgas problēmas, kāda mums darīšana gar Ukrainu? Šādas runas kaut kādā brīdī efektivitāti var gūt,” saka Dombrava. Viņš piebilst, ka vairākās valstīs ir vērojams nogurums no šādas “apnikuma” fāzes.
Skaidrs, ka Krievija arī turpmāk saglabās šādu spiedienu. “Šobrīd esam iegājuši tādā vēstures fāzē, kurā militārie līdzekļi ir kā norma, ar ko ar ietekmēt valstis, bet vēl nezinām tās robežas, cik tālu drīkst iet. Mēs esam aukstā kara fāzē, kur Krievija stiprinās kapacitāti stiprināt savu militāro varēšanu. Eiropā tiek būtiski palielināti līdzekļi aizsardzībai,” teic Dombrava.
Bet jāņem vērā apgalvojumi, ka NATO lēnām sāk sabrukt. “Manuprāt, tā ir tāda vēlmju domāšana. Jāņem vērā tas, ka NATO nav testēta tādos nopietnos drošības izaicinājumos, kādi ir tagad. Pieņemu, ka NATO ietvaros ir valstis, kuras nevēlas palīdzēt tām valstīm, kurām uzbrukts. Pat ja kāda valsts mēģina sevi atstatīt nost, mehānisms tomēr strādātu,” saka Dombrava.
Vēl viena SAB tēze: “Krievijas attieksme pret Latviju arvien vairāk līdzinās tai, kāda bija pret Ukrainu pirms pilna mēroga iebrukuma.” Dombrava uzskata, ka šis apgalvojums jāpēta dziļāk. “Esmu pētījis retoriku, kāda pret Baltijas valstīm bija 2013. gadā. Pret Ukrainu tā bija daudz mērenāka. Tajos gados Latvija turējās TOP3 kā Krievijas ienaidniekvalsts. Bija gan militārie draudi, gan politiskie vēstījumi.”
Latvijā šogad vēlēšanas, un Dombrava domā, ka, redzot, cik strauji attīstās mākslīgais intelekts, cik reālistiskus video tas spēj sagatavot, atliktu uztaisīt tādu video pāris dienas pirms vēlēšanām, tas sasniegtu milzīgu auditoriju un atstātu graujošu iespaidu uz vēlēšanu rezultātiem. “Kaut ko īstu vai neīstu var izvilkt laukā, un vēlētājiem faktiski ir neiespējami atpazīt - tā ir patiesība vai nav, tāpēc jādomā ļoti rūpīgi,” piebilst Dombrava.
Uz jautājumu, vai Krievijas radītie drošības riski palielinās, Ainars Latkovskis atbild: “Sakarā ar pilna mēroga uzbrukumu tie, protams, ir palielinājušies. Krievi Ukrainā nevar sasniegt atzīstamu rezultātu, līdz ar to izskan draudi uzbrukt vēl kādai valstij. Tajā pašā laikā mūsu spējas aizstāvēties palielinās - aug citu valstu kontingenta iesaistīto karavīru skaits, mēs palielinām arī savus bruņotos spēkus dažādos variantos. Bet vispirms jāmaina likumdošana. Būtu labi, ja cilvēki apzinātu tā dēvētos “ždunus” (gaidītāji - krievu val.) un ziņotu par viņiem. Tu zini savu apkārtni, tu palīdzi zemessardzei.”
Latkovskis atceras, ka bija laiki, kad visi baidījās nosaukt vārdā agresorus: “Ne tikai vienkāršie cilvēki vairījās Krievijas agresorus tā dēvēt, to neteica pat NATO amatpersonas. Tagad mēs nebaidāmies Krieviju nosaukt vārdā.” Latkovskis atzīst, ka, ja Krievija zaudētu karā, tā censtos uzbrukt kādai citai valstij. “Krievija apzināti tēmē pa civilo sektoru, mēģinot izdarīt spiedienu uz iedzīvotajiem, lai viņi vērstos pret valdību. Bet sabiedriskās aptaujas un politiskās partijas apliecina, ka tauta nevērsīsies pret valdību. Un reģionāls karš ar NATO nebūtu iespējams: krievi redz, kas notiek ar viņu ekonomiku, karojot ar vienu valsti, kas nav NATO dalībvalsts,” teic Latkovskis.
Viņš uzskata, ka kopš 90. gadiem Eiropa ir snaudusi attiecībā uz militārajiem draudiem. “Toreiz piedalījos konferencēs, un goda vieta vienmēr atradās Krievijas vēstniekam. Un vācieši tikai ziņoja, ka kārtējās kazarmas tiek aizvērtas, ka tiek utilizēts militārais ekipējums, gatavojoties miera laikiem. Militārā industrija “sarāvās”, jo pasūtījumu nebija, bankas nedeva aizdevumus. Tie, kuri tagad ražo, to dara labi, bet apjomi ir nelieli. Bet vajadzētu ražot gan sev, gan Ukrainu nodrošināt.”
Krievijas attieksme pret Latviju ir melīgas propagandas pilna, un tam Latkovskis piekrīt: “Pat padomju laikos, kad no Krievijas uz šejieni brauca vasarnieki, viņi uzskatīja, ka te ir laba vieta, bet mēs tik un tā esam otrās šķiras cilvēki. Šos “stāstus” tagad mēģina atdzīvināt. Un vēl. Tas, kas notiek ar nelegālo migrāciju, nav Lukašenko ideja. Pamats nāk no Maskavas, jo tā daļa, kas tiek cauri, ir ar Krievijas vīzām.”
Latkovskis uzskata, ka Krievija mēģinās savstarpēji sanaidot latviešus, jo nāk vēlēšanas: noskaņot kreisi noskaņotus latviešus pret labēji noskaņotiem latviešiem. “Šie jautājumi ir jārisina citādi. Rietumos plaši izmanto sociālos tīklus. Ir vērts septiņas reizes izlasīt tekstus un padomāt. Pietiekami liels procents ir to, kas apgalvo, ka ziņas tiek iegūtas nevis no “nra.lv”, “la.lv” vai citiem ticamiem avotiem, bet no soctīkliem. Un tas jau paliek bīstami. Tīklā iemet kādu “ticamu” citātu vai video, kas uztaisīts ar mākslīgā intelekta palīdzību, un neviens nepārbauda, vai tie ir meli. Redzu sižetu, kur prezidents vai ministru prezidente runā par kaut kādiem laimestiem, un cilvēki notic! Būsim vērīgi.”
