Kampaņā “Nolaid slieksni” sociālajos tīklos komentāru vētra - diskrimināciju atpazīšanai tiks tērēta nauda, un vai tā ir mūsu nodokļu maksātāju nauda? Divu gadu laikā tiks tērēti 700 000 eiro. Ar to paredzēts veicināt sabiedrības izpratni par diskriminācijas izpausmēm.
Ko nozīmē kampaņa “Nolaid slieksni”, no kurienes nauda un kā tā tiks tērēta, vaicājām Labklājības ministrijai un Tiesībsarga birojam.
Vai ir gatava tāme, kurā sabiedrībai tiks paskaidrots, kur tieši un kādos pasākumos šī summa tiks iztērēta? Uz jautājumu atbildēja Aiga Isajeva, Labklājības ministrijas komunikācijas nodaļas vadītāja: “Gluži tāpat kā visā Eiropas Savienībā arī Latvijā tiek īstenotas Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas, kas tiek finansētas no Eiropas piešķirtajiem līdzekļiem. Konkrētās ES finansētās programmas un līdz ar to arī Labklājības ministrijas rīkotās kampaņas “Nolaid slieksni” virsmērķis ir ne tikai veicināt vienlīdzīgas iespējas, mazināt diskrimināciju un iedrošināt cilvēkus aktīvi līdzdarboties dažādos sabiedriskos procesos, bet arī caur dažādu šķēršļu mazināšanu uzlabot nodarbinātības rādītājus.
Kampaņas “Nolaid slieksni!” ietvaros visā Latvijā divu gadu garumā tiks īstenota virkne izglītojošu, informatīvu un pieredzi veidojošu pasākumu, piemēram, izglītojoši vebināri darba devējiem, publiskās sektora un izglītības iestāžu darbiniekiem, lai skaidrotu diskriminācijas negatīvo lomu izglītībā, darba vidē, veselības aprūpē, sociālajos pakalpojumos. Tāpat arī iedzīvotājiem būs iespēja piedalīties dažādās iesaistošās aktivitātēs kā cilvēkstāstu vakari, forumteātra izrādes un virtuālās realitātes un multisensorās pieredzes stendi jau šīs vasaras pilsētas svētkos. Kampaņas ietvaros tiek veidoti arī reklāmas klipi (audio, video, druka, tiešsaiste), kuros piedalās nevis aktieri, bet reāli cilvēki - kampaņas vēstneši, kas piekrituši dalīties ar saviem stāstiem.
40% kampaņas finansējuma tiks novirzīti informatīvu pasākumu veidošanai un īstenošanai, bet 60% - iedzīvotājus iesaistošu pasākumu veidošanai un rīkošanai.”
Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks publiski ir paudis: “Diskriminācija nav pieļaujama ne pret cilvēkiem ar invaliditāti, ne dzimuma vai vecuma dēļ.” Saprotams. Diskriminācijas gadījumā noteikums formāli attiecas uz visiem vienādi, taču praksē neproporcionāli var skart noteiktu grupu. Piemēram, liekot oficiantēm valkāt īsus svārkus, tiek diskriminētas musulmaņu sievietes vai gados vecākas sievietes. Taču par netiešo diskrimināciju nevar uzskatīt gadījumu, kad šāds noteikums, kritērijs vai prakse ir objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi un tā sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi, skaidrots Tiesībsarga biroja portālā.
Aiga Isajeva turpina: “Diskriminācija ir aizliegta neatkarīgi no tā, kādai cilvēku grupai kāds pieder. Kampaņā “Nolaid slieksni” īpaši pievērsīsim uzmanību diskriminācijai, kas rodas vecuma, dzimuma un invaliditātes dēļ, ar uzsvaru uz pārklājošo diskrimināciju - gadījumiem, kad cilvēki saskaras ar diskrimināciju, piemēram, vecuma un dzimuma dēļ vai dzimuma un invaliditātes dēļ vienlaikus. Tātad runāsim un izglītosim par situācijām, kur šie diskriminācijas iemesli savā veidā pārklājas un rada daudz augstākus šķēršļus cilvēkiem līdzvērtīgi iesaistīties darba dzīvē vai saņemt dažādus pakalpojumus.
Darba tirgū jaunas sievietes saskaras ar diskrimināciju (vecums + dzimums), tās nepieņem darbā, neskatoties uz viņu zināšanām, izglītību, spējām un pieredzi, jo valda priekšstats, ka viņas būs ilgstošā prombūtnē, jo piedzims bērni. Sievietes ar maziem bērniem saskaras ar stereotipiem, ka tieši viņas būs tās, kas “ņems” darba nespējas lapas, kad bērni slimos, nepieļaujot versiju, ka ģimenēs abi vecāki var parūpēties par bērniem viņu slimības laikā. Arī vīrieši saskaras ar diskrimināciju darba tirgū. Viens no mūsu kampaņas vēstnešiem Andris, piemēram, ir atlaists no darba 60 gadu vecumā. Tikai tādēļ, ka darba devējs ierauga viņa vecumu, Andrim ir lielas grūtības atrast jaunu darbu. Sievietes 50+ vecumā saskaras ar diskrimināciju darba tirgū, jo darba devēji viņas neuzskata par pietiekami kompetentām.
Mēs nevaram ietekmēt, kādus piemērus žurnālisti atrod publiski pieejamos materiālos - šajā gadījumā Tiesībsarga mājaslapā. Minētais piemērs, lai arī nav mūsu piedāvāts, ir korekts, lai skaidrotu situāciju, kur izpaužas netiešā diskriminācija.”
Varbūt musulmaņu sievietēm oficiantes darbs būtu piemērotāks musulmaņu zemēs? “Šis jautājums nav šīs kampaņas fokusā,” skaidroja Isajeva.
Diskriminācijas gadījumu Latvijā ir daudz. Tāpēc nav skaidrs, kāpēc netiek pievērsta pienācīga uzmanība, piemēram, tam, ka
reizēm latviešu jauniešiem tiek liegtas darba iespējas, ja viņi nezina krievu valodu. Arī tā ir diskriminācija.
Isajeva skaidro: “Kampaņas “Nolaid slieksni” īstenošanas laikā īpaša uzmanība tiks pievērsta gadījumiem, kad cilvēku ietekmē nevienlīdzīga attieksme nevis viena, bet vairāku iemeslu dēļ, un veidojas tā sauktā pārklājošā diskriminācija, kad dažādi faktori pastiprina viens otra ietekmi.
Vecuma diskriminācija, tai skaitā jaunu cilvēku diskriminācija, piemēram, darba tirgū, arī ir viens no kampaņas “Nolaid slieksni” fokusiem. Un gadījumos, kad kāds tiek diskriminēts vecuma un arī valodas dēļ, par šādām situācijām aicinām ziņot Valsts darba inspekcijai.
Vairāk par to, kā rīkoties šādās un citās diskriminējošās situācijās, ikviens Latvijas iedzīvotājs var uzzināt arī kampaņas mājaslapā: nolaidslieksni.lv. Tur esam nodrošinājuši ne tikai informāciju, kā rīkoties diskriminācijas gadījumā, bet arī ir norādīta konkrēta iestāžu kontaktinformācija, pie kurām var vērsties pēc palīdzības.”
Uz mūsu jautājumiem Tiesībsarga birojs atbildēja ar Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītājas Rutas Siliņas starpniecību. Mediju publikācijās uzsvērts viedoklis,
ka diskrimināciju ir grūtāk pamanīt brīžos, kad cilvēku ietekmē nevienlīdzīga attieksme vairāku iemeslu dēļ, piemēram, savienojot vecuma, dzimuma un invaliditātes faktorus. Tad nevienlīdzība kļūst vēl sarežģītāka un dziļāka.
Diskriminācija formāli attiecas uz visiem vienādi, taču dzīvē tā var neproporcionāli skart noteiktu grupu. Un tad tiek pieminēts gadījums ar oficiantēm, kurām liek nēsāt īsus svārkus, izslēdzot musulmaņu sievietes vai gados vecākas sievietes. Bet ja kritērijs ir objektīvi pamatots ar tiesisku mērķi un tā sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi, tad viss kārtībā. Vismaz tā skaidrots Tiesībsarga biroja portālā un faktiski arī Rutas Siliņas atbildē.
Mūsu jautājumi bija šādi. Kāpēc mums vajadzētu rūpēties par musulmaņu sieviešu svārku garumu? Vai ir vēl kas, ko tiesībsargs varētu rosināt, lai novērstu diskrimināciju? Piemēram, atļaut Latvijā staigāt hidžābos, parandžās utt., kā arī celt mošejas?
Ruta Siliņa: “Satversmē nostiprināts, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā un cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas. Diskriminācijas, tajā skaitā netiešās diskriminācijas, termina skaidrojums atrodams vairākos avotos.”
Siliņa uzsvēra: “Satversmes preambulā norādīts, ka Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka
pamattiesības un ciena mazākumtautības. Līdz ar to valsts, tajā skaitā arī tiesībsarga institūcijas, pienākums ir vērst uzmanību uz jau esošiem un iespējamiem pārkāpumiem, kas aizskar Satversmē nostiprinātās vērtības, neatkarīgi no cilvēka piederības dzimumam, vecumam, reliģiskajai vai citai pārliecībai vai citiem diskriminācijas pamatiem.”
