Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna ir pieļāvis iespēju Igaunijas teritorijā izvietot savu sabiedroto kodolieročus, arī Polijas prezidents Karols Navrockis izteicies, ka valstij vajadzētu veidot savas kodolgarantijas. Līdzīgus komentārus ir izteikušas arī citas Eiropas valstis, jo pēdējā gada laikā ir mainījušās attiecības ar ASV, kā arī jāņem vērā pieaugošie draudi no Krievijas. Ko domā darīt Latvija?
“Kodolieroču ievešana mūsu teritorijā - mēs neesam pret to. Mums nav doktrīnas, kurā mēs kaut kādā veidā būtu izslēguši, ja NATO to uzskata par nepieciešamu saskaņā ar mūsu aizsardzības plāniem, piemēram, kodolieroču izvietošanu mūsu teritorijā,” sacīja Cahkna. Ko par to domā Latvijas politiķi? Vai viņi domā tikai par to, kādus finansiālus atvieglojumus sniegt elektroauto pircējiem, varbūt par “zaļā kursa” vēl spilgtāku zaļināšanu? Vai arī par to, kā sirsnīgāk apsveikt musulmaņus ramadana svētkos - kā to izdarīja mūsu Ārlietu ministrija?
Tomēr ir arī politiķi, kuriem ir viedoklis par kodolieroču izvietošanu mūsu valsts teritorijā. Iztaujājām Saeimas deputātu Gunāru Kūtri (ZZS), Igoru Rajevu (frakcijām nepiederošs Saeimas deputāts) un Saeimas deputātu Ainaru Latkovski (JV).
Gunārs Kūtris: “Viena lieta - paziņot, ka valsts ir gatava izvietot savā teritorijā kodolieročus, bet pavisam cita lieta - kas valstij tos dos? Tas nav tik vienkārši. Un tā var būt tikai labā griba, sak, mēs esam gatavi izvietot kodolieročus. Bet man kā cilvēkam - ne kā politiķim - mazliet būtu bail no šādas iespējas. Ja Latvijā izvietotu kodolieročus, Latvija kļūtu par mērķi ienaidnieka kodolraķetēm. Turklāt es nepieļauju domu, ka mūsu valsts vadītājam būtu iespēja nospiest kodolpogu. Tas būtu, visticamāk, ASV kontrolē. Bet kopumā domāju, ka izvietot kodolieročus Latvijā - tā nav laba ideja. Mēs būtu vēl vairāk apdraudēti.”
Ainars Latkovskis: “Uz to, ka Marguss Cahkna ir pieļāvis iespēju Igaunijas teritorijā izvietot savu sabiedroto kodolieročus, es skatos pozitīvi. Tas nozīmē - aizstāvēt savu valsti pret agresoru. Piemērs tam ir Ukraina: šai valstij ar viltu izmānīja atomieročus, atdeva tos Krievijai un garantēja tās drošību. Kur tad tagad ir tā drošība? Līdz ar to, ja valstī tiks izvietoti kodolieroči, ienaidnieks septiņreiz padomās, vai uzbrukt šādai valstij. Kodolieroču izvietošana valstij nāk par labu. Arī Polija ir paziņojusi, ka ir gatava to darīt. Bet iespēja, ka Latvijā varētu izvietot kodolieročus, ir ļoti maza. Vai mēs paši nekļūstam par mērķi? Protams, ne. Neviens nemērķē uz tām valstīm, kuru arsenālā ir kodolieroči. Taču mums nav ne līdzekļu, ne iespēju pašiem izstrādāt kodolieročus un tos uzturēt. Igauņi arī runā ne jau par izstrādāšanu, bet gan par izvietošanu. Jāatceras, ka arī izvietošanas jautājums ir NATO kopīgais lēmums, un ar vienas valsts politisko paziņojumu tur nepietiek. Igauņiem vienkārši ir ļoti labi sabiedrisko attiecību speciālisti…”
Igors Rajevs: “Tādu pašu paziņojumu agrāk izteica arī poļi. Nav daudz valstu, kuru teritorijā izvietoti kodolieroči. Ir Francijā un Apvienotajā Karalistē. Pārējās valstis atturas no kodolieroču izvietošanas. Pluss ir tas, ka šī izvietošana dod zināmu drošības sajūtu un drošības garantijas. Un skaidrs, ka amerikāņi savus kodolieročus nepametīs. Bet, no otras puses, ir arī būtiski riski. Skaidrs, ka šādu ieroču noliktavas nepaliks nepamanītas, un tās kļūs par Krievijas uzbrukuma mērķiem. Tiks pastiprināta datu vākšana par konkrēto valsti, kā arī hibrīdkara paņēmieni pastiprināsies. Tāpēc viennozīmīgi pateikt - tas ir labi vai slikti - nevar. Turklāt vajag atšķirt: cik daudz šādos paziņojumos par kodolieroču izvietošanu ir PR darbības, cik daudz - informatīvā kara paņēmienu, cik daudz - reālās drošības.
Protams, Krievijā atkal pastiprināsies informatīvā kampaņa pret valsti, kas izsakās par kodolieroču izvietošanu. Ja runājam par reālo drošību - kodolieroči nekad neatrodas tik tuvu reālajai frontes līnijai. Turklāt tie izraisa nervozas darbības no ienaidnieka puses. Vienīgie, kuri varētu izvietot kodolieročus mūsu valstī, ir ASV. Bet tas faktiski ir neiespējami. Ja šādi ieroči pie mums tiktu izvietoti, mēs kļūtu par mērķi. Bet mēs jau tāpat esam mērķis. Ja pie mums tiktu izvietoti kodolieroči, šāds mērķis noteikti kļūtu prioritārs.”
Pirms nedēļas aģentūra “Bloomberg” ziņoja, ka vairākas Eiropas valstis ir sākušas apspriest no ASV neatkarīgu kodolatturēšanas spēju attīstīšanu. Faktiski tā ir pirmā reize kopš Aukstā kara beigām, kad kontinentā pārrunā savu kodolieroču spēju attīstīšanu. Iemesls šādām sarunām bija ASV lēmums pagājušajā gadā pārtraukt militāro izlūkdatu nodošanu Ukrainai. Bet tas gan bija īslaicīgs pārtraukums.
Eiropas valstis paļaujas uz tā dēvēto ASV kodollietussargu, ko veido kontinentā izvietotie amerikāņu kodolieroči, kā arī NATO līgumā noteiktais kolektīvās drošības princips. Aģentūra “Bloomberg” ziņo, ka tuvākajā laikā Francijas prezidents Emanuels Makrons piedāvās paplašināt kodolatturēšanu visas Eiropas mērogā. Pērn Makrons pieļāva iespēju paplašināt Francijas kodollietussargu kontinenta mērogā. Acīmredzot arī mūsu politiķiem beidzot būs jāsāk domāt par nopietnu aizsardzību, nevis tikai turpināt plātīties ar robežas žogu, ko var ar šķērītēm pārgriezt. Diskusija - ja tāda būs - solās izvērsties karsta.
