Džefrijs Epstīns – pat septiņus gadus pēc nāves – saglabā savu žņaudzējčūskas statusu, kas, izskatās, kļūst arvien iespaidīgāks. Tas ir tikai viens no iemesliem, kādēļ Latvijas modeļu aģentūras vairās runāt par Epstīnu un atklāt, vai ir ar viņu vai viņa uzticamības personām kontaktējušies.
Epstīns - amerikānis, smagos dzimumnoziegumos apsūdzēta persona, sabiedrībā plaši pazīstams miljonārs, bērnu pārdevējs un pircējs, ar kuru saistās tūkstošiem personu, kuru vārdi, pateicoties Epstīna perversijām, pamazām kļūst zināmi.
Lai iedziļinās izmeklētāji
Latvijā ir desmitiem modeļu aģentūru, lielākā daļa no kurām atturas atzīties kontaktos ar nu jau aizsaulē esošo Epstīnu. Protams, ne jau visas Latvijas aģentūras arī ir kontaktējušās ar pornokarali. Aģentūras “Natalie” vadītājs Ēriks Meisāns sarunā ar “Neatkarīgo” izteicās: “Tā tagad modes lieta: nepārtraukti runāt par Epstīnu. Varbūt pasūtījums? Patiesībā es par to negribētu runāt, jo visbiežāk tas, ko esmu teicis, parādās sagrozītā veidā un savā interpretācijā.” Meisāns piebilst, ka viņam nekad un nekādā veidā nav bijuši kontakti nedz ar Epstīnu, nedz ar viņa starpniekiem. “Kad es to saku, neviens to nedzird. Neviena mūsu meitene pie viņa nav braukusi, neviena nav pie viņa sūtīta. Ar to jāsāk, un ar to jābeidz. Kāpēc Epstīns ir darījis to, ko darījis? Man grūti analizēt noziedznieka psiholoģisko portretu. Es par to vispār nevēlos runāt,” teic Meisāns.
Savs viedoklis ir bijušajam aģentūras “Mini Miss” organizatoram un īpašniekam Jurim Milleram, kurš sabiedrībā pazīstams ne tikai ar radošu entuziasmu, bet arī ar daudziem skandāliem.
“Manā aģentūrā piedalījās meitenes no deviņiem līdz 12 gadiem. Mums bija talantu konkurss, popiela, pašdarināto tērpu demonstrēšana - tie bija avangarda tērpi, jo tas bija populāri 80. gadu beigās. “Mini Miss” konkurss sākās raidījuma “Pekšņi” ietvaros kā parodija par lielajiem skaistumkonkursiem. Līdz pat konkursa aktīvās darbības beigām mums skaistums nebija kā prioritāte. Tas bija talantu konkurss, un to vienkārši sauca par “Mini Miss”, jo tolaik tas bija skanīgi un populāri. Kādus 15 gadus mēs organizējām šo konkursu,” stāsta Millers. Viņš noliedz, ka būtu jelkad kontaktējies ar Epstīnu, jo uzskata, ka ar tādiem cilvēkiem kā Epstīns un viņam līdzīgie vispār nedrīkst kontaktēties. “Lai ar viņiem nodarbojas izmeklētāji,” saka Millers.
Epstīns izvairījās no mūža ieslodzījuma
Diemžēl Latvijas vārdu turpina daudzkārt minēt “Epstīna failos”, tāpēc 4. februārī ar prokuratūras saskaņojumu Valsts policijas Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvaldē sākts kriminālprocess, reaģējot uz ASV Federālā izmeklēšanas biroja (FBI) oficiālajā mājaslapā publicēto informāciju par ASV pilsoņa Džefrija Epstīna izveidotu noziedzīgu tīklu un personu vervēšanu. Izmeklēšana saistīta arī ar iespējamu Latvijas valstspiederīgo vervēšanu un nogādāšanu uz ASV seksuālai izmantošanai.
Manipulators, prasmīgs pierunātājs, harismātisks vīrietis, matemātikas ģēnijs, klaviervirtuozs - tā Epstīnu raksturoja līdzcilvēki. Viņš pats bija pārliecināts, ka reiz kļūs ļoti bagāts. Tā arī notika: cilvēktirdzniecība nesa labus augļus. Bet līdz tai vēl vajadzēja nokļūt: vispirms caur meliem par izglītību, caur vērtīgiem kontaktiem. Donalds Tramps 2002. gadā izdevumā “New York Magazine” sacīja: “Es pazīstu Džefu jau 15 gadus. Viņš ir lielisks puisis, ar viņu ir ļoti jautri pavadīt laiku. Pat runā, ka viņš, tāpat kā es, mīl skaistas sievietes, un daudzas no tām ir jaunākas.”
“Jaunās un skaistās” palīdzēja Epstīnam izveidot seksuālu pakalpojumu tirdzniecības tīklu, kurā tika iepītas pusaudzes, jaunas sievietes un pat bērni. 2005. gadā kādas četrpadsmitgadīgas meitenes vecāki uzrakstīja ziņojumu Floridas policijai, ka Epstīns seksuāli izmantojis viņu savā mājā. Oficiāli tie skaitījās masāžas pakalpojumi, kas patiesībā bija sekss. Epstīna Palmbīčas mājā tika atrasti pierādījumi - fotogrāfijas, kā arī iegūtas liecības no vismaz 50 upuriem, kurus Epstīns bija izmantojis seksam.
Pēc padziļinātas izmeklēšanas tapa 60 apsūdzības punkti pret Epstīnu. Neizprotamu iemeslu dēļ Epstīnam izdevās izvairīties no mūža ieslodzījuma, viņam tika piespriesti 18 mēneši cietumsoda. Pēc 13 mēnešiem viņš jau izkļuva brīvībā. Iespējams, šo labvēlīgo iznākumu lobēja ietekmīgas personas, kas izmantoja Epstīna seksuālos piedāvājumus un bija ieinteresētas viņa klusēšanā.
Tramps solīja publiskot klientu sarakstu
Jau 1998. gadā Epstīns bija iegādājies salu, kas atrodas Karību jūrā, Virdžīnu salu arhipelāgā. Tur viņš bija izmitinājis nepilngadīgas meitenes, kas bija paredzētas seksuāliem pakalpojumiem dažādām slavenībām. Salā darbojās ap 70 cilvēkiem, un, kaut arī Epstīns no viņiem pieprasīja pilnīgu konfidencialitāti, tomēr lielākā daļa “notikumu” tika fiksēti foto un video lentēs.
ASV Federālais izmeklēšanas birojs datu bāzēs un cietajos diskos atrada vairāk nekā 300 gigabaitus digitālo datu un fizisko pierādījumu. Pērn novembrī ASV Kongress, ko gandrīz pilnībā kontrolē republikāņi, teju vienprātīgi apstiprināja likumprojektu, kas uzdod Tieslietu ministrijai publicēt šos materiālus. Taču daļa materiālu nekad netiks publiskota, jo jaunākie Kongresa tiesību akti ļauj Tieslietu departamentam neizpaust informāciju, kurā upurus varētu identificēt.
2019. gadā Epstīns tika arestēts, izvirzot apsūdzības par seksuālu tirdzniecību ar nepilngadīgajiem un par sazvērestību šādu noziegumu veikšanai.
Daudzi pašreizējā ASV prezidenta Donalda Trampa atbalstītāji ir uzstājuši, ka Epstīna lietas materiāli un tā dēvētais klientu saraksts būtu jāpublisko. To savā priekšvēlēšanu kampaņā solīja arī Tramps. Līdz šim publiskota tikai daļa no “Epstīna failiem”, taču ikviens, kurš tur minēts, ir noliedzis Epstīna piedāvājumu izmantošanu.
ASV Tieslietu ministrija pērn novembrī paziņoja, ka uzdevusi juristiem pārskatīt dokumentus, lai noteiktu, kas ir jārediģē, lai aizsargātu seksuālās vardarbības upuru identitāti un neapdraudētu notiekošo izmeklēšanu. Bet tostarp pārbaudāmo dokumentu skaits jau ir pieaudzis līdz aptuveni sešiem miljoniem. Tūkstošiem seksuālās izmantošanas upuru nāk no modeļu aģentūrām, turklāt no dažādām valstīm. Daudzu upuru likteņi nav zināmi. Tāpat kā nav zināms, kas notiek ar bērniem, kuri “adoptēti” no Latvijas. Jācer, ka mūsu policija beidzot pieķersies šiem jautājumiem. Policija pagaidām neatklāj izmeklēšanas gaitu.
P.S. Bet kā tad īsti ir? Epšteins vai Epstīns? Jautājām Valsts valodas aģentūrai. Lingviste Kristīna Pēča paskaidroja: “Sakot un rakstot “Epstīns”, mēs to pielāgojam amerikāņu izrunai, respektīvi, Amerikā to izrunā kā “Epstīn”. Kāpēc nav Einstīns, bet ir Einšteins? Tāpēc, ka tā tradicionāli pierasts, turklāt Einšteins bija vācietis.”
