Robežpārkāpēju noziedzīgā darbība kļūst arvien inovatīvāka. Tagad ar šķērītēm pārgriežamie folijas “stiprinājumi” uz robežlīnijas vairs nav modē: migrantus var pamanīt robežsargi un paņemt ciet. Savas valsts robežu pamatīgi sargā Polija, tāpēc migrantu eksportētāji ir izdomājuši jaunu paņēmienu: tuneļu būvniecību no Baltkrievijas un Poliju. Vai var tapt un top pazemes tuneļi no Baltkrievijas arī uz mūsu pusi – par to saruna ar ģenerāli Raimondu Graubi, bijušo NBS komandieri Juri Maklakovu, kā arī Valsts Robežsardzes sabiedrisko attiecību vecāko speciālisti Kristīni Pētersoni.
Jauni panākumi migrantu eksportā
Jau decembrī Polijas varas iestādes saņēma informāciju par slepena tuneļa uzbūvēšanu, un pa to jau sāka pārvietoties ap 180 migrantu no Baltkrievijas.
Protams, viņi tika aizturēti, sākās izmeklēšana, tika secināts, ka tuneļa projektēšanai un rakšanai bija piemeklēti augsta līmeņa speciālisti. Poļi uzskata, ka Baltkrievija ķērusies pie tuneļu rakšanas ekspertu nolīgšanas no Tuvajiem Austrumiem, jo meklēja jaunas, inovatīvas metodes migrantu nelegālai pārvešanai pāri robežai.
Zināms, ka šādas augsti kvalificētu ekspertu grupas rodamas Gazas joslā, Libānā un citos Tuvo Austrumu reģionos, kur pazemes tuneļu izmantošana ir populārs un efektīvs pārvietošanās veids. Polijas iekšlietu ministra vietnieks Česlavs Mroceks uzskata, ka Baltkrievija ir ķērusies pie ekspertu nolīgšanas no Tuvajiem Austrumiem, tādā veidā meklējot jaunas metodes migrantu nelegālai pārvešanai pāri robežai.
Kāpēc poļi prata un varēja atrast tuneļus un arestēt migrantus? Jo fiziskie un elektroniskie drošības pasākumi uz robežas, piemēram, termovizuālās kameras un detektēšanas sistēmas, ļauj nekavējoties reaģēt uz jebkādiem valsts robežas pārkāpšanas mēģinājumiem, pat ja tie “nāk” no pazemes. Tuneļu parametri ir iespaidīgi: tunelis ir aptuveni pusotru metrus augsts, ieeja Baltkrievijas pusē paslēpta mežā, tas stiprināts ar betona balstiem, lai nesagrūtu, tas ir apmēram 50 metrus garš, Polijas pusē - tikai 10 metru garumā.
Kopš 2021. gada Baltkrievija virza migrantus uz Polijas robežu, tie tur ieklīst galvenokārt no Tuvajiem Austrumiem un Āfrikas. Pēdējo gadu laikā Polijā ir mēģinājuši iekļūt vairāk nekā 100 000 migrantu. Kaut arī Polija ir vērsusies pret Baltkrieviju un tās “saimnieci” Krieviju par migrantu iesūtīšanu Polijā, tas, protams, nekādi nav ietekmējis abas agresorvalstis - Krieviju un Baltkrieviju. Tieši otrādi: tiek meklēti arvien jauni paņēmieni migrantu transportēšanā.
Nevaram pilnībā ignorēt tuneļus
Kristīne Pētersone, raksturojot situāciju uz Latvijas - Baltkrievijas robežas, teic: “Izrakt tuneli - tas fiziski ir iespējams. Kontekstā ar Polijas tuneļiem - Valsts robežsardze pastiprināti apsekoja robežu, bet nekas tāds netika konstatēts. Domāju, ka tuneļu neesamība uz Latvijas robežas skaidrojama ar to, ka, piemēram, Viļakas pusē ir vieni vienīgi purvi, biezi meži, saknes. Nekādus tuneļus tur izrakt nevar. Pieļauju, ka augsnes īpašības starp Baltkrieviju un Poliju ir piemērotākas tuneļu rakšanai. Līdzīgi ir gaisa balonu sūtīšanu: mums to ir daudz mazāk, viss atkarīgs no valdošo vēju virziena.”
Bijušais NBS komandieris Juris Maklakovs pieņem, ka šāda tuneļu rakšana nav pirmais gadījums. “Tas ir milzīgs, smags darbs. Skatieties, kā Palestīna ir caurcaurēm pārrakta ar šādiem tuneļiem. Un nelegālā migrācija ir ļoti labs peļņas avots. Vēl viena lieta ir tā, ka šo tuneļu rakšana ir sava veida pārbaude, kā izmēģināt mūsu robežas, mūsu robežsargu spēju darboties un reaģēt,” saka Maklakovs.
Viņš atgādina, ka robežas ir iespējams pārbaudīt ar īpašām ierīcēm: “Mums robeža ar Baltkrievija nav liela, tāpēc mūsu robežsargiem ir iespēja operatīvi to izdarīt. Bet jāatceras: kurš gudrāks, tas arī spēj pārvietot kaut ko pāri robežai, lai nopelnītu lielu naudu. Iespējams, baltkrievi izdomās kādu elektrisko racēju, kurš pats rok, tikai tā augsne kaut kur jānoslēpj.”
Par tuneļiem ar ironiju
Ģenerālis Raimonds Graube skatās uz šiem tuneļiem ar mazliet ironisku attieksmi: “Diez vai tie ieguldītie līdzekļi, rokot un nostiprinot tuneļus, atsver mērķus, jo ir iespējas, kā tos tuneļus atklāt.” Bet izskatās, ka ir piesaistīti tuneļu rakšanas speciālisti no Tuvajiem Austrumiem. “Ja tie tuneļi ir pietiekami gari, tie strādā, un mēs nedrīkstam pilnībā ignorēt tuneļu efektivitāti: mēs redzam, kas notiek Gazas sektorā, redzam šo tuneļu efektivitāti uz Meksikas robežas: Amerikas puse ir labi nodrošināta ar tehnoloģiskajām iespējām.”
Bet, kā saka Graube, ieguldījumi tuneļu rakšanā nav multimiljonu vērti, un domāt par to, ka pie mums varētu būt šādi tuneļi - tas ir mazliet apšaubāmi. “Mums nav Tuvo Austrumu klinšainā augsne vai Meksikas tuksneša zona, mūsu gruntsūdeņi ir stipri augstāki, rakšanu apgrūtinātu arī biezie meži. Atsevišķās vietās tuneļi ir pierādījuši savu efektivitāti, pie mums - par to esmu skeptisks, taču nerēķināties ar to mēs nevaram. Bet, lai tāda tuneļu rakšana kļūtu par īstu apdraudējumu Latvijai - tas ir šeit ir grūti realizējams. Rūpnieciskos mērogos Latvijā tas, domāju, nav iespējams.”
