2025. gada 11. novembrī Ministru kabinets apstiprināja Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto rīkojuma projektu, kas paredz “ar 2026. gada 1. janvāri likvidēt VARAM esošo Latvijas Nacionālo botānisko dārzu (LNBD), pievienojot to Dabas aizsardzības pārvaldei”. Likvidēt un pievienot. Kāda jēga šīm darbībām? Kāds no tām labums pašam LNDB, kas atrodas un joprojām atradīsies Salaspilī? “Neatkarīgā” mēģina noskaidrot šī valstiskā darījuma mērķus.
Likvidēs apvienojot jeb likvidēs nelikvidējot
Valsts kanceleja steidz mūs mierināt: Latvijas Nacionālais botāniskais dārzs netikšot likvidēts. Kaut gan VARAM rīkojuma projektā tas latviski ierakstīts… Lai viestu skaidrību, nosūtīju jautājumus Valsts kancelejai:
Madara Sakoviča, Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas un koordinācijas departamenta, Ministru kabineta preses sekretāre, mums atbild: “Iestādes pievienošana veikta ar mērķi nodrošināt valsts pārvaldes institucionālās sistēmas pilnveidošanu, darbības efektivitāti un optimizāciju, kā arī nolūkā mazināt birokrātiju. Pirms šī lēmuma Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija veica Latvijas Nacionālā botāniskā dārza un Dabas aizsardzības pārvaldes funkciju un darba organizācijas izvērtējumu. Dabas aizsardzības un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas jomā abām iestādēm ir līdzīgas funkcijas, kas savstarpēji papildina cita citu. Latvijas Nacionālā botāniskā dārza un Dabas aizsardzības pārvaldes pārziņā ir dabas centri, kas nodrošina neformālo dabas izglītību dažādām mērķauditorijām. Dabas aizsardzības pārvalde ir uzsākusi attīstīt nacionālo parku un biosfēras rezervāta dabas centrus, kas pēc abu iestāžu apvienošanas veidos vienotu tīklu ar Latvijas Nacionālā botāniskā dārza 2023. gadā atklāto centru “Botania”, piedāvājot interesentiem saskaņotu un padziļinātu dabas izziņas iespēju.
Latvijas Nacionālo botānisko dārzu pievienojot Dabas aizsardzības pārvaldei, darbiniekiem bija iespēja izvēlēties, vai turpināt darbu Dabas aizsardzības pārvaldē vai neturpināt darba tiesiskās attiecības.
Darbinieku algas Dabas aizsardzības pārvaldē un Latvijas Nacionālajā botāniskajā dārzā, kas kopš 2026. gada 1. janvāra pievienots Dabas aizsardzības pārvaldei, atbilst valsts pārvaldes noteiktajiem principiem un normatīvajiem aktiem par atalgojumu valsts pārvaldē.
Atbildot uz jautājumu, vai plānots likvidēt zoodārzu - nē, Rīgas Zooloģisko dārzu nav paredzēts likvidēt.”
Ietaupīsies līdzekļi?
Diemžēl neuzzinājām konkrēti, kādas tad īsti bija algas botāniskajā dārzā un kādas - pārvaldē (tas acīmredzot ir noslēpums!). Tas, ka VARAM ir iespringusi mazināt birokrātiju, ir apsveicami. Tikai - vai, apvienojot institūcijas, tālēs zilajās tiek palaisti darbinieki birokrātijas mazināšanas mērķu vārdā? Skaidrs, ka ietaupās līdzekļi, kurus veiksmīgi varēs izmantot augstu sēdošu ierēdņu prēmēšanai. Savukārt “ar LNBD likvidāciju (tad tomēr ar likvidāciju? - E.V.) saistītos izdevumus 2025. gadā segt no Latvijas Nacionālajam botāniskajam dārzam piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, bet 2026. gadā - no Dabas aizsardzības pārvaldei piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem”, teikts VARAM rīkojuma 7. punktā. “Likvidēt un pievienot” maksā naudu, bet kompensācijas tiem darbiniekiem, kuri saka ardievas pārveidojamajai iestādei, nepienākas?
Salaspils pilsētas domes izpilddirektorei Silvijai Puriņai vaicājām, vai ir kādas emocijas par Salaspils botāniskā dārza formālo pārveidi. Viņa atbildēja: “Tā nav mūsu teikšana. Valsts rīkojas ar saviem īpašumiem tā, kā tā uzskata par pareizu. Tas nenozīmē, ka mēs nesadarbojamies ar valsts iestādēm, sadarbojamies gan ar privāto, gan ar publisko sektoru. Salaspils botāniskais dārzs nekur nepazudīs, tas vienkārši paliks Dabas aizsardzības pārvaldes pārziņā.”
Taupīt uz apkopēju rēķina
VARAM Sabiedrisko attiecību nodaļa atsūtīja atbildi, kas saturiski līdzinājās Valsts kancelejas vēstulei. “Ar 2026. gada 1. janvāri LNDB ir pievienots Dabas aizsardzības pārvaldei ar mērķi optimizēt administratīvās funkcijas un finanšu līdzekļu izlietojumu, stiprināt valsts institucionālo kapacitāti, kā arī nodrošināt konsekventu dabas aizsardzības politikas īstenošanu: https://www.varam.gov.lv/lv/jaunums/latvijas-nacionalais-botaniskais-darzs-ar-2026-gadu-tiks-pievienots-dabas-aizsardzibas-parvaldei
Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektore 2025. gada 27. novembrī tikās klātienē (Salaspilī) ar 78 LNBD darbiniekiem un skaidroja procesu, kā darbinieki tiks pieņemti darbā pārvaldē. Darbinieki tika informēti, ka pārvalde turpinās ar darbiniekiem darba attiecības, ja vien viņi paši vēlēsies darbu turpināt. Vienlaikus katrs darbinieks saņēma dokumentu, ar kuru tika informēts par reorganizāciju ar 2026. gada 1. janvāri, darba piedāvājumu un iesnieguma paraugu par piekrišanu darba attiecību turpināšanai. Kopumā pārvaldes darba piedāvājumam atsaucās un iesniegumus pāriešanai uz pārvaldi aizpildīja 65 darbinieki. Apvienošanas rezultātā darba uzteikumu saņēma viens darbinieks - darba aizsardzības speciālists, jo pārvaldei šo pakalpojumu sniedz ārpakalpojums.”
Neapšaubāmi - darbs, lai bezdarbnieku rindām pieskaitītu 14 cilvēkus. Bet, protams, iespējams, viņi jau atraduši labi apmaksātus darbus un ar viņiem viss ir kārtībā. Taču nepamet sajūta, ka birokrātijas mazināšanas spīdoši uzsāktā kampaņa iegājusi tādā kā kurmju alā: rocies, uz kuru pusi gribi, visur priekšā tumsa. Apvienotas divas struktūras, bet jēgu šai apvienošanai tā arī neredz. Tikpat labi varētu likvidēt arī Zooloģisko dārzu, pievienojot to Ministru kabinetam: vismaz apkopēju skaits samazinātos - “ar mērķi optimizēt administratīvās funkcijas un finanšu līdzekļu izlietojumu, stiprināt valsts institucionālo kapacitāti”. Viss taču būtu pareizi, vai ne?
