Par 65 kilometrus garo Suvalku koridoru faktiski zina visi. Kad Baltijas valstis un Polija pievienojās NATO, Suvalku koridors starp Poliju un Lietuvu kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu. Ja starp Krieviju un Baltkrieviju no vienas puses un NATO no otras puses izceltos militārs konflikts, Suvalku koridora ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis. Bet ir vēl viens zemes gabals, kas gan atrodas Baltijas jūrā, un tas, iespējams, ir mūsu drošībai ievainojamāks par Suvalkiem. Tā ir Igaunijai piederošā Hījumā sala.
Vācijas bruņoto spēku profesionālās organizācijas “Deutscher BundeswehrVerband” (DBwV) eksperti uzskata, ka Hījumā sala, kas atrodas uz ziemeļiem no Sāremā salas, ir viens no NATO vājākajiem stratēģiskajiem posmiem Baltijas jūrā. Taču par Hījumā salu ir runāts ļoti maz. Kamēr ASV prezidents Tramps aktīvi trinas gar Grenlandi, tikmēr Krievija var sagrābt Hījumā salu, kas faktiski ir kā vārti starp Baltijas jūru un Somu jūras līci. Straujš Krievijas desants dotu iespēju salā izvietot radarus un pretgaisa aizsardzības sistēmas. Tas nozīmētu, ka Baltijas valstīm un Somijai jūras ceļš būtu slēgts, savukārt Krievija varētu kontrolēt gaisa telpu. Iespējamā salas okupācija dotu Krievijai kontroli pār Baltijas jūru un ierobežotu sabiedroto pārvietošanos reģionā.
DBwV eksperti norāda, ka Hījumā aizsardzība ir izšķiroša, jo sala ir kā nenogremdējams lidmašīnu bāzes kuģis, kas nepieciešamības gadījumā var kalpot kā nopietns atturēšanas līdzeklis. Salas administrācija gan norādīja, ka sala ir aizsargāta, to apstiprina arī sabiedroto un Igaunijas aizsardzības spēku vienības, kas tur atrodas. Pērnā gada novembrī tika ielikts pamatakmens novērošanas radaram, kas izvietots Kopu pussalā. Drīz tas uzraudzīs gaisa satiksmi 500 kilometru rādiusā.
Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns sarunā ar “nra.lv” pauda optimismu: “Igauņiem salu ir ļoti daudz. Gotlandes sala, kas gan nepieder igauņiem, krieviem būtu daudz nozīmīgāka, jo iesaistītu daudz vairāk valstu un noslēgtu lielāku Baltijas jūras daļu. Bet krievi, protams, varētu pārņemt arī citas, mazākas salas. Ja okupē Gotlandi, jūras ceļi ir slēgti starp Zviedriju un Baltijas valstīm. Ja slēdz Hījumā salu, tiek ietekmēta Somija un Baltijas valstis, Lietuva mazāk.”
Krievija, protams, var izdomāt dažādas nelietības, kamēr Tramps ņemas ar Venecuēlu. “Bet vai krieviem Hījumā sala ir vajadzīga tieši tagad - šaubos. Arī zviedriem ir simtiem salu, ir šēras, tāpat salu daudz ir arī Somijai. Turklāt krieviem piemīt izdoma: nav obligāti jāizmanto militārie kuģi, var izmantot arī tirdzniecības kuģus. Par Hījumā salu mēs varam uztraukties tikpat daudz kā par visu pārējo.”
Vēsturnieks un politologs Kārlis Daukšts sarunā ar “nra.lv” atgādināja, ka Hījumā sala visilgāk pretojās vācu iebrucējiem Otrajā pasaules karā. “Ja mana pārliecība ir pareiza, Hījumā salā atrodas milzīga artilērijas bāze, kas ar artilērijas lādiņiem var “nosegt“ visu Baltijas jūru,” piebilst Daukšts. “Krievi,” viņš turpina, “ir nobažījušies par ko citu. Par to, ka Baltijas jūra pēc Gotlandes pārapbruņošanas ir stratēģiski noslēgta. Bet krievu ģeopolitikā ir divas centrālās idejas: Bosfora jūras šaurums un ierobežotā Dānija, kas caur līčiem izvada kuģus līdz Baltijas jūrai.”
Daukšts uzskata, ka attiecībā uz kuģošanu krievus nobiedēja tas, ka angļi pēkšņi pārņēma amerikāņu taktiku: angļi piebrauc pie kuģa un izsēdina savu desantu. Angļi saka: ja jūs tagad piedraudat Grenlandei, jūs arī mums varat sākt pārmest, ka ap mums braukā dažādu valstu kuģi.” Daukšts atgādina nesenos Rasmusena izteicienus, ka amerikāņi paliek tādi paši kā krievi, realizējot koloniālu politiku.
Runājot par Gotlandes salu, šķiet, ir taisnība tiem, kuri uzskata, ka svarīgāka par Hījumā salu ir Gotlande. Tāpēc Zviedrija ir pastiprinājusi salas aizsardzību. “Kas kontrolē Gotlandi, tas kontrolē Baltijas jūru,” teic zviedri. Intervijā medijam RND Zviedrijas bruņoto spēku virspavēlnieks Mikaels Bīdens paziņoja: “Gotlande ir Zviedrijas teritorija, tāpēc Zviedrijai ir pienākums to aizstāvēt, un Gotlandei ir tiesības tikt aizstāvētai. Bija laiki, kad mēs samazinājām savu militāro klātbūtni Gotlandē tik ļoti, ka tur palika tikai brīvprātīgie iekšējās aizsardzības spēki. Mierīgie laiki ir beigušies.” Tagad Gotlande atrodas militārpersonu aizsardzībā, un nepieciešamības gadījumā viņi var izmantot salu uzbrukuma operācijām.
Nešaubīgi, ka Putina mērķis ir iegūt kontroli pār Baltijas jūru. Vēl taču “jāuzmana” arī Ālandu alu arhipelāgs, turklāt viņi vēro, kas notiek pie Baltijas jūras ieejām un izejām.
Bīdens brīdināja, ka nedrīkst pieļaut, ka Baltijas jūra tiek pārvērsta par Putina rotaļu laukumu, kur viņš biedē NATO dalībvalstis. Ņemot vērā notiekošo, gribētos arī, lai arī Latvijas militāramatnieki pievērstos Baltijas jūras problēmām. Pagaidām gan ir tikai klusums.
.
