Otrdien valdības sēdē tika pieņemts Ministru kabineta rīkojums nr. 1 “Par civilā eksperta dalības laika pagarināšanu Eiropas Savienības Padomdevēja misijā civilā drošības sektora reformām Ukrainā”. Runa ir par civilo ekspertu Krišu Ēlertu, kura darbība Ukrainā, kā noprotams no valdības rīkojuma pavadošajiem dokumentiem, bijusi ļoti svarīga un neatliekama, jo nauda piešķirta no budžeta sadaļas neparedzētiem gadījumiem.
Nauda padomdevējam
Ministru kabineta rīkojumā nr. 1 ir nolemts pagarināt darbības laiku civilajam ekspertam Krišam Ēlertam Ukrainā līdz 2027. gada 14. janvārim. “Pamatojoties uz noteikumu 7.4. apakšpunktu, noteikt civilajam ekspertam koeficientu 1,8 piemaksas aprēķināšanai par dalību starptautiskajā misijā,” teikts dokumentā.
Civilajam ekspertam tiek segti dzīvokļa (dzīvojamās telpas) īres un citu ar dzīvojamās telpas lietošanu saistīto pakalpojumu izdevumi, nepārsniedzot operacionālajam amata līmenim noteikumos noteikto apmēru; ceļa izdevumi, atvaļinājuma braucieni, izdevumi par bagāžas transportēšanu utt. Finanšu ministrijai no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” - tas ir finansējums 76 253 eiro apmērā šā rīkojuma izdevumu segšanai. Valdības rīkojumu parakstījušas premjere Evika Siliņa un ārlietu ministre Baiba Braže.
Šajā summā ietilpst gan atalgojums, gan piemaksa par dalību starptautiskajā misijā, gan dažādi koeficienti, gan pabalsti un atvaļinājuma nauda, gan kompensācijas un jau iepriekš MK nosauktie maksājumi.
Bet ir daži jautājumi. Vai sabiedrība ir uzzinājusi vismaz kaut ko par Ēlerta iepriekšējām aktivitātēm civilā vai kāda cita eksperta lomā? Kāda veida palīdzību viņš ir sniedzis Ukrainai, ja jau viņu virza faktiski jau uz trešo termiņu? Vai tad tie ir “neparedzēti gadījumi”? Varbūt svarīgs faktors ir tas, ka Krišs Ēlerts ir Sarmītes Ēlertes, bijušās politiķes un Valsts prezidenta kancelejas vadītājas dēls? Par jauno paaudzi valdībai ir jārūpējas, jo tā savukārt tur rūpi par Ukrainu! Tas ir pareizi!
Padomdevēja pieredze
Rīgas Juridiskās augstskolas absolvents Krišs Ēlerts Izglītības un zinātnes ministrijā par vecāko ekspertu sāka strādāt 2020. gadā. Bet no vecākā eksperta vietas viņš šķīrās jau pēc divarpus nedēļām, faktiski pēc vēl īsāka laika posma, ņemot vērā Jāņu brīvdienas. Kāds avots ministrijā presei izpļāpājās, ka “jaunais cilvēks ar izbrīnu uzzināja, ka vajadzēs arī strādāt”. Oficiāli Ēlerts bija uzvarējis “atklātā konkursā” uz ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vecākā eksperta - projekta vecākā eksperta starptautiskās sadarbības un diasporas jautājumos amata vietu (uz noteiktu laiku). Skan smalki. Bet kādiem jābūt kritērijiem, lai pieņemtu darbā šādus ekspertus? Nekas nav dzirdēts par konkursu uz šāda eksperta vietu. Turklāt Ēlertam laimējās jau ar to, ka, “nostrādājot” pāris nedēļas, viņam nevajadzēja rakstīt amatpersonas deklarāciju.
Mīkla vien paliek tas, kā Ēlerts kļuva par civilo ekspertu tieši Ukrainas jautājumā. Kāds tīmekļa asprātis ierunājās: “Kā ukraiņiem notriekt šahedus, glābt skolas, slimnīcas un savu tautu, padoma nav, bet kā allaž siltā krēslā dupsi iekārtot - to gan varam pamācīt. Latvijas nokia, tā teikt!” Par Latvijas nokiu var dēvēt arī gana asprātīgu pamācību, kā tikt vaļā no kovida.
To, ka padomdevējam ir neordinārs skatījums uz pasauli un līdz ar to spilgti padomi līdzcilvēkiem, liecina sociālie tīkli. Tajā pašā 2020. gadā Krišs Ēlerts tīmeklī rakstīja: “Beidzot valsts ir legalizējusi iespēju Bilam Geitsam, Džordžam Sorosam un Re:Balticai mūs pilnībā kontrolēt! Ja ar tevi rezonē šādas rīmes, tad tu esi tik jauks un paņem polietilēna maisiņu, uzmauc to sev uz galvas, aizrullē galu un nelaid vaļā vismaz trīs minūtes.” Civilā eksperta cienīgs padoms.
Pabriks: Šāds amats ir lieks
Pēc īsā vecākā eksperta “darba” posma Izglītības un zinātnes ministrijā Ēlerts saņēma darbu Aizsardzības ministrijā militāro iepirkumu jomā tā laika aizsardzības ministra Arta Pabrika paspārnē.
Pēc tā laika Aizsardzības ministrijas sniegtās informācijas, Ēlerts plānoja ieņemt Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra Loģistikas plānošanas departamenta vadītāja amatu, jo bija pieteicies konkursā. Amats viņam nodrošinātu 1458-1917 eiro mēnešalgu.
Bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks sarunā ar “nra.lv” ar grūtībām atcerējās, ka Ēlerts kādu laiku ir kaut ko darījis viņa vadītajā aizsardzības resorā. “Tieši manā pakļautībā Ēlerta nebija. Aizsardzības nozarē ir daudz struktūru. Manuprāt, viņa kvalifikācija neatbilst amatam, kas viņam ir piešķirts Ukrainā. Un es arī domāju, ka būtu jāapsver šāda amata lietderība. Mums ir tik daudz sadarbības formātu ar Ukrainu, ka šāds amats varētu būt lieks. Kāda tad augsti kvalificēta pieredze piemīt Ēlertam? Pirmkārt, mums jāizsver, kāda ir valsts pozīcija šajā konkrētajā gadījumā, otrkārt - vai ir bijis konkurss uz šo amatu? Cik cilvēku uz šo amatu pieteicās? Kā auga Ēlerta kvalifikācija uz dažādiem amatiem?”
“Krišs Ēlerts? Neko nezinu par tādu,” “nra.lv” jautāts par civilā eksperta darbiem, atbild Ogres mērs Egils Helmanis, kurš pa četriem kara gadiem uz Ukrainu ir aizvedis desmitiem automašīnu, humāno palīdzību, naudu. Krišam Ēlertam valsts apmaksās braucienus uz Ukrainu 76 000 apmērā, bet cik par saviem braucieniem gadā no valsts saņem Helmanis? “Neko nesaņemu,” viņš atbild, “mani tikai ķengā. Es neesmu vēlams, neesmu no viņu politiskā bariņa. Dzīvoju pēc savas sirdsapziņas. Mani vienmēr ir ķengājuši par to, ka esmu vēlējies dzīvot nacionālā valstī. Mani ķengāja par leģionāru vairodziņu. Un par spīti tam esmu pasūtījis trīsarpus metrus lielu vairogu, ko 16. martā uzlikšu vietā pie iebraukšanas pilsētā, kas tiks izgaismota. Es nobrucināju okupācijas pieminekļus, mani ķengāja, es no tiem uztaisīju pakāpienus, lai ieietu Brīvības ceļa muzejā - mani atkal ķengāja. Tāpat kā par palīdzību Ukrainai.”
Eiropas Parlamenta deputāts Reinis Pozņaks “nra.lv” atzinās, ka vienreiz redzējis Ēlertu misijā Odesā. “Un tad viņš tur bija,” teic Pozņaks, kurš - tāpat kā Helmanis - palīdzēdams Ukrainai, kamēr vēl nebija EP deputāts, no valsts nav saņēmis nevienu eiro. “Mēs no valsts neko nekad neesam prasījuši. Principiāli. Un arī neprasīsim. Jā, mēs vedam dzērājmašīnas, bet naudu valstij neprasīsim.”
Pozņaks ar zināmu skepsi atzīst, ka Ukrainā ir pilns ar dažādiem “plaša profila” ekspertiem no daudzām valstīm. “Nav ne jausmas, vai šie eksperti spēj kaut ko palīdzēt Ukrainai. Droši vien kaut ko organizē, bet, manuprāt, militārais ieguvums no tā ir nulle. Ir jāmāk tā strādāt! Katrā gadījumā Ēlerts var apliecināt, ka viņš tur atrodas.”
Ko paveicis Ēlerts?
Atbildes uz mūsu jautājumiem par padomdevēja veikumu saņēmām arī no Ārlietu ministrijas preses sekretāres Diānas Eglītes.
Kādi būs Kriša Ēlerta pienākumi Ukrainā?
Ēlerts darbojas ES padomdevēja misijā Ukrainā parlamentārās sadarbības padomnieka amatā kopš 2025. gada 15. janvāra, amatu iegūstot publiskā konkursā, kur var pieteikties ikviens atbilstošs kandidāts. (..)
Arī pagarinājumu pieprasa starptautiskā misija - šajā gadījumā EĀDD, balstoties uz darba novērtējumu. Ēlerts saņēmis pozitīvu darbības novērtējumu no misijas vadības, lūdzot pagarināt viņa mandātu līdz 2027. gada janvārim. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu darba nepārtrauktību un institucionālo atmiņu. Arī pirms tam šo amatu ieņēma civilais eksperts no Latvijas. Latvijai šobrīd ir 23 civilie eksperti starptautiskajās misijās, un seši no tiem atrodas Ukrainā. (..)
Ēlerta darba pienākumi ir saistīti ar drošības un tiesiskuma reformu pārraudzību Ukrainas parlamentā, sniedzot analīzi un ieteikumus, kā arī īstenojot misijas mandātu.
Viņš uztur sadarbību ar parlamentu un koordinē misijas sniegto atbalstu un konsultācijas parlamenta komitejām, kas atbild par civilā drošības sektora reformas jautājumiem. Viņš iniciē un vada projektus, kuru mērķis ir pilnveidot un optimizēt parlamenta likumdošanas procesus, lai veicinātu ar civilā drošības sektora reformu saistītās likumdošanas virzību, tostarp nodrošinot dialogu ar valsts un reģionālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām.
Ēlerts uztur sadarbību ar misijas nacionālajiem un starptautiskajiem partneriem, kas strādā ar parlamentu, lai koordinētu un sinhronizētu viņu centienus civilā drošības sektora reformu aktivitāšu un likumdošanas virzīšanā. Tāpat viņš palīdz organizēt un koordinēt oficiālās vizītes. (..)
Ko Ēlerts paveicis kopš darbības uzsākšanas ES misijā Ukrainā?
Ēlerta galvenie darbības rezultāti bija institucionālo sadarbības pamatu izveide un analītiskā atbalsta nodrošināšana. Šajā periodā tika nodibināti un attīstīti profesionāli kontakti ar Ukrainas parlamenta Iekšlietu komiteju, Eiropas integrācijas komiteju, kā arī Nacionālās drošības, aizsardzības un izlūkošanas komiteju, vienlaikus uzsākot arī stratēģijas izstrādi misijas sadarbībai ar Parlamenta Veterānu un sociālo lietu komiteju. Civilais eksperts tāpat koordinējis juridisko atzinumu sagatavošanu par likumprojektiem, kas saistīti ar ieroču aprites kontroli, integrēto robežu pārvaldību, finanšu noziegumu apkarošanu, kā arī par regulējumu attiecībā uz piketu un protestu organizēšanu.
(..) Civilais eksperts Ēlerts ir piedalījies trīs tematisku konferenču koordinēšanā: “Par noziegumos cietušo aizsardzību pret sekundāru viktimizāciju kriminālprocesā” (On Protecting Survivors of Crimes Related to Sexual Violence from Secondary Victimization in Criminal Proceedings), “Vienoti taisnīgumam” (United for Justice), kā arī “Nacionālā konference par ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgas aprites novēršanu un apkarošanu Ukrainā” (National Conference on Preventing and Combating Trafficking and Illegal Circulation of Weapons, Ammunition and Explosives in Ukraine).
Civilais eksperts organizējis divas Ukrainas parlamenta Eiropas integrācijas komitejas reģionālās vizītes Viņņicas un Užhorodas apgabalos, kā arī mācību vizīti Ukrainas parlamentāriešiem uz Horvātiju, kas bija veltīta ES integrācijas procesam, drošības sektora reformai un atbrīvoto teritoriju reintegrācijas jautājumiem.
Kā pamatojat plānotos izdevumus?
Latvijas civilajiem ekspertiem izmaksājamos izdevumus un piemaksas par dalību starptautiskajā misijā nosaka 2020. gada 22. septembra noteikumi Nr. 598: “Kārtība, kādā civilo ekspertu nosūta dalībai starptautiskajā misijā vai operācijā” un 1. un 2. pielikums. Piemaksas koeficients tiek aprēķināts saskaņā ar MK noteikumu 598 7. punktu.
Ar MK 2023. gada 30. marta rīkojumu Nr. 172 (prot. Nr. 16 27. §) ES misijā Ukrainā piemērots piemaksas koeficients 1,8 apmērā, ņemot vērā karastāvokli un dzīvošanas un uzturēšanās apstākļus Ukrainā.
