Sāpīgie kiberuzbrukumi Polijas informācijas un datu sistēmām likuši sarosīties likumdevējam. Jaunais likums paredz visā valstī visu esošo ne Eiropas un ne NATO valstu informācijas sistēmu nomaiņu. Tikmēr Latvijā joprojām cieņā ar Krieviju saistīto informācijas tehnoloģiju uzņēmumu izstrāžu produkti.
Piemēram, pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” ilgstoši lietojusi un joprojām lieto Krievijā ražotās grāmatvedības sistēmas "1c". Tiesa gan, uzņēmums sola no šā produkta atteikties. Sarunā ar “Neatkarīgo” kiberdrošības speciālists norāda, ka kopumā Latviju glābj kiberļaundaru zemā interese par Latvijas uzņēmumiem. Kādēļ tā? Atbilde vienkārša - Latvija esot pārāk maza, un mazi esot arī mūsu uzņēmumi. Eiropā ir daudz lielāki un uzbrukšanai tīkamāki uzņēmumi un informācijas sistēmas. Uzbrūkot tiem, sekas no padarītā ļaunā darba ir daudz jūtamākas un lielāku rezonansi raisošas.
Par kiberdrošību arvien intensīvāk tiek runāts kopš Krievijas uzsāktā kara. Kas ir kiberdrošība? Tā ir informācijas sistēmu aizsardzība pret zādzību vai bojājumu aparatūrai, programmatūrai un datiem, kā arī aizsardzība pret to nodrošināto pakalpojumu traucējumiem vai izmaiņām. Kiberzagļi ir spējīgi izspiegot, novērot, talantīgākie var pat atstāt pilsētas bez elektrības, bez ūdens apgādes, bez siltuma. Nopietnus kiberuzbrukumus decembrī piedzīvoja Polija.
Decembra uzbrukuma mācība
Decembrī Polija veiksmīgi atvairīja koordinētu kiberuzbrukumu, kas bija vērsts pret valsts enerģētikas infrastruktūru un kura mērķis bija radīt elektroapgādes pārtraukumus. Aizdomas par šo incidentu krita uz Krieviju. Uzbrukums notika vienlaikus pret vairākiem enerģētikas objektiem, mērķis - pārraut komunikāciju tīklu operatoriem un elektrostacijām. Gan Polijas enerģētikas ministrs Motika, gan digitālo lietu ministrs Gavkovskis atzina, ka tik nopietns uzbrukums Polijas enerģētikas sistēmai vēl nekad nav noticis. Lai stiprinātu valsts kiberdrošību, Polija plāno palielināt investīcijas un modernizēt enerģētikas infrastruktūru.
Kiberuzbrukumi parāda arvien plašāku tendenci Eiropas Savienības valstīs, un visbiežāk šo uzbrukumu “autorība” tiek piedēvēta Krievijas hakeriem. Ne tikai reģionu destabilizēšana ir šo uzbrukumu mērķis, bet arī traucēšana Rietumiem sniegt palīdzību Ukrainai. Latvijā kiberdrošības situācija nav galēji saspringta, un valsts ir spējīga efektīvi aizsargāt savu kibertelpu.
2025. gadā reģistrēto kiberuzbrukumu incidentu skaits bija sasniedzis rekordaugstu līmeni - tā liecina Latvijas informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas “CERT.lv” dati. Gan Latvija, gan Polija saprot, ka pret kiberuzbrukumiem jācīnās arvien ar spēcīgākiem ieročiem. Polijā pat pieņem jaunus noteikumus kiberdrošības stiprināšanai. Taču vēl nav aprēķināts, cik izmaksās šo jauno noteikumu ieviešana, jo nāksies mainīt iekārtas. Bet tie būs miljardiem zlotu.
Latvijā kiberapdraudējumu līmenis saglabājas augsts
Minētajā Polijas likumā par nacionālo kiberdrošības sistēmu tiek ieviesta procedūra piegādātāju atzīšanai par augsta riska piegādātājiem. Tas prasīs nomainīt informācijas un datu glabāšanas iekārtas un programmatūru, uz kuru attiecas digitālo lietu ministra lēmumi. Šādas izmaksas tikai vienam telekomunikāciju uzņēmumam piecu gadu laikā vien varētu sasniegt 4,3 miljardus zlotu (1,02 miljardi eiro), turklāt visu aparatūru un programmatūru no piegādātājiem, kas nav ES un NATO dalībvalstis, paredzēts nomainīt.
Latvijā kiberapdraudējumu līmenis saglabājas augsts ar noturīgu augšupejošu tendenci. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā (2022. g.) kiberincidentu skaits Latvijas kibertelpā ir seškāršojies - 2025. gada 4. ceturksnī fiksēts vēsturiski augstākais “CERT.lv” manuāli apstrādātu kiberincidentu skaits - 923, savukārt apdraudēto iekārtu skaits ir pieaudzis astoņkārtīgi, pārskata periodā sasniedzot rekordaugstu līmeni - 731 783.
Kādā līmenī Latvijā ir kiberdrošība?
SIA “IT Centrs” drošības konsultants Agris Krusts ar smaidu saka: “Tas ir līdzīgs jautājums par to, kāda ir vidējā temperatūra slimnīcā.” Viņš teic, ka ir uzņēmumi, kas par kiberdrošību rūpējas centīgi, savukārt citi - ne visai. “Pozitīvā lieta pie mums Latvijā ir tā, ka nacionālais kopprodukts mums ir mazs, uzņēmumi lielākoties - mazi, tāpēc par mums interese visai maza, mums iet garām tā dēvētie izspiešanas vīrusi,” saka Krusts.
Kiberzagļi nozog konta numurus, kredītkaršu numurus, paroles, visu, kas nav pienācīgi nosargāts. “Kiberuzbrukumi notiek visu laiku. Un nekas nav simtprocentīgi drošs. Bet, ja runājam par to, ka kibernoziedznieki, piemēram, atslēdz pilsētām elektrību, tas tikai filmās izskatās pietiekami ticami. Dzīvē notiek dažādi. Taču visai Latvijai atslēgt elektrību - nu, tas nav iespējams. “Latvenergo” par savu drošību rūpējas intensīvi, kāda mazāka sistēma nerūpējas nemaz vai nopērk vislētāko drošības pārbaudītāju, bet ir kiberzagļi, kurus pamatā interesē spiegošana, tos visvairāk var atrast Krievijā un Ķīnā,” teic Krusts. “Turklāt, tuvojoties Saeimas vēlēšanām, kiberuzbrukumi kļūs aizvien biežāki.”
Polijas enerģētikas infrastruktūra decembrī veiksmīgi aizstāvējās pret kiberuzbrukumu, kas bija tas ir nepārprotams signāls par pieaugošajiem kiberdraudiem, tāpēc ir nepieciešams pastāvīgi stiprināt aizsardzības spējas. ES valstis, Latviju ieskaitot, institūcijas turpina uzlabot kiberdrošību, ieviešot jaunus drošības standartus un modernizējot infrastruktūru, lai pasargātu kritiski svarīgas sistēmas no uzbrukumiem, kuru skaits nākotnē tikai palielināsies.
