Kas ir tas “cits”, kas tiek pieprasīts ēnu dienu anketas pieteikumos? Ēnu dienu Latvijā organizē biedrība “Junior Achievement Latvia” (JAL). Ēnu diena ir visā pasaulē populāra karjeras izglītības programma, kas sniedz iespēju iegūt praktisku un visaptverošu ieskatu dažādās profesijās. Latvijā Ēnu diena norisinās kopš 2001. gada. Arī šogad.
Jāizvēlas vismaz no 56 dzimumiem
“Ēnu diena” aicina reģistrēties un pieslēgties profesiju apgūšanas gribētāju pulkam. Kas no viņiem anketā tiek prasīts? Vārds, uzvārds, tas viss skaidrs. Tālāk - 4. klases (!) skolēniem tiek jautāts dzimums: vīrietis, sieviete, cits? Kas - cits? Vai kāds no 56 dzimumiem, kurus par eksistējošiem uzskata “progresīvie” domātāji? Turklāt 4. klases skolēni ir meitenes un zēni, par sievietēm un vīriešiem viņus dēvēt ir tā kā par agru. Un tas tiešām ir kas jauns: Ēnu dienas organizatori aicina bērnus sevi identificēt kā kaut ko “citu”, nevis tikai kā zēnus vai meitenes.
Kas atbalsta Ēnu dienu? Fonds “Augt”, “JA Latvia”, Rīgas Tehniskā universitāte. Cienījama kompānija. Un vai “citus dzimumus” šīs institūcijas arī atbalsta? Acīmredzot - jā. Ja neatbalstītu, neļautos pierunāties uz augšminētās aptaujas anketas jautājuma esamību.
Tas, ka Ēnu diena ir populāra, rāda skaitļi. Ēnu dienā 2025. gadā piedalījās 2299 ēnu devēji, kuri piedāvāja kopumā 13 048 vakances. Pieprasītākās profesijas, ņemot vērā kopējo pieteikumu skaitu, skolēnu vidū bija policijas inspektors (324 pieteikumi), ugunsdzēsējs - glābējs (196), jurists (173), programmētājs (164), farmaceits (146), vadītājs/direktors (141), sporta treneris (139) un sabiedrisko attiecību speciālists (136).
Jau ceturto gadu Ēnu dienas partneris ir Rīgas Tehniskā universitāte, piedāvājot iespēju iepazīt zinātnieku un inženieru darbu un atklājot daudzveidīgo profesiju klāstu, kurā nepieciešamas tehnoloģiju zināšanas. Ēnu dienas platformas attīstību atbalsta izglītības fonds “Augt”.
Par to, ka Ēnu diena ir populāra un vajadzīga padarīšana, nav šaubu. Tikai nevajag tajā iekļaut kaut kādas dženderisma idejas, kas nevienam suņam nav vajadzīgas.
Panākt vilciena pēdējo vagonu
Bērnu un pusaudžu psihologs Nils Sakss Konstantinovs, protams, bija pamanījis šo anketu. “Uzdot šādu jautājumu bērniem: kas tu esi - vīrietis, sieviete vai kas cits? - ir neadekvāti. Šobrīd pasaulē šādu jautājumu izmantošana, lai norādītu dzimumu, strauji samazinās. Latvija, protams, mēģina panākt aizejošā vilciena pēdējo vagonu, vienlaikus cenšoties normalizēt situāciju, ka bērns it kā var izvēlēties savu dzimumu. Un to tiek mēģināts darīt, lai šādu situāciju padarītu normālu tieši bērnu prātos.”
Konstantinovs ironizē, ka tādā gadījumā vajadzēja konkrēti norādīt, kas tad īsti ir tas “cits dzimums”. “Anketas veidotāji mēģina izlikties ārkārtīgi progresīvi un iekļaujoši, kam principā nav nekādas jēgas. Bet tāda vecuma bērniem normalizēt dzimuma izvēli - tas ir nesaprotami. Esmu pamanījis, ka ārzemēs lielā daļā anketu, kas jāpilda, šis jautājums vairs netiek uzdots. Latvija acīmredzot nekādi nevar atteikties no šī dalījuma.”
Konstantinovs uzskata, ka Ēnu diena kā tāda nav nekas slikts, tieši otrādi - tādi pasākumi palīdz jauniešiem veikt izvēli. “Bet domāju, ka absolūti lielākajai daļai bērnu ir vienalga, pie kādas profesijas pārstāvjiem viņi ir atbraukuši. Un šiem profesiju pārstāvjiem arī ir vienalga, kāda dzimuma bērni viesojas. Anketas veidotāji vismaz būtu konkrēti norādījuši, kas ir “cits dzimums”.”
Kaut kā nabadzīgi
Lūcijas Rancānes Makašānu amatu pamatskola direktore, gleznotāja Gundega Rancāne uzskata, ka šādu jautājumu par “sievieti, vīrieti vai citu” varētu uzdot pilngadīgam cilvēkam, piemēram, studentam. “Iespējams, cilvēks piedzimst ar kādu garīgu vai fizisku traumu, un tādi cilvēki dzimst gadu simtos. Viņi ir un būs. Bet normālā situācijā dzimumi ir divi. Iespējams, kāds varētu justies aizskarts, ja viņam nepajautā, kāds ir viņa dzimums. Bet tas nav jājautā ceturtās klases bērnam. Esmu runājusi ar kolēģēm, kāda terminoloģija tiek lietota sarunās ar bērniem no trešās līdz sestajai klasei - tas arī nav normāli. Politiķi arvien vairāk attālinās no realitātes, no tautas, no visa, kas notiek reģionos,” teic Rancāne.
Bet jāatceras arī, ka dzimuma identitātes traucējumi (dzimuma disforija) ir neatbilstība starp personas psiholoģisko un bioloģisko dzimumu. Šajā gadījumā cilvēka izjustais diskomforts var būt saistīts gan ar fizisko izskatu, gan emocionālo sfēru. Parasti pieredze ir ļoti atkarīga no sociālās vides, kurā cilvēks atrodas. Varbūt tieši par šādām novirzēm domāja anketas veidotāji? Tad jau vajadzēja dot skaidrojumu, kas ir transpersonas, bezdzimuma būtnes, nebinārā dzimuma pārstāvji, trejādais dzimums utt. Ar vārdiņu “cits” izklausās kaut kā nabadzīgi.
Un tomēr sagaidījām atbildi no JAL. “Anketas reģistrācijas forma nodrošina iespēju skolēnam nenorādīt dzimumu, ja viņš nevēlas šādu informāciju atklāt. Lai mazinātu iespējamos pārpratumus, esam precizējuši trešā atbilžu varianta formulējumu, un drīzākajā laikā tas tiks nomainīts uz “nevēlos norādīt”. Mūsu prioritāte nemainīgi ir pati Ēnu dienas būtība - iespēja tūkstošiem Latvijas jauniešu iedvesmoties savai nākotnes profesijai.”
Neveiksmīgs formulējums nereti rada pārpratumus, un šoreiz, jācer, formulējuma maiņa labos šo kļūmi.
