Elita Veidemane / Viedokļi

Polija gatavojas visu pieaugušo vīriešu militārajai apmācībai un aizvien uzstājīgāk runā par vajadzību militārajā arsenālā iekļaut kodolieročus. Latvija tikmēr bikli runā par obligāto militāro dienestu, bet, ar ko un kā stiprināsim savu bruņojumu, nekas pārliecinoši netiek stāstīts. Mūsu aptaujātie eksperti ir bargi: pietiek nodarboties ar zaļā kursa sektantismu – tauta no valdības gaida izlēmīgu rīcību.

Tīmekļa vietne “CBC News” ziņo par kādu Kanādas pusaudzi Leikenu Pavanu, kurš savervēts spiegošanai Krievijas labā, tagad viņš atrodas Polijas cietumā. Viņa ģimene cer, ka pusaudzim tomēr nenāksies izciest visu sodu – 20 mēnešus – cietumā. Pusaudža māte Andelīna Nelsone stāsta, ka puisis savervēts 2024. gada pavasarī. Tas noticis Krievijas okupētajā Doneckā, kad devies uz turieni, lai brīvprātīgi strādātu kādā humānās palīdzības organizācijā. Pavans tika apsūdzēts par “piedalīšanos Krievijas izlūkdienestu darbībās pret Polijas Republiku”, un viņš savu vainu atzinis. Kas notiek Latvijā ar spiegu vervēšanu? Par to runājam ar Kārli Daukštu un Juri Rozenvaldu.

Par to, ka Latvijā ir visseksīgākās augstskolas pasaules mērogā, vairs nav nekādu šaubu. Tiesībsarga aptaujā par seksuālo uzmākšanos Latvijas augstskolu vidē atbildes sniedza 3218 respondenti. No tiem 2595 respondenti bija studējošie un absolventi, 401 mācībspēks, kā arī 222 pārējie personāla darbinieki. Studenti uzmācas citiem studentiem lekciju telpās, garderobēs, priekštelpās, pakaļtelpās un citās klusās vietiņās. Šoreiz pievērsīsimies Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas (JVLMA) gadu vecajam “seksa skandālam”, kurā pret savu gribu tika iesaistīts JVLMA Senās mūzikas katedras vadītājs Māris Kupčs.

Svētdien Londonā notika 18 valstu samits, lai apspriestu drošības situāciju ASV prezidenta Trampa īstenotās politikas kontekstā. Baltijas valstis šajā samitā nepiedalījās, kaut gan to liktenis ir tieši atkarīgs no Trampa neparedzamajiem gājieniem. Un kāpēc nepiedalījās? Kāds aizmirsa uzaicināt? Pārāk sīkas vienības, lai par tām domātu? Par Baltijas valstu neuzaicināšanu “Neatkarīgā” uzdeva jautājumus Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam.

Jautājums, vai arī Latvijā tuvākajā nākotnē tiks izvietoti kodolieroči? Francija jau signalizē par iespējām savus kodolieročus izvietot Vācijā. Arī briti pārskaita savu kodolarsenālu. Kur vēl tas varētu tikt izvietots - tikai Vācijā vai arī Polijā un Baltijas valstīs - to mēģinājām skaidrot sarunā ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Sārtu.

Latvijā situācija ar trešo valstu migrantiem pagaidām esot mierīga. Taču šis “pagaidām” amatpersonu apgalvojumos ir kā nomierinoša tablete, lai miegs mums nebūtu pārāk trauksmains. Par šo “pagaidām” situāciju migrācijas jomā, ko varam vērot mums apkārt, runājam ar Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas vadītāju Gunāru Kūtri (ZZS) un Saeimas deputātu Edvīnu Šnori (NA).

“Esmu nākusi klajā ar valdības uzrāviena plānu,” tīmeklī nesen lepni ierakstīja premjere Evika Siliņa (JV). “Uzrāviens” sevī iekļāva trīs ministru – Kaspara Briškena (PRO), Andas Čakšas (JV) un Ulda Auguļa (ZZS) – padzīšanu. Nav vienprātības par to, ko nozīmē termins “uzrāviens”: vieni domā, ka tas ir saistīts ar kādas vainīgās personas uzraušanu zarā, citi savukārt nav tik radikāli un atceras Raimonda Vējoņa pirmo teikumu, stājoties Valsts prezidenta amatā: “Laikam no sākuma jāierauj.” Politologiem Jurim Rozenvaldam un Filipam Rajevskim lūdzām skaidrot Siliņas “uzrāviena” būtību.

Tā, protams, bija sakritība, ka Latvijas speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Zanda Grauze tikās ar tā dēvētās Palestīnas tā dēvētajiem ārlietu ministrijas pārstāvjiem aptuveni tajā pašā laikā, kad Palestīnas teroristi piedalījās, viņuprāt, uzjautrinošā pasākumā – nogalināto izraēliešu atdošanā Izraēlas valstij. Ko dara Latvijas speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Zanda Grauze un kurš viņu ir pilnvarojis tikties ar tā dēvētās Palestīnas valsts tā dēvētās ārlietu ministrijas pārstāvjiem, lai apspriestu šīs “valsts” atzīšanu; vai Latvija grasās atzīt Palestīnas “valsti” – un citus jautājumus skaidrojām Ārlietu ministrijā.

“Viņš nemācēja ne vārda pateikt angliski, par latviešu valodu vispār nerunāsim. Kaut ko īdēja nesaprotamā mēlē,” savus piedzīvojumus komunikācijā ar ēdienu piegādātāju klāstīja mūsu lasītājs, kurš lūdza palikt vārdā neminēts. Nav saprotams, kāpēc ēdienus joprojām izvadā kaut kādi neidentificējami indivīdi. Jau konstatēti 43 voltisti/boltisti, kuri ir ieradušies no dienvidiem un mūsu valstī atrodas nelegāli. Un cik vēl ir tādu, kuri pagaidām “nav konstatēti”? Diemžēl Rīga un tās apkārtne paliek arvien “melnāka”. Par to, kādēļ tā notiek, vaicājām Valsts robežsardzei.

Sabiedrisko mediju ombuds publiskojis savu atzinumu par sabiedrībā skandālu raisījušo LTV demonstrēto filmu “Zaļā robeža”. Ombuds atgādina, ka nelikumīgo migrantu neielaišana Latvijā ir apsveicama lieta.

Nevar beigt brīnīties, kā savulaik – pirms gadiem divdesmit, trīsdesmit un vairāk – skolas un izglītības sistēma kopumā spēja iztikt bez monitoringa, kura uzdevums šodien ir, citēju, panākt, lai katrs skolēns saņemtu augstvērtīgu izglītību un mācību procesā nepieciešamo atbalstu. Kādreiz skolotāji mācīja, skaidroja, pārbaudīja, bet skolēni kontroldarbos, diktātos un eksāmenos demonstrēja savas zināšanas vai nezināšanas. Tagad mums ir neskaidras norises un apšaubāmu mērķu monitorings par 21 miljonu eiro (monitoringa “cena” vēl augs), kura realizāciju karsti aizstāv Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien paziņoja, ka viņam bijusi “ilga un ārkārtīgi produktīva” telefonsaruna ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.

Vairāk nekā 32 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju mājās ir ierocis, dažam pat vairāki. Par spīti it kā stingrajiem ieroču izsniegšanas un turēšanas noteikumiem, Pļavniekos notiek traģēdija – divi divpadsmitgadīgi bērni, iespējams, spēlējoties ar ieroci, iet bojā – abus atrod ar šautām brūcēm galvā.

“Bargs sods!” – tīmeklī iesmej par Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas lēmumu Alekseju Rosļikovu (Stabilitātei) sodīt ar rakstisku brīdinājumu, politiķa izteikumus par nacionālajiem jautājumiem novērtējot kā uz etnisko šķelšanu vērstus. Atgādināsim par Rosļikova daiļrades pērli: “Kamēr jūs cepaties kā vistas, papētījām (..) statistiku! Rīgā dominējošā valoda ir krievu, tāpēc nav ko bojāt gaisu! Varat krāmēt koferus!” Pēc šā teksta tika ietagoti vairāku cilvēku vārdi: Liāna Langa, Elita Veidemane un Edvards Ratnieks, kā arī “Jaunā vienotība” un NA.

Divu divpadsmitgadīgu zēnu nāve kādā Pļavnieku dzīvoklī ir raisījusi ļoti daudz jautājumu, taču policija nesniedz skaidras atbildes. Līdz ar to dzimst pieņēmumi, spekulācijas, sazvērestības teorijas. “Neatkarīgā” sazinājās ar bērnu un pusaudžu psihoterapijas speciālistu Nilu Konstantinovu, lai izprastu, kas varētu būt noticis traģiskajā dienā.

“Rīga paliek arvien tumšāka,” uz redakciju zvana kāds lasītājs, dalīdamies pārdomās par to, kā izskatās Rīga. Tie, kuri galvaspilsētā iebrauc tikai darba darīšanās vai izklaides nolūkos, tiešām pamana gan “voltistu” un “boltistu” melnīgsnējās sejas, gan kebabnīcās strādājošos “studentus”, jo tas ir uzkrītoši. Un šo indivīdu kļūst arvien vairāk. Baidos, ka, viņiem pārsniedzot kritisko masu, notiks līdzīgi kā Zviedrijā, kur varas iestādes jau vairs nespēj nedz kontrolēt, nedz apstādināt no dienvidiem iebraukušo “bēgļu” vardarbību.

Saeimas komisijā deputāti lēmuši paaugstināt jaunieša vecuma slieksni līdz 30 gadiem. Atrisinātos galvenā problēma: ja trīsdesmitgadīgs cilvēks dzīvo vecāku dzīvoklī, nemācās un nestrādā, viņam nav ne sievas, ne bērnu, vienkārši vajag viņu nosaukt par jaunieti, un – nebūs nekādu pārmetumu. Ja nopietni: problēma ir dziļāka, un to aplūko politologs Filips Rajevskis, psihoterapeits Nils Konstantinovs un Saeimas deputāts Česlavs Batņa (AS).

Mūžībā 7. februārī aizgājis Bruno Javoišs, Latvijas pretošanās kustības varonis. Divdesmit divus gadus jaunais Rīgas aviācijas institūta students Bruno 1963. gada 5. decembra naktī uzkāpa 76 metrus augstajā Rīgas radiotornī, kas atradās blakus galvenajai milicijas pārvaldei, un pacēla paša šūto sarkanbaltsarkano karogu. Tas plīvoja visu dienu, jo miliči nespēja uzkāpt tornī, kas bija apledojis. Bet 5. decembris bija PSRS konstitūcijas diena, un plīvojošais “buržuāziskās” Latvijas karogs izskatījās kā negants, latviski izaicinošs pliķis krieviski pārveidotās Rīgas sejā.

Saeimas deputāts Aleksejs Rosļikovs (“Stabilitātei”) vairs neslēpjas aiz pareizām Latvijas aizstāvības frāzēm, tagad viņš nodarbojas ar nacionālā naida kurināšanu un sāk draudēt tiem, kuri iestājas par latviešu valodu. Rosļikova darbība ir pelnījusi ne tikai formālu nosodījumu, bet arī Valsts drošības dienesta uzmanību. Mūsu aptaujātie Saeimas atbildīgo komisiju deputāti uzskata, ka nacionālo naidu kurinošie ieraksti Rosļikova sociālo tīklu kontos ir nacionālās drošības jautājums.

Jautājumi par žurnālista Lato Lapsas aizturēšanu, vārda brīvību un demokrātiju nebūt nav izgaisuši.  Kādēļ varas apcirkņos tāds mulsums par notikušo – to lūdzām skaidrot Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājas biedram Augustam Brigmanim (ZZS), komisijas sekretāram Didzim Šmitam (AS) un deputātam Aleksandram Kiršteinam (pie frakcijām nepiederošs).

Pirms dažām dienām Latvijas Televīzija (LTV) demonstrēja Polijai un Baltijas valstīm klaji naidīgu un melīgu poļu režisores Agņeškas Hollandas aktierfilmu “Zaļā robeža” (“Zielona granica”). Sabiedrisko mediju ombuds Edmunds Apsalons sola izvērtēt LTV demonstrēto propagandas filmu un jau tuvākajā laikā sniegt savu atzinumu.

Vai nevar sanākt tā, ka Latvijai par uzdrīkstēšanos lūgt Ziemeļvalstu policijai kabeļrāvēju kuģus aizturēt un tos pārmeklēt vēl nāksies maksāt brangu naudu kuģu īpašniekiem un frakta turētājiem par kuģa un kravas dīkstāvi? Izrādās – jautājums ir vietā, un uz to aptaujātās amatpersonas tā īsti pat nespēj atbildēt.