Trešdien no rīta trīs Krievijas robežsargi Igaunijā, netālu no Vasknarvas mola, īslaicīgi šķērsoja robežu, izmantojot laivu uz gaisa spilvena, vēsta igauņu raidsabiedrība ERR. Robežsargi izkāpa uz mola, kas atrodas gan Igaunijas, gan Krievijas teritorijā, un pēc tam staigāja pa tā konstrukciju minūtes divdesmit. Tādējādi Krievijas robežsargi šķērsoja robežu un ienāca Igaunijas teritorijā, pēc tam atgriežoties mola Krievijas pusē. Kas tā par “ekskursiju”? Igaunija patlaban gaida paskaidrojumus no Krievijas. Vai Latvija arī var gaidīt šādus “viesus”?
Var uzdāvināt karti
Saeimas deputāts Igors Rajevs (pie frakcijām nepiederošs) gaida incidenta izmeklēšanas beigas, bet pieļauj gan apzinātu, gan neapzinātu “pastaigāšanos” pa robežlīniju. “Taču visi robežsargi, protams, zina, kur tieši iet robežlīnija,” saka Rajevs. “Vai tā ir apzināta provokācija uz Igaunijas robežas, šobrīd skaidri pateikt nav iespējams, bet izskatās, ka krievi kļūst arvien drosmīgāki. Atcerieties, pirms kāda laika tika novērotas krievu robežsargu grupas Veru apriņķī cauri tā dēvētajam Sātses zābakam - 900 metrus garai Krievijas teritorijai, savienojot divas Igaunijas daļas. Tā ir daļa no hibrīduzbrukumiem, par to nevajag īpaši uztraukties, bet vajag spert adekvātus soļus, lai neļautu eskalēt šādas darbības.”
Igaunijas iekšlietu ministrs Igors Taro raidsabiedrībai ERR apgalvoja, ka tieša apdraudējuma valstij nav bijis, taču tas licis pievērst papildu uzmanību un mobilizēt resursus. Par notikušo pieprasīti Krievijas skaidrojumi.
“Krievi saka, ka bijuši savā pusē. Tas ir visai absurds viedoklis, jo kontrollīnija tur ir noteikta jau 30 gadu. Un vienīgais iemesls, kāpēc viņi domāja, ka atrodas tā sauktajā savā pusē vai pareizajā pusē, es varu secināt, ka tas ir topogrāfiskas dabas jautājums. Vajadzības gadījumā mēs varam viņiem uzdāvināt karti, kur būtu redzams, kur atrodas kontrollīnija,” norāda Taro.
Igors Taro ETV ziņu raidījumam “Aktuaalne kaamera” sacīja, ka Igaunijai nav saprotami incidenta motīvi un tā iemesli. “Tieša drošības apdraudējuma nebija, taču Policijas un robežsardzes pārvalde ir ievērojami pastiprinājusi savu klātbūtni un patrulēšanu,” viņš uzsvēra.
Rajevs apgalvo, ka uz Latvijas - Krievijas robežas nekas tamlīdzīgs nav noticis, savukārt Baltkrievija “izceļas” ar citiem “varoņdarbiem” - ar nelegālo migrantu bīdīšanu cauri mūsu robežai. “Bet situācija var eskalēties. Jūs zināt, ka Eiropas Savienība ir pieņēmusī lēmumu par lielas naudas summas došanu Ukrainai, un tas noteikti izraisīs pretreakciju no Krievijas puses. Tie nebūs tikai informatīvie uzbrukumi, tie būs tracināšanas un biedēšanas gadījumi,” uzskata Rajevs.
“Mums par to nekas nebūs”
Kaut arī tie bija tikai trīs krievu robežsargi, Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna, viesojoties Vašingtonā, brīdinājis ASV likumdevējus, ka Krievijas radītais apdraudējums ir ne tikai reāls, bet arī strauji pietuvojas Baltijas valstu robežām. Uzrunājot Helsinku komisiju un Atlantijas padomes pārstāvjus, ministrs pauda, ka Krievijas armija, neraugoties uz zaudējumiem Ukrainā, “divu vai trīs gadu laikā, iespējams, pat ātrāk” atgriezīsies pie Baltijas valstu robežām ar lielākiem spēkiem nekā pirms pilna mēroga iebrukuma.
Ministrs atgādināja, ka Igaunijā dzīvo tikai 1,3 miljoni cilvēku. “2016. gadā 40 kilometru attālumā no Igaunijas robežas atradās ap 125 tūkstošiem Krievijas karavīru. Iedomājieties līdzvērtīgu situāciju ASV - piemēram, 40 kilometru attālumā no Kanādas vai Meksikas robežas izvietoti 35 miljoni naidīgu karavīru,” sacīja Cahkna.
Ministrs Cahkna neuzskata, ka Putina armija esot “izsmelta”. Viņš uzsver, ka izlūkdienestu dati liecina par “milzīgu bruņoto spēku reformu”, kas jau šobrīd redzama kā pieaugoša Krievijas karaspēka un bruņojuma koncentrēšana gar Baltijas un Somijas robežām.
Tāda trīs krievu robežsargu “pastaiga” pa Igaunijas teritoriju, protams, ir tikai sīka kacināšana, sak, mēs mierīgi varam pamīdīties pa jūsu zemi, un mums par to nekas nebūs. Bet militārie eksperti aicina pārtraukt “piesardzības un pieticības” politiku un sākt gatavoties iespējamam plaša mēroga konfliktam. “Laika sagatavoties lielai cīņai ar agresoru kļūst arvien mazāk,” brīdināja ministrs Cahkna.
Krievija ar Rietumu pasauli ir hibrīdkara attiecībās
NBS ģenerālis Raimonds Graube: “Uzskatu, ka tā “pastaiga” bija krievu provokācija. Viņiem bija divi mērķi: pirmkārt, parādīt varenību un visatļautību, otrkārt, iespējams, sagaidīt igauņu reakciju, ko tālāk varētu eskalēt. Tāds komplekss pasākums. Hibrīdkara formas ir dažādas: droni virs lidlaukiem, baloni un tā tālāk. Pasaule, ar ko mums jārēķinās, no provokāciju viedokļa paliks arvien sarežģītāka, un ar to mums jāmēģina sadzīvot.”
Graube uzskata, ka Krievija ik pa brīdim šādā vai citādā veidā par sevi atgādinās: “Formas var būt dažādas - no sīkiem “pasākumiem” līdz ugunsgrēkiem, sprādzieniem. Jo šobrīd mēs esam kara attiecībās. Krievija ar Rietumu pasauli ir hibrīdkara attiecībās. Tā ir realitāte: tāpat kā no rīta uzlec saule, tāpat vakarā tā noriet.”
Savukārt Kristīne Pētersone Valsts robežsardzes vārdā sniedza plašu un izvērstu komentāru: “Valsts robežsardze veic nepārtrauktu, 24/7 valsts robežas uzraudzību, tajā skaitā izmantojot arī tehniskos līdzekļus, šādi vai līdzīgi incidenti uz valsts robežas nav novēroti pēdējo gadu laikā. Savukārt par situācijas novērtējumu Igaunijā aicinu uzrunāt Igaunijas kompetentās iestādes.”
